LV
EN
 
SĀKUMSPAŠVALDĪBA
PAKALPOJUMI
SABIEDRĪBA
IZGLĪTĪBA
KULTŪRA
TŪRISTIEM
KONTAKTI
SLUDINĀJUMI (15)
Tūristiem
 Vai esi kādreiz bijis Mazsalacas novada Tūrisma informācijas centrā? Atnāc!

 

Tūrisma informācijas centrs (TIC) nav vērsts tikai uz tūristiem, bet arī uz vietējiem iedzīvotājiem. Šeit jūs varat saņemt tūrisma kartes, bukletus un uzzināt ne tikai par mūsu tūrisma aktualitātēm, bet arī tām, kas norisinās citviet Latvijā, iegādāties Mazsalacas novada 2018. gada kalendāru, dažādus suvenīrus, kā arī biļetes uz pasākumiem. Savukārt novada amatnieku darinājumus varat iegādāties Amatu mājā, Rīgas ielā 10. Aicinām iedzīvotājus apmeklēt Mazsalacas novada TIC un padalīties ar savām idejām un ieteikumiem tūrisma jomā!

 

Par aktualitātēm:

Pašlaik strādājam pie dalības Starptautiskajā tūrisma izstādē Balttour 2018, turpinām dalību projektā “Green Railway”, kura ietvaros notiek bijušo dzelzceļa līniju pielāgošana videi draudzīgā tūrisma maršrutā. No šī gada Mazsalacas novada Kultūras centrs sadarbībā ar Vidzemes lauku partnerību, biedrībām “Jūrkante” un “No Salacas līdz Rūjai” iesaistās jaunā projektā “Salaca,

lasīt tālāk ↓
Tūristiem


 Velomaršruti

Tekstuālā kontaktinformācija maršrutos var būt novecojusi, taču tie ir apmeklētājiem pieejami. 

 

Jautājumu gadījumā droši aicinām zvanīt uz Mazsalacas novada Tūrisma informācijas centru pa tālr. 28374774

 

 




 Novada tūrisma buklets

 

Pirmā lapa

 

Otrā lapa

 

Trešā lapa





 Uzdevumu maršruts “Izmet kādu līkumu pa Mazsalacu”

 

Maršruts piedāvā iepazīties ar Mazsalacu un dažādiem objektiem ne tikai pilsētas centrā, bet arī tās nomalēs-

  • dosies pilsētas ielās, ieliņās un taciņās;
  • uzzināsi interesantus vēstures faktus;
  • atbildēsi uz jautājumiem;
  • kā arī būs jāpadomā – šo pajautāt "mātei gūglei", bet varbūt tomēr kādam pretimnācējam?!

Maršruta garums ~9km.

lasīt tālāk ↓



 Dabas parks “Salacas ieleja”

 

Dabas parks “Salacas ieleja” dibināts 1977.gadā, Salacas upes un to ietverošo dzīvotņu aizsardzībai. Teritorija kopā aizņem 6307 ha  Mazsalacas, Alojas un Salacgrīvas novadā. Tas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un ir iekļauts Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.

 

Dabas parka teritorija aptver Salacas upes ielejas posmu no Mazsalacas līdz Salacgrīvai.

 

Gleznainākās dabas vērtības šajā posmā ir smilšakmens iežu atsegumi, alas, avoksnāji, upju straujteces, nogāžu meži, pļavas ar krāšņi ziedošām puķēm un lielu sugu daudzveidību.

Dabas objekti


 Jauns tūrisma buklets

 

Tūrisma karte 2017 (Mazsalaca, Rūjiena, Naukšēni) elektroniski pieejama šeit: Karte1 Karte2

 

Karti var saņemt  Mazsalacas novada Tūrisma informācijas centrā Rūjienas ielā 1.




 Salacas upe

 

Salaca ir no tām upēm, par kurām domas nedalās. Tā patīk visiem, un lielākos darba kolektīvos nevienu neizbrīna fakts, ka kolēģis A ir izslēdzis mobilo telefonu, jo „..viņš taču aizbrauca Salacu laivot!”. Salacā ir gan gari mierīgi un majestātisku klinšu ieskauti posmi, gan straujteces, bet finišs pie jūras vienmēr ir bijis jebkura laivojuma īpaša „rozīnīte”. Parasti Salacas laivojumu sāk Mazsalacā, bet to var darīt arī Vecatē, tieši Salacas iztekā no Burtnieka (http://upesoga.lv/lv/).

 

Informācija par maršrutiem Salacas upē: http://upesoga.lv/lv/marsruti/river/42-salaca




 Raidījums "TE!" viesojas Mazsalacā

 

"Mazsalacā cilvēki visi, nu pilnīgi visi ir baigi foršie. Tāda jauko cilvēku ādere", teica Pauls Timrots raidījumā "TE!".
Skatieties no 14. minūtes, kā Paulam patika Mazsalacā

 

Raidījums: https://vimeo.com/160960757

 

Foto: raidījums "TE!"




 Saimniecība "Jēru klubs"


Ja gribi uzzināt, kā rit dzīve aitu saimniecībā, pabužināt aitas silto, sprogaino vilnu, noskaidrot, cik daudz zini par aitām un aitkopību, un, prom braucot, paņemt līdz jauku, pašdarinātu suvenīru no aitas vilnas -dodies uz "Jēru klubu" Mazsalacas pusē. 


Grupām, sākot no 10 personām, piedāvājam: 
• apskatīt aitas 
• iegūt priekšstatu par aitām un aitkopību gada griezumā 
• pabarot aitiņas ar kādu kārumu 
• piedalīties viktorīnā un saņemt balvas 
• pašu rokām pagatavot suvenīru no aitas vilnas

lasīt tālāk ↓
Saimniecības


 Kafejnīca "Miks"


Kafejnīca "Miks" atrodas pašā Mazsalacas sirdī. Kafejnīca piedāvā klientiem ne tikai pasēdēt tās mājīgajās telpās, bet arī iespēju izmantot banketu un semināru zāles, kā arī sarīkot pikniku brīvā dabā.  

Piedāvā plašu ēdienkarti  un kompleksos piedāvājumus skolēnu grupām, kā arī citām vajadzībām, iepriekš piesakot.

 

Kafejnīcai Miks blakus atrodas arī viesnīca, kas piedāvā nakšņošanas iespējas. 

 

Kafejnīca “Miks” maijā, jūnijā, jūlijā un augustā strādā katru dienu no plkst. 10:00 - 18:00.

No septembra līdz aprīlim kafejnīca strādā katru dienu, izņemot svētdienas, no plkst. 10:00 - 17:00.

 

Tālrunis:  64251959, 29456570

Adrese: Pērnavas iela 5, Mazsalaca

lasīt tālāk →



 Mazsalacas vidusskolas ēdnīca

 

Mazsalacas vidusskolas ēdnīca apkalpos ne tikai skolēnus, bet jebkuru interesentu! Iespējams pabarot pat vairākus simtus vienlaicīgi.

Darba laiks no 1. septembra līdz 1. jūnijam:

Darba dienās no 8.00-15.00

 

Adrese: Parka iela 31, Mazsalaca

Tālrunis: 27848745




 „Tējas un kafijas istaba”
Tālrunis:  64251615, 29327082
 Adrese: Upes iela 6, Mazsalaca

Tējas un kafijas istaba ir senioru pāra izveidota kafejnīca Salacas krastā, no kuras āra terases paveras skaists skats uz upi. Netālu atrodas arī 2 publiskās peldvietas.

Kafejnīcā piedāvā karstus, atsvaidzinošus dzērienus, uz vietas ceptas smalkmaizītes un patīkamu atmosfēru.

 

Darba laiks:

Katru dienu no 10.00 - 17.00




 Kontakti
Mazsalacas novada muzejs

Adrese:  Parka iela 31, Mazsalaca, Mazsalacas novads, LV-4215
E-pasts: vija.rozenberga@mazsalacasnovads.lv 
Muzeja direktore - Vija Rozenberga,  tālr. 26519165, vija.rozenberga@mazsalacasnovads.lv

Mājas lapa: http://www.mnhm.id.lv/index.html

Darba laiks:


   No 1.maija līdz 26.oktobrim  No 27.oktobra līdz 30.aprīlim
  Pirmdiena  -  -
 Otrdiena  -  11.00 - 16.00
 Trešdiena  11.00 - 16.00  11.00 - 16.00
 Ceturtdiena  11.00 - 16.00  11.00 - 16.00
 Piektdiena  11.00 - 16.00  -
 Sestdiena  11.00 - 16.00  -
 Svētdiena  11.00 - 15.00  -

 

Biļešu cenas:

lasīt tālāk ↓



 Smilšakmeņu ekspozīcija

 

Kopš 2017. gada muzejā apskatāma arī projektā "Neiepazītā Ziemeļlatvija" izveidotā Smilšakmeņu ekspozīcija, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Universitātes speciālistiem. 

lasīt tālāk →



 Viesnīca "Miks"

 

Informējam, ka no 2017. gada decembra līdz 2018. gada aprīlim viesnīca "Miks" ir slēgta! 

