|
Kurās no 3x3 nometnes piedāvātajām aktivititātēm no 25.jūlija līdz 1.augustam Tu piedalīsies?
Pavisam izteikušies 10
|
|
RAMATAS PAGASTS
Pagasta platība : 171,3 km2
Iedzīvotāji: ~ 535
Lielākās apdzīvotās vietas: Ramata un Vērsis
Igauniski „raamat” nozīmē grāmata. Ramatas upe iztek no maza ezeriņa Igaunijā, tek cauri pagasta teritorijai. Iespējams tā arī radies pagasta nosaukums „Ramata”.
Ramatas pagasts atrodas Mazsalacas novadā un robežojas ar Igauniju. Pagasts robežojas ar Ipiķu, Vilpulkas, Sēļu, Skaņkalnes pagastiem, ar Mazsalacas pilsētas lauku teritoriju, kā arī ar Limbažu rajonu.
Vairāk kā pusi tā teritorijas klāj meži - 9282,5 ha, ievērojamu daļu aizņem purvi - 3189,9 ha: Saklaura-Oļļas purvs 2261 ha , Ķeseļu- Ramatas purvs 589 ha, Kogulpētes purvs 209 ha, Pēces un Kundziņu purvi.
Pagasta teritorija raksturojas ar daudzveidīgu un bagātīgu dzīvnieku un augu valstību, ar skaistām dabas ainavām gar Ramatas un Salacas upes krastiem.
Pagasta teritorija ir iekļauta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. 2949 ha platībā pagasta teritorija atrodas dabas lieguma zonā „Ziemeļu purvi” t.sk. Mazezers 23 ha, Lielezers 162 ha, puse no Piģeles upītes garuma, Saklaura-Oļļas purvs 2261 ha u.c.zemes.
Īpaši aizsargājama dabas teritorija ir ainavu aizsardzības zona gar Salacas upi - dabas parks „Salacas ieleja” 410 ha.
Pagasta teritorijā atrodas 2 ezeri - Ramatas Lielezers (uz kartēm dažreiz atzīmēts kā Reikulis vai arī Puikulis), kas atrodas Saklaura purvā, zem sūnu segas tas savienots ar otru mazāku ezeru - Mazezeru. Starp abiem ezeriem ir neliels smilšu paugurs, kas apaudzis ar priedēm un paegļiem, un paceļas pār purva milzīgo uzpūsto sūnu vāku.
Teritoriju šķērso vairākas upes. Lielākās no tām ir Ramata ar pietekām (Ķīšupīte, Zariņupīte, Krūkļupīte) un Ziemeļvidzemes skaistākā upe Salaca ar pietekām (Ramata, Piģele, Līčupīte).
Vēsture
Ramatas pagasta pirmsākums ir Ramatas ciems, kuru 1945. gadā izveidoja Mazsalacas pagastā. 1959. gadā likvidēja Silzemnieku ciemu un Rūjienas rajona Ziediņu ciemu un abus pievienoja Ramatas ciemam.
No 1950. - 1959. gadam Ramatas ciems iekļauts Rūjienas rajonā.
No 1960. gada - Valmieras rajonā.
No 2009. gada 1. jūlija Mazsalacas novadā.
Saimnieciskā dzīve
Pagastā iedzīvotāji galvenokārt darbojas lauksaimniecības, mežsaimniecības, kokapstrādes, graudkopības nozarēs. Pagastā saglabātā ekoloģiski tīrā lauku vide veicina bioloģiskās lauksaimniecības, biškopības nozaru attīstību. Lielākās zemnieku saimniecības – G.Liepiņa z/s „Rijaskalni” - piena ražošana, z/s „Vīķi” – bioloģiskā lauksaimniecība, biškopība, piena lopkopība, piemājas saimniecības „Liepas”, „Ābelītes” - lopkopība, piemājas saimniecība „Mežgales” - biškopība, piemājas saimniecība „Ķaukatas” – gaļas liellopi, SIA „Talcis” - gaļas liellopi. Veiksmīgi darbojas SIA „Eglītes mežs” kokapstrādes uzņēmums „Mežegles”.
