Vēsture
2011.03.14.
Vissenākās ziņas par Mazsalacas novadu sniedz arheoloģiskie pētījumi Zvejnieku apmetnē un kapulaukā pie Rūjas upes ietekas Burtnieku ezerā un Riņņu kalniņā pie Salacas iztekas. Zvejnieku apmetne bijusi apdzīvota vidējā akmens laikmetā 5000 g. pr. Kr. un kapulaukā izpētīti 315 apbedījumi, kas izdarīti 3000 gadu ilgā periodā. Tas ir visplašākais no pašreiz zināmajiem akmens laikmeta kapulaukiem Ziemeļeiropā.
Vēlāk novadu apdzīvojuši lībieši un kā mantojumu mums atstājuši daiļskanīgos upju nosaukumus – Salaca, Ķirele, Īģe, Ramata.
Mazsalaca atrodas pie Salacas upes. Te bijusi sena pārceltuves vieta.
Pirmās ziņas par Valtenberģu muižu, kas atradusies tagadējās Mazsalacas vidusskolas vietā, ir no 1528. gada. Ar šo muižu saistīta arī Skaņākalna dabas parka izveidošana.
Mazsalaca (vāciskais nosaukums – Salisburg) izveidojās par biezi apdzīvotu vietu pēc 1864.gada, kad Valtenberģu muižas īpašnieks Arnolds Fītinghofs zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus. Tajā laikā arī uzcēla pirmo tiltu pār Salacas upi un miestiņā attīstījās amatniecība un tirdzniecība.
Pilsētas tiesības Mazsalacai piešķirtas 1928. gadā. Tad arī tika izstrādāts pirmais apbūves plāns un sākās rosīga nelielu dzīvojamo māju celtniecība.
Mazsalaca ir vienīgā Latvijas pilsēta, kurai tik īsu brīdi bijis lemts būt nodrošinātai ar platsliežu dzelzceļu satiksmi, jo 1937. gadā atklātais Rīgas – Mazsalacas – Rūjienas dzelzceļš, 1944. gadā atkāpjoties vācu armijai tika izpostīts, un to atjaunoja tikai 1977. gadā, taču, kā vēlāk izrādījās uz neilgu laiku - līdz 1996. gadam.