 

Tālrunis: 64251959, 29456570

Adrese: Pērnavas iela 5,

Mazsalaca, LV-4215

 

19 gultasvietas, kafejnīca/bārs, semināru zāle un banketu zāle, pirts.

lasīt tālāk ↓



 Lauku māja "Pilskalni"

 

Tālrunis: 25600645

Adrese: „Pilskalni”, Skaņkalnes pagasts, Mazsalacas novads, LV-4215 Gultas vietas

Telšu vietas, gulta - €7.00

Bērniem bez maksas

 

Lauku mājā Pilskalni varēsiet rast pajumti un gultas vietu, kā arī tepat uzcelt telti, ja sirds kāro būt tuvāk dabai!




 Lauku sēta "Pļaviņas"

 

Mazsalacas novads, Skaņkalnes pag., „Pļaviņas”; Mob. Tel. 22146875, e-pasts: imbratebaiba@inbox.lv 

 

Divas istabiņas, mazgāšanās notiek īstā lauku stila pirtī! Virtuve un viss, kas tai nepieciešams. Izklaides; galda teniss, novuss.

10 eur no cilvēka, viss iepriekš minētais šajā summā ir iekļauts.




 Zemnieku saimniecība "Jaunbomji"

 

Tālrunis: 26464138

E-pasts: neo4ilze@inbox.lv

Adrese: „Jaunbomji”, Skaņkalnes pagasts, Mazsalacas novads, LV-4215

Telšu vietas, sanitārais mezgls

 

Divvietīga istabiņa ar brokastīm €35.00

lasīt tālāk ↓



 Mazsalacas baptistu baznīca

 

Tālr. 29122850
E-pasts: aivismartinsons@inbox.lv

Adrese: Lielā iela 5, Mazsalaca, LV-4215

 

Iespēja pārnakšņot 2 divvietīgās istabās pret ziedojumu 10 EUR vai vairāk no personas.

Mazsalacas baptistu baznīcas apartamentos atradīsiet vietu klusai un mājīgai pārnakšņošanai. Divas divvietīgas istabas, atsevišķas gultas ar veļu, virtuve, sanitārais mezgls un atpūtas zāle ar iespējām izvietot papildvietas, neesam aizmirsuši arī par pašiem mazākajiem ceļotājiem.




 Atpūtas vieta "Draudzības pļaviņa"

Tālrunis: 26429500 (Skaņākalna dabas parks) Telšu vietas, bez maksas




 Atpūtas vieta "Silmači"

Tālrunis: 26429500 (Skaņākalna dabas parks)

Telšu vietas, bez maksas

 

Silmači ir atpūtas vieta īstiem dabas mīļotājiem. Atrodas pašā Salacas krastā Skaņākalna dabas parka teritorijā ar ugunskura vietu un galdu, un vietu teltīm. Ērti piestāt ar laivām.

 




 Atpūtas vieta "Jaungrūbītes"

Tālrunis: 26323044

Adrese: „Jaungrūbītes”, Skaņkalnes pagasts, Mazsalacas novads, LV-4215

Telšu vietas, latviskā pirts - cena pēc vienošanās

 

Jaungrūbītes ir īsti latviska pirtiņa dzirnavu ezera krastā. Te iespējams apmesties teltī, pasēdēt ezera malā, klausoties putnu treļļos un baudot dabas burvību! Pie reizes pagatavot pašu saķertu asaru zupu uz ugunskura un pamielojoties terasē, kuras ēna veldzēs no vasarīgās svelmes.




 Atpūtas vieta „Puņmutes”

 

Iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni: 26477024, 28382502

Adrese: „Puņmutes”, Ramatas pagasts, Mazsalacas novads, LV-4215

Telšu vietas, uguskura vieta, volejbola laukums

Pieaugušajiem – EUR 2,50

Bērniem bez maksas

 

Puņmutes atrodas pie Ramatas upes mutes, jeb ietekas Salacā. Uz zemes strēles starp abām upēm atrodas jauka piknika vieta, kā arī kārtīgs lauku futbola un volejbola laukums. Ļoti ērta piestāšana ar laivām.




 X-CENTRS – velosipēdu noma

 

Tālr. 29453079, 29320359

Adrese: Mazsalaca pasta iela 2  




 FERRITS piepūšamo un kanoe laivu noma

Pieejamas laivas līdz 50 personām.

Iespējama laivu piegādāšana un savākšana.

 

Mob. tel. 29434534

E-pasts- gudzonc@inbox.lv 

 

Adrese: Mazsalaca, Pasta iela 2




 Karte ar apskates vietām Mazsalacas novadā

 

Uzklikšķiniet, lai atvērtu! 

karte_84023.jpg




 Makšķerēšana Sēļu dīķī

Tālrunis: 22363533

Adrese: Sēļu pagasts, Mazsalacas novads, LV-4215
E-pasts: seludikis@inbox.lv 




 Laivošana pa Salacu

 

Tālrunis: 29286988
Adrese: Mazsalaca, Mazsalacas novads, LV-4215
E-pasts: kanoe@salacaskanoe.lv
Salacas kanoe: http://www.salacaskanoe.lv/plosti.html




 Skaņākalna dabas parks

 

Parks ar savu neparasto pievilcību priecē, sajūsmina un sniedz atpūtu ikvienā gadalaikā. Šeit, aptuveni trīs kilometru garumā gar Salacas upi, atrodas vairāki neparasti dabas objekti: Vilkaču priede, Velnakmens, Eņģeļu ala, Sapņu trepes, Velna ala, Skābumbaļļa, Rūķu taka, Neļķu klintis, Velna kancele, Skaņaiskalns...
Skaņākalna parks nav iedomājams bez lidojošiem iemītniekiem — putniem un sikspārņiem. No ieejas parkā līdz pat Skaņākalna klintij gar Salacas krastu ved taka, kur pa ceļam apmeklētāji var vērot skaistos upes krastus, šūpoties šūpolēs, rotaļāties brīvdabas atrakcijās, atveldzēties pie avota un vērot Salacu uz izveidotas atpūtas platformas. Parkā sastapsiet dažādas koka putnu skulptūras. Viesiem ir iespējams noklausīties stāstu par katru putnu un dzirdēt tā dziesmu, izmantojot audiogida pakalpojumu.


Adrese: Parka iela 36, Mazsalaca, Mazsalacas novads, LV-4215

GPS: N57.863239, E25.025777

Tālr.: +371 26429500

E-pasts: turisms@mazsalacasnovads.lv

Darba laiks apmeklētājiem: Katru dienu no plkst. 10:00-18:00 (maijs - oktobris). Pārējā laikā parks ir atvērts apmeklētājiem, iegādājoties iebraukšanas caurlaides ar Mobilly īsziņas pakalpojumu (sūtot īsziņu START AUTONR MAZ uz 1859 (AUTONR - Tavas automašīnas numurs)). 

 

Ieejas maksa: 

Pieaugušajiem - €2.00

Skolēniem, studentiem, pensionāriem - €1.00

Pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem, bērnu namu audzēkņiem - bez maksas


Transporta līdzekļu iebraukšana parka teritorijā - €5.00 (caurlaides un biļetes iespējams iegādāties pie ieejas parkā un darba dienās Mazsalacas novada pašvaldībā Pērnavas ielā 4. 1). Jaunums! Apmaksā Mazsalacas Skaņākalna dabas parka iebraukšanas maksu arī ārpus parka darba laika ar Mobilly - zona MAZ!

 

Mazsalacas novadā reģistrētajiem transporta līdzekļu īpašniekiem iebraukšanas maksa ir vienreizēja, 1. un 2. grupas invalīdiem - bez maksas.