Kultūra un tūrisma objekti
Pagasta teritorijā atrodas 3 valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi:
* Āboliņu senkapi pie „Āboliņu” mājām;
* Lejāņu apmetne pie „Lejāņu” mājām;
* Ramatas (krievu) senkapi Ramatas upes labajā krastā.
Ievērības cienīgs apskates objekts ir Ramatas lielakmens, kam piešķirts dabas pieminekļa statuss. Dižakmens atrodas 2 km no Igaunijas robežas, 400 m no „Straumītes” mājām Ramatas upes atvarā.
Kundziņu purvā atrodas interesantas formas akmens – Velna kariete. Karietei ir lēzena, gluda akmens grīda 20 cm virs purva ar 1,1 m augstu paaugstinājumu, tādu kā atzveltni, kas veido sēdekli. Par Velna karietes izcelšanos vēsta teika: ”Velns brauca no "Kundziņiem" uz "Vecmangām", bet pusceļā kariete iegrima purvā. Velns kāpa laukā no karietes un mēģināja to izstumt.. Būtu arī izstūmis, bet tanī brīdī iedziedājies gailis "Takurandu" mājās. Zirgi iztrūkušies un rāvušies ar tādu sparu uz priekšu, ka karietei notrūkusi dīstele. Melnie zirgi aizjoņojuši ar visu dīsteli, kura nokritusi tikai pie "Vecmangu" mājām un tur arī palikusi, kur tā stāv vēl šodien.”
Valsts aizsargājamo dižkoku un reti sastopamo koku sarakstā ir iekļauta novada lielākā liepa (5,2 m apkārtmērs) pie „Raudīšu” mājām, vītols pie „Zariņu” mājām, egle (aug vītolu celmā) pie „Raudīšu” mājām.
Ramatas pagastā ir dzimusis latviešu pirmā dramaturģe Marija PĒKŠENA, kuras piemiņas akmens ir uzstādīts 1990.gada 28.septembrī pie „Klētnieku” mājām uz bijušās Nuķu pusmuižas noras( tēlnieks A.Vārpa) un katru gadu septembrī sadarbībā ar Ramatas sākumskolu un Kultūkapitāla fonda Ziemeļvidzemes biroju pie akmens notiek dzejas dienām veltīts pasākums.
Ramatas pagastā dzimtās mājas ir arī arhitektam Konstantīnam PĒKŠĒNAM (08.03.1859.-23.06.1928.), gleznotājam Pēterim KUNDZIŅAM (19.09.1886.-24.06.1958.).
Plaši Ramatas pagasta vārds ir izskanējis ar Raimonda PAULA mūzikas centru „LĪČU SKOLA”, ar koncertiem „Nāk rudentiņis”, „Ziņģe” (1998.g.), kultūras mantojumu dienām un tml. muzikāliem un kultūras pasākumiem. Skola atrodas gleznainā vietā Salacas upes krastā.
Ramatas pagasts var lepoties ar tādām skaistām vietām kā „Somu pirts” Salacas upes krastā un Rauskas ūdenskrātuve (mākslīgi uzpludināta Ramatas upe), kura savulaik tika izveidota pēc pagasta iedzīvotāja Zigfrīda Baušenieka iniciatīvas, sakoptu lauku sētu ”Krastiņi” (Rauksas pamatskola līdz 1992.g.).
 
Pagastā ir sava bibliotēka, feldšerpunkts, sākumskola. 2006.gadā Ramatas pagastā tika uzbūvēta brīvdabas estrāde, 2007.gadā atklāts kultūras centrs. Ramatas sākumskolā ir aktīva kultūras dzīve - darbojas bērnu deju kolektīvs, teātra un dziedāšanas pulciņi. Pagasta pašdarbnieki dzied Ramatas un Mazsalacas apvienotajā jauktajā korī „Salaca”. Regulāri tiekas dāmu klubiņš „Atvasara”. Atzinību un popularitāti ieguvuši ikgadējie pagasta sporta svētki. Ar labiem panākumiem startē pagasta vīriešu volejbola komanda.
Ramatas pagasta bibliotēkā ir viens publiskais interneta pieejas punkts. Iedzīvotājus apkalpo 3 veikali, 1 pasta nodaļa, „Raudītēs” un „Puņmutēs” ir iekārtotas telts vietas tūristiem.
|