 

Iepriekš piesakoties, par papildu samaksu iespējamas ekskursijas gida pavadībā latviešu, krievu, angļu un vācu valodā:

Grupām ar gidu skolēniem (grupā 20 un vairāk personas) - 1,50 (kopā ar biļeti)

Grupām ar gidu pieaugušajiem (grupā 20 un vairāk personas) - €2,50 (kopā ar biļeti)

Gida pakalpojums individuālajiem apmeklētājiem - € 8 stundā (kopā ar biļeti)

lasīt tālāk →



 Skaņākalna dabas taka

 

Skaņākalna parks - skaistā Salacas ieleja ar smilšakmens atsegumiem un daudzām alām tās krastos, kur izveidots Skaņākalna parks, kas ir galvenais tūristu piesaistes objekts Mazsalacā.
 

 

Parks stiepjas 3 km garumā Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas. Devona perioda sarkanā smilšakmens segumi piešķir parkam īpašu valdzinājumu jebkurā gadalaikā. 

lasīt tālāk ↓
Skaņākalna dabas taka


 Sēļu muižas komplekss

 

Sēļu pagastā atrodas trīs bijušo muižu zemes – Idus, Pantenes un Sēļu. Idus un Pantenes muižas dibinātas jau ordeņa laikā, Sēļu muiža – Poļu laikā (pēc 1561. gada).

Sēļu muiža savu vārdu dabūjusi no Sēlpils kunga Kaspara Ziborga von Vislingena, kas to dabūja kā dāvanu no karaļa Augusta Sigismunda. Idus muiža senāk piederējusi Rūjienas pilsnovadam


Sēļu muižas stāsti 

lasīt tālāk →
Muižas un parki


 Pantenes muiža

Pantenes muiža sākotnēji piederēja Viganta Šerenberga atraitnei. Karalis Stefans to 1585.g. dāvināja Vidzemes fiskalam Baltazāram Šnelam. Zviedru karalis Gustavs Ādolfs piesavinājās šo muižu un 1630.gadā dāvināja to majoram Laijsam.(Levisam). Levisa pēcnācējiem šī muiža pieder joprojām. Mūsdienās no muižas saglabājušas drupas. 

Muižas un parki


 Idus parks

Idus parks izveidots 1820.gadā pie Idus muižas. Parkā bijuši izveidoti kanāli ar tiltiņiem, uzkalniņi ar akmens soliem un galdiem. No tā parkā maz, kas vēl ir, saglabājies. Parkā kolhozu laikos ir iebūvētas mājiņas kolhoza strādājošiem. Parkā saglabājušās 25 retās koku un krūmu sugas. Muiža līdz mūsu dienām nav saglabājusies.

Muižas un parki


 Dauģēnu dabas taka

 

Taka izveidota 2013. gadā, lai varētu labāk iepazīt dabas parka „Salacas ieleja” vērtības – Salacu, Dauģēnu klintis, Skaņokalnu, Neļķu klintis u.c.. Tās kopējais garums ir 9 km (t.sk. Skaņākalna parka teritorija). Taka paredzēta kājāmgājējiem ar iespēju izmantot velosipēdus, tajā ir astoņas labiekārtotas atpūtas vietas, kuras var izmantot arī laivotāji, takā izvietoti informatīvie materiāli par dabas vērtībām un tūrisma iespējām. 

2017. gadā uzbūvēts jauns tilts pār Ramatas upi. 

Objektu apsaimnieko Mazsalacas novada pašvaldība un Dabas aizsardzības pārvalde.


Papildus informācija par dabas tūrisma infrastruktūru var iegūt http://www.daba.gov.lv/karte/ 

lasīt tālāk ↓
Dabas takas


 Kungu celiņi

Senāk saukts par Filosofu jeb Prātnieku ceļu. Vasaras vakaros dodoties pastaigā pa šo celiņu, ir iespēja aplūkot Salacas upi un sajust ziedu smaržu. 

 

Dabas takas


 Varoņu piemineklis

Piemineklis atrodas pretim Mazsalacas Svētās Annas evenģēliski luteriskai baznīcai. Baznīcas ziemeļrietumu pusē aug ozolu birzs. Te katrs koks stādīts kāda piederīgā Latvijas atbrīvošanas cīņās krituša varoņa piemiņai. Ozolu birzs vidū paceļas pēc arhitekta P. Kundziņa meta darināts betona Varoņu piemineklis.

Pieminekļi un piemiņas vietas


 Mazsalacas kapliča un kapsēta

Mazsalacā ir viena no plašākajām un vecākajām Latvijas lauku kapsētām. Tā izveidota 1773. gadā skaistā vietā, ko ierobežo Salacas senleja un Aurupītes grava.

Kapsētas vecākajā daļā, kur apbedījumi sniedzas vairākās kārtās, atrodas ap 300 piemiņas zīmju, no kuriem īpaši interesanti ir 19. gadsimtam raksturīgie čuguna lējuma krusti.

Pieminekļi un piemiņas vietas


 Igauņu kapi

1919. gadā, tūdaļ pēc kaujām, kurās Igaunijas armija palīdzēja Latvijas Brīvības cīņās, kritušie igauņu karavīri tika apbedīti dažādās Ziemeļlatvijas vietās, arī Mazsalacā. 2013. gada jūnijā Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Igaunijas aizsardzības ministrs svinīgi atklāja pieminekli igauņu kritušajiem karavīriem.  

Pieminekļi un piemiņas vietas


 Piemiņas vieta represētajiem

Piemiņas vieta represētajiem "Šeit sākās sāpju ceļš Mazsalacas novada politiski represētiem 1941. – 1949." Skaņkalnes pagasta Sniedzēnos.

Pieminekļi un piemiņas vietas


 Lībiešu pilskalns

Pilskalna garums 70 m un platums 30-60 m. No apkārtnes norobežo 3-5 m augsts un ap 70 m garš valnis. Tas atrodas stāvā krasta stūrī starp Salacu un tās pieteku Dambjupīti. 

Senos laikos te slējusies lībiešu koka pils. Pilskalns ir neregulāras formas, no vienas puses to apskalo Salaca, no otras ieskauj Dambjupītes stāvās gravas un nocietinājuma vaļņi. Lībiešu pilskalna nogāzēs ir vairākas noslēpumainas ieejas pazemes tumsā.

Akmeņi senvietas un svētvietas


 Lībiešu upuralas

Upuralas senajā lībiešu teritorijā izmantotas  kā ziedojumu vietas. To apstiprina pētījumi Salacas upes krastu alās. Cilvēki ticējuši dievu labvēlībai, centušies iespaidot to gribu, nesot ziedojumus (upurējot dieviem).

Lībiešu pilskalna upurala ir 10m gara, 3,5 m plata un 4m augsta ala ar kupolveida griestiem.

Akmeņi senvietas un svētvietas


 Jaunutēnu bedrīšakmens

Tas ir 2,4 m garš un 1,2 m plats granīta akmens. Virsmā sensenos laikos 25 cm attālumā viena no otras ieveidotas divas izteiksmīgas un salīdzinoši ar citiem bedrīšakmeņiem - ļoti dziļas bedrītes. Lielākā no tām ir 5,5 cm dziļa un viena no iespaidīgākajām Latvijā.

Akmeņi senvietas un svētvietas


 Anģīšu Velnakmens

Anģīšu Velnakmens atrodas aizaugušā Aņģu ezera ziemeļu galā. Škērsām pāri tā līdzenajai virsmai (1,3x1,2m) stiepjas septiņu aitas nagu nospiedumiem līdzīgu pēdu rinda. Šāds pēdu izvietojums citiem Latvijas pēdakmeņiem nav konstatēts. Teika vēsta, ka Velns, pāri skriedams, ieminis pēdas.

Akmeņi senvietas un svētvietas


 Ramatas lielakmens

Dižakmenim piešķirts dabas pieminekļa statuss. Tā augstums ir 3,7 metri, garums 5,7 metri, platums 4,6 metri. Akmens virsa plakana, to šķeļ 3 m dziļa plaisa.

Akmeņi senvietas un svētvietas


 Velna kariete

5,55 m garš, 3,05 m plats un lielākoties līdz 0,3 m augsts, vienā galā – līdz 1,1 m augsts, apkārtmērs 14,7 m, tilpums 5 kubikmetri. Akmens apakšdaļas garums 3,55 m, maksimālais platums 3,05 m. Augstākās daļas garums 2 m, apkārtmērs pie pamatnes - 8,1 m. Kultūrvēsturisks akmens, iespējams, sena kulta vieta. Teika par Velnu, kam šis akmens bijis par karieti. Akmens virspusē - tā lejasdaļas vidū, līdz 1 cm dziļi iekalts aplītis vai O burts 13 cm diametrā un burts K (varbūt tie abi ir burti: OK). Iekalumi ir sekli un vāji pamanāmi. Iekalumu kultūrvēsturiskā nozīme nezināma.

Akmeņi senvietas un svētvietas


 Pantenes svētavots

Avotiņa apkārtne sakopta, labiekārtota atpūtas vieta. Pantenes avotiņa virszemes tecējums ir garākais Baltijā. Avotu senāk ieskāvusi svētozolu birzs.

Akmeņi senvietas un svētvietas


 Pujēnu svētlauks

Senču svētakmeņu lauks. Svētlaukā rūpīgi, pārdomāti izvietoti akmeņi. Katram akmenim stingri noteikta vieta un attālums. Uz akmeņiem redzamas dažādas zīmes. Lauka centrā atrodas Lielais akmens. Domājams, ka šeit rīkotas kulta ceremonijas. 

Akmeņi senvietas un svētvietas


 Velnakmens

Velna akmens atrodas Skaņākalna dabas parkā, ceļa kreisajā pusē, braucot uz Skaņokalnu.

Akmeņi senvietas un svētvietas


 Šķobu dižakmens

4,7 m garš, 3,7 m plats un 1,1 m augsts (ja mēram no akmens lejas puses pret augstāko vietu – 1,6 m augsts), apkārtmērs 13,5 m, kaudzes izmēri – 4,65 un 5,80 m, tilpums 10 kubikmetri.

Ģeoloģiskais apraksts: Plakanisks, ar sadēdējušu, grubuļainu fasetvirsmu. Akmens pankūkas veida formā, plānā – olveidīgs. Garenass orientācija 260 grādi, fasetvirsmas kritums 350 grādi azimutā. Granīts no rapakivi plutonu grupas – pīterlīts, brūnganrozā. Iespējams, ka no Rietumsomijas. Koordinātes: 57º53,6470’,N, 025º06,2630’,E.

Akmeņi senvietas un svētvietas


 Šķesteru dižakmens

Akmens virszemes daļas novērtējums – aptuveni 90%, bet virsūdens – 50%. Leikokrāts granītgneiss, oranžīgi rozā, bet nobrūnējis un apsūbējis tumšs. Dažāda rupjuma ar izteiktām milzkristāliskām pegmatītu joslām. Granāti 5-10mm caurmērā, un to sakopojumi koncentrējas pegmatītu joslās.

Akmeņi senvietas un svētvietas


 Kulpju dižakmens

4,45 m garš, 3,9 m plats, 1,3 m augsts, kalna pusē – ap 0,8 m augsts, apkārtmērs 13,80 m, kaudzes izmēri: 5,50 m un 5,05 m, tilpums 10 kubikmetri. Ģeoloģiskais apraksts: Akmens nelīdzena paralēlskaldņa formā ar plakanu, mazliet pret ZA nolaidenu virsmu un ar plakanisku kāpli akmens R daļā. Akmens nav pārvietots, virszemes daļas novērtējums – 40%. Pelēcīgs gneiss – migmatīts, pārsvarā smalkkristālisks, leikokrātās granīta joslas – vidēji lielkristāliskas, to biezumi 2-3 līdz 20-30 cm. Koordinātes 57º51,2590’,N, 025º05,3880’,E.

Akmeņi senvietas un svētvietas


 Kolu dižakmens

5,40 m garš, 4,45 m plats, 1,6 m augsts, apkārtmērs 16 m, kaudzes izmēri: 6,55 m un 5,75 m, tilpums 15 kubikmetri. Ģeoloģiskais apraksts: Akmens forma klaipveida ar plakanu virsu. Akmens nav pārvietots. No akmens augšas ar ugunsplēšanas palīdzību ir nošķelta plāna klaipveida plātne – aptuveni 100 kg. Pelēcīgi rozā gneiss, vidēji lielkristālisks, slāniskuma raksturs atgādina acaino gneisu. Koordinātes: 58º00,6630’,N, 025º02,6070’,E.

Akmeņi senvietas un svētvietas


 Vīkšēnu pilskalns

Vīkšēnu pilskalns nav bijis intensīvi apdzīvots, iespējams - saistīts ar pagānisko kultu. 

Vārda vīkšēt senā nozīme ir upurēt, ziedot. Pieminekļa aprakstītājs saskatīja sakarību starp šā vārda skaidrojumu un vāji nocietināto pilskalnu. Viņš izteica domu, ka pilskalns varētu būt bijis sena priestera nocietinātā dzīvesvieta. 

Akmeņi senvietas un svētvietas


 Silmaču dižakmens

Atrodas Mazsalacas pilsētas lauku teritorijā mežā, ap 100 m no Salacas labā krasta. Tas ir neregulāras formas laukakmens, viena mala stāva, tā paceļas virs zemes 2,2 m augstumā. 4,8 m garo un 3,9 m plato pelēci apņem koki un krūmi. Tā apkārtmērs 14 m, virszemes tilpums ap 18 m3.

Akmeņi senvietas un svētvietas


 Saviesīgais biedrības nams

Celts 1867. g. 1937. gadā Mazsalacas saviesīgās biedrības valde nolemj namu nodot Aizsargu biedrībai, lai tā ar apkārtējo pašvaldību un organizāciju atbalstu celtu jaunu, modernu un tā laika prasībām atbilstošu sarīkojumu namu. Ierosmi nama remontam devis Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, ēkas remontam ziedojot 1000 latus. Atjaunotais nams iesvētīts 1939. gada novembrī. Nodedzis 1948. gadā. Mūsdienās ir palicis tikai laukums (Saieta laukums), kur kādreiz atradusies greznā ēkā.  

Senie nami un būves


 Konča velodarbnīca

Emīlis Koncis dzimis 1901. gadā. Viņa velosipēdu darbnīcas atradušās ne tikai Mazsalacā, bet arī Alojā. Velosipēdu darbnīca bija viena no lielākajām Mazsalacā un atradās Baznīcas ielā 1a. Emīlis Koncis miris 1985. gadā, bet viņa darbnīcas ēka ir apskatāma vēl mūsdienās.  

Senie nami un būves


 Voldemāra Veides velosipēdu darbnīca

1923. gadā uz Mazsalacu dzīvot pārnāca Voldemārs Veide. Lai nopelnītu iztiku ģimenei, viņš savas mājas telpās ierīkoja mehānisko darbnīcu un uzsāka arī velosipēdu izgatavošanu. Voldemāra Veides mehāniskā darbnīca, kura atradās Dārza ielā 2, īsā laikā kļuva par vienu no lielākajām velosipēdu ražotnēm Ziemeļvidzemē. Velosipēdi tika montēti galvenokārt no Latvijas velosipēdu fabrikas Ērenpreis pirktajām detaļām un sagatavēm. Trīsdesmito gadu vidū, kad tika nolemts paplašināt uzņēmuma darbību, blakus mājai uzcēla atsevišķu darbnīcas ēku.

Senie nami un būves


 Mācītājmāja – Mazsalacas pastorāts

1711. gadā Mazsalacas draudzē darbā ieradies mācītājs Andreass Reusners (A. Reusner). Mācītājmāja bijusi pilnīgi tukša, istabas šauras, viss vecs un pussagruvis. Domājams, šī ēka bijusi no koka un nojaukta, ceļot nākamo. Mazsalacas mācītāja Johans Andreass Cimmermanis darbības laikā 1795. gadā uzcelta mūra mācītājmāja. 1804. gadā tapis J. K. Broces zīmējums, kurā redzama Salisburgas mācītāja māja. Ainavā iederīgās mājas ārdurvju vērtnes bija ievērības cienīgs klasicisma mākslas un amatniecības darbs. No Broces zīmējumā redzamās otras koka mājas, kas, iespējams, bijusi kalpu māja, līdz mūsdienām saglabājies tikai apvalkdūmenis jeb manteļskurstenis.

Senie nami un būves


 Marijas Ores privātā elementārskola

M. Ores tēvs, muižas pavārs, no barona Mazsalacas miestā nopērk zemes gabalu, uz kura 1880. gadā uzceļ ķieģeļu namu. Viņa meita Marija, pēc Litenes meiteņu skolas beigšanas 1890. gadā atver privāto elementārskolu Mazsalacā. Vēlāk valdība skolu nodod uzturēšanai Izglītības ministrijai un to pārveido par proģimnāziju. 1918. gadā šajā ēkā darbu uzsāk Mazsalacas vidusskola.

Senie nami un būves


 Vecais ugunsdzēsēju depo

Mazsalacas BUB dibināta 1893. gadā. 1903. gadā celtais Mazsalacas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības depo, kas ir viena no vecākajām šāda tipa ēkām Latvijā, padomju gados pārvesta uz Latvijas Etnogrāfisko muzeju.  

Senie nami un būves


 Baltais krogs

Baznīcas, jeb Baltais krogs piederējis Mazsalacas baznīcai, un rakstos pieminēts jau 17.gs.. 1903. gadā ēkas 2. stāvā darbojies hotelis ar 6 ierīkotām istabām, bet ēkas apakšstāvā pārdots alus. 1905. gadā revolucionāru grupa iebrukusi krogā un atriebībā par reibinošu dzērienu izsniegšanu karaspēkam, sasitusi un iznīcinājusi krogam piederošās 80 pudeles vīna un 300 pudeles alus. Arī Latvijas brīvvalsts laikā tajā atradusies Komercviesnīca ar astoņām istabām. Laikam ejot, Baltajā krogā atradies skolas internāts, bet līdz 2015. gadam ēkā atrodas muzejs.  

Senie nami un būves


 Vecā pagastmāja

Ēkas pamati likti 1867. gada pavasarī un šajā gadā ēka arī uzcelta. 1868. gadā Valtenberģu jaunais pagastnams tiek iesvētīts. 1896. gada 6. maijā par godu cara Nikolaja II kronēšanai pagasta nama priekšā iestāda 2 ozoliņus, kuri redzami arī šodien. 1905. gadā uz īsu laiku namā bijis ierīkots cietums. Līdz pat 1956. gadam, kad likvidēja Mazsalacas pagastu un to pievienoja Mazsalacas pilsētai, tā kalpojusi kā pagastmāja. No 1957.-1958. gadam ēkā bijusi izvietota bērnu bibliotēka, vēlāk ēkā atradies meiteņu internāts un īrnieku dzīvokļi. Kopš 1969. gada līdz 2000. gadam nama 2. stāvā darbojies aušanas pulciņš, bet pirmajā stāvā bijuši izstāžu zāle. Ēkas fasādē vēl redzami tā laika arhitektūras elementi.

Senie nami un būves


 Dauguļu aptieka

1867. gada vasarā uzcelts jaunais aptiekas nams, pirmā ķieģeļu celtne Mazsalacā. Ēkas jumts klāts ar ārzemju šīferi. Toreizējais aptiekas īpašnieks ir provizors Oskars Brēms. Arī pašlaik ēkā atrodas aptieka

Senie nami un būves


 Āža krogs

Kroga ēka un pārceltuve pār Salacu pastāvējusi jau no 17. gs. (Pirmais tilts pār Salacu tiek uzcelts tikai 1868. gadā). Tolaik te atradies no koka celts krogs, kuru 1795. gadā zīmējis Johans Kristofers Broce. Ap 1900. gadu krogs nodedzis, bet tad pārbūvēts un 1902. gadā tur atvērta tējnīca un viesnīca. Par Prāmja krogu to sauca tāpēc, ka ēka atradusies pie pārceltuves, bet Āža nosaukumu tas ieguvis no iespaidīgās āža bildes, kas rotājusi sienu aiz kroga letes. Citi apgalvo, ka par Āža krogu to sākuši saukt krodzinieka īpatnējās, smailās bārdiņas dēļ.  

Senie nami un būves


 Vecā pienotava

Viena no vecākajām pienotavām Latvijā. Pēc piensaimnieku sabiedrības dibināšanās 1910. g. ievērojami pieaugusi interese par lopkopību. Vīkšēnu mājās dzīvojošais Teodors Kalniņš beidzis piensaimniecības skolu Dānijā un zināšanas izmantojis piena pārstrādē Mazsalacā. Galvenais piena produkts ir bijis sviests, kuru gatavojuši ar tā saucamo kuļmucu. 1934. g. pienotavā veic kapitālo remontu. Mazsalacas pienotavā un tai pakļautajās krejotavās ražojuši sviestu, pilnpienu, saldējumu, ķimeņu sieru, svaigo un skābo krējumu, vājpiena un pilnpiena biezpienu, vājpiena un pilnpiena kefīru, vājpiena sieru, jēlkazeīnu. Padomju gados pienotavas produkcija eksportē arī uz ārzemēm - Čehoslovākiju, VDR, Kubu, Beļģiju, Čīli un citām valstīm.

Senie nami un būves


 P.Raiskas tekstilfabrika

Par fabrikas dibināšanas gadu uzskata 1864. gadu, kad Mazsalacas muižas īpašnieks licis uzcelt še mazu koka namu ar piebūvi un iznomājis to kādam no Igaunijas ienākušam uzņēmējam Laasam, kurš šeit atvēris vilnas kārstuvi. Ap 1870. g. muižas pārvaldnieks V. Ramanis iegūst ap fabriku atrodošo zemi (4 pūrvietu lielumā) gruntsnomā un uzceļ jaunu ēku. Fabriku 1904. g. nopērk 6 dalībnieku sabiedrība un paplašina par vilnas un linu vērpšanas un aušanas rūpnīcu. 1918. gadā, noslēdzot līgumu, fabriku nopērk P. Raiska.

Pēckara gados fabrika rekonstruēta, specializēta linu un pakulu audumu ražošanai. Linu un pakulu diedziņus saņēma no Jelgavas linu kombināta “Boļševička”, bet maisus pārdeva gan tepat Latvijā, gan citās PSRS republikās, kā arī eksportēja.Tekstilfabrika kļuva par Jelgavas uzņēmuma "Latvijas lini" 1. filiāli. 1960. - 1961. g. uzņēmuma austuvei uzcēla trešo stāvu, pārkārtoja šūšanas cehu, tāpēc 1963. g. fabrikā nodarbināti 590 strādājošie. Galvenā produkcija - linu audums, maisi un brezents.

Senie nami un būves


 Mazsalacas dzelzceļa tilts

Būvēts kā dzelzsbetona divlocīklu spriešļu tilts ar 45 m lielu ailu. To projektējis LU vecākais docents P. Pāvulāns. Visa tilta garums brauktuves līmenī sasniedza 82 metrus. Tas bija vienīgais šādas konstrukcijas un lieluma tilts dzelzceļu kustībai Latvijā, kā arī lielākais dzelzsbetona spriešļu tilts Baltijā.

1937. gada 9. oktobrī top svinīgi atklāta jaunā dzelzceļa satiksme starp Rīgu–Aloju–Mazsalacu. Pilsētas nami karogiem greznoti. Uz staciju dodas automobiļi, pajūgi, simtiem kājnieku. Otrā pasaules kara laikā dzelzceļa līnija gandrīz pilnībā nopostīta. 1944. gada septembrī posmā no Rūjienas līdz Mazsalacai uzspridzināja sliedes, Mazsalacas dzelzceļa tiltu un telefona stabus. Tikai 1976. gadā dzelzceļa līnija Rīga – Rūjiena tika atjaunota. 1996.gadā dzelzceļa līniju tehniskā stāvokļa un saimnieciskās darbības apsīkuma dēļ slēdza.

Senie nami un būves


 Kājnieku (Līgojošais, šūpojošais trošu) tilts

Daba Mazsalacu apveltījusi ar  daudziem krāšņumiem. Salaca, Valtenberģu muižas parks, Bezdelīgu klintis, Skaņais kalns, Velna ala — vai nu visu uzskaitīsi. Tajos lieliski iederas arī cilvēka roku darbs.Šo trosēs iekārto tiltiņu pāri Salacai uzbūvējuši paši mazsalacieši 20.gs 60. gados. 1998. gadā Skaņkalnes pagasta padome uzcēla jaunu līgojošo tiltu pāri Salacu. 

Senie nami un būves


 Vecā slimnīca

Slimnīca dibināta (apstiprināta) 1930. g. 24. janvārī. Tās dibinātāji bijušas vairākas pašvaldības ar 8000 iedzīvotājiem. 1930. g. jūlijā slimnīcas ierīkošanai pašvaldību savienība saņem no Tautas Labklājības ministrijas pabalstu Ls 5000.

Senie nami un būves


 Grūbes dzirnavas

Grūbes dzirnavas atrodas gleznainā Lanģupītes ielejā, ezeriņa malā. Dzirnavām ir apmēram 150. gadu. Kramakmeņi tām esot vesti no Zviedrijas. Dzirnavas darbojušās līdz pat 1980. gadam. Tās ir labā stāvoklī. Pie dzirnavām labā krasta kraujā ir neliels sarkanā smilšakmens iezis ar vairākām mākslīgām alām. Tur dzirnavniekam bijusi kūts un klētiņa. Gleznainajā dzirnavu apkārtnē esot radusies dziesma “Stāv dzirnas zaļā ielejā”. Dzirnavas pieder privātīpašniekam, iespējams apskatīt tikai no ārpuses.

 

Senie nami un būves


 Valtenberģu muižas komplekss

Valtenberģu muiža ir unikāla ar seno ēku kompleksu. Muižas ēkas būvētas vēlīnā klasicisma stilā, laika posmā no 18.gadsimta otrās puses līdz 19.gadsimta pirmajai pusei, bet atsevišķas ēkas celtas arī 19.gadsimta otrajā pusē. 
Ansambļa kompozīcijas centrā atrodas muiža - pils, kas uzcelta 1780.gadā pēc muižas īpašnieka Vilhelma Georga fon Falkerzāma ierosmes. 
Pirmās ziņas par muižu ir atrodamas 1528.gadā, kad šeit saimniekojis barons Falkenbergs, no kura vārda atvasinājuma muiža ieguvusi savu latvisko nosaukumu - Valtenberģu muiža  

lasīt tālāk →
Muižas un parki


 Mazsalacas baptistu baznīca

Otrā Latvijas baptistu draudžu savienība 1929.gada decembrī izsūtīja Misiones kursu absolventus draudžu dibināšanai uz pilsētām kurās nav baptistu draudzes . Mazsalacā darbu sāk sludinātājs Arnolds Ūsis , kurš tūlīt veido kristīgu kori un nodibina Svētdienas skolu bērniem. Darbošanos atbalsta Osvalda Smita Misija no Kanādas. Darbs ir ļoti sekmīgs un 1931.gada 15.jūnijā tiek nodibināta Mazsalacas baptistu draudze. Savai darbībai tiek īrētas telpas pilsētā un tuvējā apkārtnē, vienlaicīgi domājot par sava Dievnama celtniecību. Pilsētas valde neatļauj uzņēmējam G. Zālītim celt ādu ģērētavu uz viņa zemes gabala Lielā ielā 5. Draudze to 1934.gadā atpērk. Baznīcu projektē arhitekte Elīna Ligate no Valmieras. Būves finanses pārrauga Eduards Martinsons. Celtniecības pasākumos centīgs palīgs ir Oskars Krēsliņš.

1939.gada 20.augustā svinīgi baznīcas pamatos tiek iemūrēta dokumentu kapsula. Nākošā gada 6.oktobrī pirmais Dievkalpojums jaunuzceltā baznīcā (dzīvojamai daļai iztrūkst ķieģeļu apšuvums).

No 1941.gada Ziemassvētkiem baznīcā ir elektrība. Tika iestādīts dzīvžogs un ozoli.

Baznīcas


 Enģeļa ala

 

Skaists dabas veidojums. Eņģeļu ala savu vārdu ieguvusi klinšu arkveida atseguma dēļ, kas atgādina eņģeļa spārnus. Alas garums 7.5 m, platums pie ieejas 3.5 m un augstums 3.4 m. Alas priekšpuse atgādina gotiskas formas vārtus. No alas iztek neliels avotiņš, bet tās priekšā slejas apmēram 2 m augsts smilšakmens pīlārs.

Skaņākalna dabas taka


 Skulberģu baznīca

Tās pamatus 1897. gadā iesvētījis pareizticīgo arhibīskaps. Baznīca celta no skaistiem, kaltiem akmeņiem. Kā vēsta Reiņa Cukura hronika, celtne izmaksājusi 12 350 sudraba rubļu, kurus piešķīris cars Nikolajs otrais. Tā bijusi gatava un iesvētīta 1898. gadā. Pie Skulberģu pareizticīgo baznīcas darbojusies arī krievu skola. Tā kā apvidū bija ļoti maz pareizticīgo, tad šo skolu apmeklēja galvenokārt luterāņu bērni. 

1936. gadā baznīca apzagta, nozagtas sudrablietas, drānu gabali (diakona mētelis, altāra priekškarus u.c.) un 400 sveces. Zaglis ir bijis tik pārdrošs, ka nozieguma vietā uz baznīcas sienas ir atstājis uzrakstu „Dievs ir devis, Dievs ir ņēmis.”

lasīt tālāk →
Baznīcas


 Zemnieku saimniecība "Dzintari"

Saimniecībā "Dzintari" interesanti pavadīta diena gan lieliem, gan maziem, interesanta un zinoša saimnieka pavadībā.

 

Āfrikas strausi, truši un retro automobiļi. Iespēja aplūkot padomju laika vecās un nu jau diezgan retās mašīnas, kā arī uzdot jums interesējošus jautājumus par visu redzamo.

 

Pēc ekskursijas iespējams piknika vietā ieturēt līdzpaņemto maltīti, iekurt ugunskuru un uzcept desiņas, un, ja strausi nav slinkojuši un iepriekš pieteikts, var gadīties, ka varēsiet nobaudīt strausa olas omleti. 

 

Tālrunis: 29459618 (Magnuss) Adrese: „Dzintari”, Skaņkalnes pagasts, Mazsalacas novads

lasīt tālāk →
Saimniecības


 Zemnieku saimniecība „Jaunbomji”
"Jaunbomju" lauku sētā var apskatīt:
  • dzimtas senlietu muzeju,
  • mājputnus un trušus,
  • arī iegādāties dažādus stādus.

Še saimniekojot laiks skrien vēja spārniem un gadskārtas mijas jo veikli. Ar ko tad Jaunbomji atšķiras no parastas saimniecības laukos?

 

Te vairs nenodarbojas ar govju slaukšanu, cūku audzēšanu un kartupeļu plantāciju apsaimniekošanu. Tagad audzējam tomātus un ikdienā rūpējamies par košumaugiem. 

 

Līdz šim īstais laiks, kad braukt ciemos uz Jaunbomjiem bija upeņu laiks – jūlijs un augusts, jo tad laipnā saimniece nogurušos ceļiniekus pacienā ar pankūkām un svaigu upeņu zapti.

 

Ja grupiņa pavisam izsalkusi – galdā tiek celta tomātu zupa, kas gatavota no tepat laukos augušām izejvielām, bet tā jāēd ļoti uzmanīgi, jo šādu zupu ēdot varot mēli norīt.

lasīt tālāk ↓
Saimniecības


 Sv.Annas baznīca

Mazsalacas Svētās Annas baznīca celta īpaši izraudzītā vietā, lai tās slaido (58,6 m), skaisto torni varētu redzēt jau no tālienes. Baznīca ir labi saglabājusies, jo padomju laikos nav tikusi nedz izpostīta, nedz piemērota kādām citām vajadzībām.

Krustveidā celtā gotiskā jaunās baznīcas daļa būvēta 1890.gadā (arhitekts J. Brauns), un interesants ir fakts, ka tā uzcelta vienā vasarā. Dievnama altāris darināts no ozolkoka pēc Doma baznīcas altāra parauga.

Projekta autors ir V. Neimanis, bet to izgatavojis vietējais meistars V. Šneiders. Altārglezna ir vācu gleznotāja R. Rihtera gleznas „Kristus un Pēteris” kopija.

Baznīcas


 Velna ala

 

Velna alas garums ir 16 m, augstums 3-4 m, un tai ir pudeles forma. Pie Velna alas vairākkārt veikti arī arheoloģiskie izrakumi: 1876.gadā K.G.Zīverss, bet 1985.gadā – Juris Urtāns.

Grāfs K.G.Zīverss rokot alas priekšpusē, piecu pēdu dziļumā uzgāja ogļu un pelnu klājumu, un tajā trīs apdegušus akmeņus, no kuriem viens bija ar dobumu. Viņam atradumi deva pamatu secināt, ka ala senatnē izmantota dzīvošanai. Taču drīzāk te būs bijusi kulta vieta.

Par Velna alu teika stāsta, ka senos laikos alā dzīvojis Velns, bet labajā stūrī, kur pazemes telpā ir tāda kā kabata, velnam stāvējusi skābumķērne un mantu lāde. Velnam bēgot, ķērne apgāzusies, un tagad dzidrs avotiņš iztek klints apakšā.

lasīt tālāk →
Skaņākalna dabas taka


 Velna kancele

 

Ejot tālāk no Skābuma baļļas, kāpnes ved augšup vertikāli stāvajā senlejas krastā līdz 40 m augstam klints izcilnim - Velna kancelei. No Velna kanceles paveras valdzinošs skats uz Salacu un Neļķu klintīm.  

Skaņākalna dabas taka


 Bezdelīgu klintis

Ļoti krāšņas klintis ar alām, nišām, pārkarēm. Klinti šķeļ divas graviņas. Viena no tām noslēdzas ar 3.6 m augstu smilšakmens krauju, no kuras lietainos gadalaikos plūst viens no augstākajiem ūdenskritumiem Latvijā.

Bezdelīgu klintis ir pirmais lielais Salacas krastu atsegums, kuru redz tie, kas laivo pa šo upi. Ap 120 m garš un 11 m augsts vidusdevona smilšakmens atsegums.

Ģeoloģiskie objekti


 Dambjupītes alas

Četras alas Salacas kreisā krasta pietekas Dambjupītes gravā netālu no ietekas Salacā pie Lībiešu pilskalna. Viena no alām Dambjupītes „pirtiņa” ir mākslīgi smilšakmenī izveidota telpa (garums 4,2 m, platums 3,3 m augstums 2,7 m) gravas labajā krastā, kura agrāk izmantota kā pirts, bet pārējās trīs ir dabīgi veidojušās alas

lasīt tālāk →
Ģeoloģiskie objekti


 Gudzona ala

Ala izveidojusies vidus devona Burtnieku svītas dzeltenīgajos smilšakmeņos.

Viena no Latvijas dziļākajām alām 27 m. Augstums pie ieejas 2 m, platums 3,5 m.

Ģeoloģiskie objekti


 Dzelves kalna alas

Augstākā vieta Mazsalacas apkārtnē.

Ar mežu apklāts paaugstinājums, kura malā, Salacas kreisajā krastā, izveidojies smilšakmens atsegums ap 80 m garumā. Pakājē atrodas Dzelves kalna alas: Taisnā, Līkā un Oļu avotiņu alas. Alas labās puses sienā (no ārpuses skatoties) gadskaitļi 1925, 1936 un 1940.

Pirmās ziņas par šo alu literatūrā: Breicis Hermanis. Mazsalaca un apkārtnes daba [par Mazsalacas alām: "3 Eņģeļu alas", "Enģeļalas - nedziļas alas, kuras stāv netālu viena no otras Salacas krastā, kā trīsas māsas".  

Ģeoloģiskie objekti


 Dzelves kalna atsegumi

Salacas kreisā pamatkrasta nogāzes apakšā un vidusdaļā, Dzelveskalna kraujas augšgalā. Atseguma augšgalā 5,5 m gara ala, kas atrodas 18 m no upes, 2 m virs tās līmeņa. 6 līdz 8 m augsts, 20 m garš. Dzeltenais smilšakmens atsegums, augšgalā ar nelielu avotu, kura debits ir 0,3 litri/sekundē. Avots iztek no 5,5 m garas alas, kas atklāta samērā nesen. Atsegums samērā apsūnojis. Virs un pie alas – sūnas, klints segta nobirām, stipri apaug. 50% ķērpis, 50% lielas sūnas, pūslīšpapardes , Linneja kailpapardes, augsnes ķērpji. Virs klints – liepas, egles. Uz atseguma – vārpstiņgliemeži. Alā sēnes, malārijodi, iespējami sikspārņi. Atseguma lejasgalā liels kritenes veida robs, kur, iespējams, bijusi kādreiz Upurala. Tās sabrukuma apakšā arī iztek neliels avots ar debitu 0,3 litri/sekundē.

Kādreiz atseguma lejasgalā pastāvējusī Upurala sabrukusi laika posmā no 1968.līdz 1972.gadam. Pēc 1963.gadā izdotā O.Lūkina ceļveža "Seda - Burtnieku ezers - Salaca", ziņām ala bijusi ap 8 – 10 m dziļa, plata un augsta.  

Ģeoloģiskie objekti


 Silmaču atsegums

Silmaču iezis - krauja līdz 18 m augsta, noaugusi kokiem, vairākās vietās atsedzas Burtnieku svītas smilšakmeņi, kuri apakšējā daļā ir sarkani. Kraujas lejasgalā no alas iztek avota strauts. Vēl citas alas.

Iezī atrodamas zivju atliekas. Virs alas neliela plaisa. Ala ieža lejasdaļā - 6 m gara, no alas iztek avots.

Ģeoloģiskie objekti


 Govs ala

Ala bijusi veidota sarkanīgos smilšakmeņos. Tās platums un garums bijis ap 25 m. Augstums 10 m. Lielākais no šādiem veidojumiem Salacas baseinā, viens no lielākiem Latvijā. Patiesi iespaidīgs un skaists veidojums, viens no visiespaidīgākajiem Salacas baseinā

Ģeoloģiskie objekti


 Vilkaču priede

 

avdabīga priede, kuru vecums ir ap 150-200 gadi,ir Vilkaču priede. Pakāpeniski nobrūkot irdenajam smilšu slānim atsegušās priežu saknes 1- 1,5 metru augstumā, izveidojot lielus sakņu lokus. Tautas ticējums: Tam, kas spējis iziet caur Vilkaču priedes saknēm, nelaime neko vairs nespējot padarīt.

Skaņākalna dabas taka


 Ziemeļu purvi

 

Pirmo reizi Latvijā un Igaunijā izveidota pārrobežu aizsargājamā teritorija, kas ietver Sookuninga purvu Igaunijas pusē un Ziemeļu purvus Latvijas pusē. Šis purvu komplekss ir Ramsāres konvencijas vieta – pasaules līmeņa īpaši nozīmīga aizsargājamā teritorija. Šī ir viena no 26 pārrobežu teritorijām Eiropā, kas starptautiski īpaši nozīmīga kā ūdensputnu dzīvesvide.  

Dabas objekti


 Skābumbaļļa

Zem Velna alas Salacas upes pašā krastā atrodas Skābuma baļļa, kur no klints iztek avotiņš. Domājams, ka tas iztek no Velna alas. Avotiņa dzidrais un vēsais ūdens veldzē apmeklētāju slāpes karstajās vasaras dienās.

Skaņākalna dabas taka


 Ceipu upurozols jeb Zviedru Ķēniņa ozols

 

Kā īsts koku karalis, kā izcils ainavisks elements senču Upurozols izceļas tīruma vidū ar savu lodveida vainagu ar muskuļotām zaru rokām, kas izaugušas līdztekus zemei. Pēdējos gadu desmitos daudzi apakšējie žuburi sava lielā svara dēļ aplūzuši. Uz vecajām Latvijas laika fotogrāfijām ozols tiek dēvēts par Zviedrijas Karaļa ozolu. Tas nozīmē, ka Ceipu ozols kā kultūrvēsturisks dabas piemineklis uzlūkojams ne tikai kā mūsu senču kulta koks jeb upurozols, bet pieder tā saukto zviedru koku grupai. Apkārtmērs 7 m, vairāk kā 16 m augsts, tas ir vairāk nekā 700 gadu vecs. 

Tā vainags ir ļoti izteiksmīgs un atgādina puslodi. Ozola zari atzarojas jau 1,5 m augstumā

Dabas objekti


 Velnozols

 

Latvijā vienīgais Velnozols. Teika vēsta, ka bijušo "Dreimaņu" māju saimnieks par mājas dievu turējis velnu, kurš dzīvojis ozolā. Ozola dobumā velnam katru dienu kārtīgi nests ēdiens. Šī ir vieta, kur Latvijā vēl līdz pat 1950.gadam saglabājās garu ēdināšanas paraša.

 

Ozola stumbra apkārtmērs ir 5,1 m, vainaga diametrs 20 m, augstums 22 m.

Dabas objekti


 "Zvanu kolekcija"

 

Zvanu kolekciju muzejam dāvināja Ēriks Celmiņš.

 

Viņš ir dzimis Krustpils novada Kūku ciema Citronos, bet pašreiz dzīvo Mazsalacā.

2001. gadā Ēriks aizbrauca strādāt uz Izraēlu un tirgū sāka pirkt dažāda lieluma zvanus.

Pēc gada viņš aizbrauca strādāt uz Angliju, kur arī turpināja papildināt savu zvanu kolekciju. Arī radi, draugi un paziņas veda no citām valstīm pa kādam zvanam.

 

Pa šiem gadiem tika sakrāti 506 zvani. Te var redzēt gan dažādus metāla, gan stikla un kristāla, gan porcelāna zvanus. Bez zvaniem šajā kolekcijā ir vēl daži priekšmeti – pannas kafijas pupiņu grauzdēšanai, kausiņi dzērienu sildīšanai, svari, metāla vāzes, gludeklis, plēšas.

lasīt tālāk ↓



 V.Hirtes koka skulptūru kolekcija

 

Adrese:  Parka iela 31, Mazsalaca, Mazsalacas novads, LV-4215
Tālr.: 26519165
E-pasts:  turisms@mazsalacasnovads.lv


Valtera Hirtes kolekcijas mājaslapa: http://muzejs.mazsalaca.lv/hirte/

lasīt tālāk →



 Medību trofejas

 

Kolekciju dāvināja muzejam vietējais iedzīvotājs un mednieks Arnis Šteinbergs.

 

Kolekcijā var redzēt nelielu daļu no zvēriem un putniem, kas mīt apkārtējos mežos. Šajā kolekcijā nav tikai nomedītie dzīvnieki un putni, daži ir atrasti miruši uz autoceļiem, mežā, ezerā. Cilvēki tos ir atraduši un atgādājuši Arnim.

Pēc medību trofeju iegūšanas seko to apstrādāšana, sakopšana un glīta noformēšana. Tieši tāpēc, Arnim sadarbojoties ar taksidermistiem, tapa šī izbāzeņu kolekcija.

lasīt tālāk ↓



 Seno dzimtkoku ekspozīcija

 

2009. gadā dzimtu kokus muzejam dāvināja Latvijas Kultūras fonda Ziemeļvidzemes biroja vadītāja Nellija Nurmika. Dzimtu koku veidotājs ir dzimtkoku pētnieks Jānis Plūksne, bet idejas autore – Nellija Nurmika.

Ekspozīcijā var apskatīt ap 40 dzimtu kokiem.

 

Te ir gan slavens jūgendstila arhitekts Konstantīns Pēkšēns, arī pirmā latviešu dramaturģe Marija Pēkšēna. Te arī Pētera Hincenberga dzimta, kura vadītais vīru koris ieguva sudraba liru pirmajos Vispārējos dziesmu svētkos.

lasīt tālāk ↓



 1300 Rotaļu-suvenīru peļu kolekcija

 

Kanādā, Hamiltonā, dzīvojošas latvietes Ilgas Andersons dāvinājums muzejam. Ilga ir dzimusi Mazsalacā, mācījusies Mazsalacas vidusskolā.

 

Kara dēļ viņas ģimene devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur Ilga iepazinās ar savu vīru Leonu. Vēlāk Ilga ar Leonu pārcēlās uz dzīvi Kanādā. Tur, 1953. gadā, viņiem piedzima meita Valda.

 

1957. gadā, kad Valdai bija 4 gadiņi, vecmāmiņa uzdāvināja viņai 2 pelītes. Tie arī bija peļu kolekcijas pirmsākumi. Kopš tā laika gan radi, gan draugi visur meklēja, pirka un dāvināja Valdai dažādas suvenīru peles no dažādām pasaules malām. Pamazām kolekcija kļuva tik liela, ka aizņēma divas istabas mājas pagrabstāvā.

lasīt tālāk ↓



 Tūrisma karte

Uzklikšķiniet, lai atvērtu!

karte_84023.jpg




 Kontakti
Mazsalacas novada Tūrisma informācijas centrs

 

Adrese:  Rūjienas iela 1, Mazsalaca, Mazsalacas novads, LV-4215

Tūrisma informācijas centra speciālistes: Laima Briede-Bērziņa, Lana Cēse

mob. 28374774

e-pasts: turisms@mazsalacasnovads.lv;

 

DARBA LAIKS:

 

No 01.05. – 30.09.

No 01.10. – 30.04.

* Citā laikā informācija klātienē pieejama Mazsalacas novada Kultūras centrā tā darba laikā

Pirmdiena

10.00 – 17.00

10.00 – 17.00

Otrdiena

10.00 – 13.00

13.30 – 16.30

10.00 – 13.00

13.30 – 16.30

Trešdiena

-

10.00 – 13.00

13.30 – 16.30

Ceturtdiena

10.00 – 13.00

13.30 – 16.30

10.00 – 13.00

13.30 – 16.30

Piektdiena

10.00 – 17.00

10.00 – 17.00

Sestdiena

10.00 – 16.00

-

Svētdiena

-

-




 Skaņākalna parks stāsta par saviem iemītniekiem

 

2013. gada vasarā informējām, ka Skaņākalna dabas parkā papildus Kurbada takai tika atklāta jauna tūrisma taka "Putni salido mājās", kas tika īstenota projekta ietvaros. Tagad parkā atrodamas dažādas putnu koka skulptūras - dzenis, gārnis, zīlīte, žubīte, strazds, pīle, bezdelīga, vista un gailis. Lai parka apmeklētājiem būtu interesantāk izzināt putnus parkā, Skaņākalna dabas parks piedāvā noklausīties stāstu par katru putnu un dzirdēt tā dziesmu.




Pasākumi
25.februārī 10:00 Mazsalaca
Mazsalacas kauss zolītē
27.februārī 15:00 Mazsalaca
Mazsalacas stāstnieku tikšanās
3.martā 18:00 Mazsalaca
Ielūdz Magone un Oga
9.martā 16:00 Mazsalaca
Tikšanās ar Kārli Krēsliņu
10.martā 20:00 Ramata
Pasākums "Sievietēm par sievietēm un vēl...."
11.martā 12:00 Mazsalaca
Tautas slēpojums "Mazsalacas Aplis"
11.martā 13:00 Mazsalaca
Spēlfilma "Nameja gredzens"
17.martā 17:00 Sēļi
Jauniešu kora „Skan” koncerts
17.martā 19:00 Mazsalaca
Koncerts "MĒS NEESAM VIENI UZ ŠĪS PASAULES"
18.martā 12:00 Mazsalaca
Vidzemes reģionālā vokālo ansambļu skate
20.martā 15:00 Mazsalaca
Mazsalacas stāstnieku tikšanās
23.martā 17:30 Mazsalaca
Mazsalacas novada Cālis 2018
24.martā 15:00 Sēļi
Koncerts “IZDEJOT SAPŅUS DEJĀ…”
25.martā 13:00 Mazsalaca
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
28.martā 16:00 Mazsalaca
Lieldienu radošā darbnīca bērniem
29.martā 17:00 Mazsalaca
Lieldienu iešūpošanu Saietu laukumā
31.martā 10:00 Mazsalaca
Mazsalacas novada Lieldienu turnīrs volejbolā
20.jūlijā  Mazsalaca
Mazsalacas pilsētas svētki un velosvētki "Ērenpreisam 127"
Aktuāli
līdz 28.februārim  Mazsalaca
Audzēkņu darbu izstāde "Svētki"
līdz 28.februārim  Mazsalaca
Izstāde "Mazsalaca virmo!"
Pasākumu arhīvs →
Fotogalerijas

Noderīgi

Mazsalacas novada pašvaldība
Pērnavas iela 4, Mazsalaca
Mazsalacas novads, LV-4215
Reģistrācijas Nr. 90009114167
Norēķinu konts AS "Swedbank"
Konta Nr. LV14HABA0551020371802
Tālr. 25446604 Fakss: 65509888
dome@mazsalaca.lv



Mazsalaca

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
Mazsalacas novada ziņas


Aptauja

Vidzemes---GIF---Baner---v3_85649.gif

 

muzejs_mazsalaca_90256.JPG

 

VARAM-Vidzeme-180x180px-pastasti (002)_34622.gif

 

apCeļosim_fb_180x180(1)_42930.jpg

 

vpvkac_24032.gif

 

 

NVA baneris 200X100_24022.jpg

 

web_baneris_250x250_83325.gif

 

latvija-lv-logo_png_23842.png

 

DEINSTITUCIONALIZĀCIJA_BANERIS_WEB(1)_113722.jpg

 

Baneris150x150_43113.gif

 

BANERIS 200X200_91308.jpg

 

300x250pix_13402.jpg

 

1188-transport_100447.jpg

 

1188-business_100444.jpg

 

4lietas_klekshi_102839.png

 

 

rsz_3vz_logotips_800_80055.jpg

 

250x250-baneris-Upes-Oga_22713.gif

 

rsz_banneris_1_84550.jpg



Sadarbība

LLKCmazs3_34536.jpg E-iespejas_logo_3_120119.jpg rsz_21rsz_2rsz_nva_logo_84237.jpg Latvijas Pašvaldību savienība_51531.jpg 

mz_aplis_85158.jpg 





(c) 2011-2018 Mazsalaca.lv
Visas tiesības aizsargātas