Uzsākta jaunveidojamā Valmieras novada attīstības dokumentu izstrāde

Saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes 2021.gada 28.janvāra sēdes lēmumu Nr.4 (protokols Nr.2, 3.§) un Mazsalacas novada pašvaldības domes lēmuma Nr.1.11. ir uzsākta jaunveidojamā Valmieras novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2022.-2038.gadam un Valmieras novada attīstības programmas 2022.-2028.gadam izstrāde.

Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas stājās spēkā 2020. gada 23. jūnijā, nosaka, ka Valmieras novadu veidos sekojošas teritoriālās vienības: Bērzaines pagasts, Dikļu pagasts, Kocēnu pagasts, Vaidavas pagasts un Zilākalna pagasts (Kocēnu novada pašvaldība); Brenguļu pagasts, Kauguru pagasts un Trikātas pagasts (Beverīnas novada pašvaldība); Burtnieku pagasts, Ēveles pagasts, Matīšu pagasts, Rencēnu pagasts, Valmieras pagasts un Vecates pagasts (Burtnieku novada pašvaldība); Rūjienas pilsēta, Ipiķu pagasts, Jeru pagasts, Lodes pagasts, Vilpulkas pagasts (Rūjienas novada pašvaldība); Valmieras valstspilsēta (Valmieras pilsētas pašvaldība); Naukšēnu pagasts un Ķoņu pagasts (Naukšēnu novada pašvaldība); Mazsalacas pilsēta, Mazsalacas pagasts, Ramatas pagasts, Sēļu pagasts un Skaņkalnes pagasts (Mazsalacas novada pašvaldība); Strenču pilsēta, Sedas pilsēta, Plāņu pagasts un Jērcēnu pagasts (Strenču novada pašvaldība).

 Iedzīvotāju aptaujas 2020 rezultāti

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli, no 2020. gada 28. septembra līdz 26. oktobrim tika veikta iedzīvotāju aptauja. Kopā saņemtas 84 aizpildītas anketas, no tām 69 elektroniski un 15 papīra formātā, savukārt divas atzītas par nederīgām, jo aizpildīts tikai viens no deviņiem jautājumiem.

Lielākā daļa – 69% no anketas dalībniekiem bija sievietes, savukārt 31% vīrieši, respondenti visbiežāk vecumā no 35 līdz 55 gadiem.

Pirmajā jautājumā “Vai esat apmierināts ar dzīvi Mazsalacas novadā” “Jā” atbildējuši 76, savukārt “Nē” astoņi iedzīvotāji.

 Noslēgusies publiskā apspriešana par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi Mazsalacas novadā

No 2020. gada 31. marta līdz 20. aprīlim norisinājās publiskā apspriešana par infrastruktūras izveidi, kurā mūsu iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus tepat - Mazsalacas novadā. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) projekta atbalstu plānots iekārtot vietu ēkā Parka ielā 9, kurā varēs sniegt grupu dzīvokļu pakalpojumu, pielāgot Valtenberģu muižas 2. stāva telpas, lai tās būtu piemērotas dienas aprūpes centra pakalpojumam un rehabilitācijas centram. Apspriešanas laikā iedzīvotājiem bija iespēja aizpildīt aptaujas anketu un paust savu viedokli, kā ari piedalīties 20. aprīļa publiskās apspriešanas sanāksmē, kas saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju notika internetā. Rezultātā saņemta 41 aizpildīta aptaujas anketa. Tajās 15 cilvēki atzīmējuši, ka viņi atbalsta plānoto projektu, rakstot, ka ir nepieciešamība pēc šādas infrastruktūras un pakalpojumiem, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā. Savukārt 26 iedzīvotāji atbildējuši, ka neatbalsta, un par iemeslu tam minējuši, ka plānotajam projektam ir ļoti lielas izmaksas un pašvaldība nespēs atmaksāt aizdevumu, kā arī izteikuši bažas par to, ka jutīsies nedroši, ja cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvos starp mums. Lai iedrošinātu iedzīvotājus kļūt empātiskākiem pret cilvēkiem, kuri bez sabiedrības atbalsta nespēj pastāvēt, un atbalstīt šīs infrastruktūras izveidi, sniedzam skaidrojumu.

 Mazsalacas novada iedzīvotāju aptaujas rezultāti

Lai noskaidrotu Mazsalacas novada iedzīvotāju viedokli, no 2019. gada 30. septembra līdz 27. oktobrim tika veikta iedzīvotāju aptauja. Kopā saņemtas 88 aizpildītas anketas, no tām 59 elektroniski un 29 papīra formātā (6 izgrieztas no “Mazsalacas novada ziņām”, 23 izdrukātas). Elektroniski aizpildītās aptaujas anketas bija pilnīgākas, jo, ja jautājums ir obligāts, respondents ir motivēts padomāt vairāk un uzrakstīt savas idejas, ja pilda izdrukātu, gadās, ka anketa tiek aizpildīta tikai dažos jautājumos.

Lielākā daļa - 69,3% no anketas dalībniekiem bija sievietes, savukārt 30,77% vīrieši, visbiežāk vecumā no 26 līdz 55 gadiem.

 Publiskās apspriešanas par SIA “Mazsalacas slimnīca” Sociālā aprūpes centra izveidi Brīvības bulvārī 4, Mazsalacā, rezultāti

Publiskās apspriešanas laikā tika saņemta 51 iedzīvotāju aizpildīta anketa, no kurām uz jautājumu “Vai atbalstāt Sociālā aprūpes centra izveidi Brīvības bulvārī 4, Mazsalacā, Mazsalacas nov.?” atbilde “jā, atbalstu ” ir sniegta 49 anketās, atbilde “nē, neatbalstu” - 2 anketās. Savu atbalstu Sociālā aprūpes centra izveidei Mazsalacā iedzīvotāji ir pamatojuši ar to, ka tiks sakārtota vēsturiska ēka, būs sakopta vide, tiks izveidotas jaunas darba vietas un senioriem būs iespēja saņemt pakalpojumu.

30. septembrī uz publiskās apspriešanas sanāksmi atnāca astoņi iedzīvotāji, kuri kopumā pauda atbalstu aprūpes centra izveidei, taču izteica bažas par to, vai šī brīža tāmes izmaksas pēc iepirkuma nebūs daudz lielākas, kādi plānotie projekti netiks īstenoti, ja centra izveidei tiks izlietoti pašvaldības budžeta līdzekļi un ierosināja, ka atpūtas telpa plānā būtu jāpalielina, lai ir vietas aprūpes centra iedzīvotājiem rīkot pasākumus un uzņemt ciemiņus.

 Mazsalacas publiskās pirts aptaujas anketu rezultāti

Lai Mazsalacas novada pašvaldība noskaidrotu, kāds ir pirts apmeklētāju viedoklis par pakalpojuma cenu, tehnisko stāvokli un kvalitāti, septembrī tika veikta pirts apmeklētāju aptauja. Kopā saņemtas 109 aizpildītas aptaujas anketas.

Aptaujas apkopojums pieejams šeit.

 Novadnieki kopumā apmierināti ar dzīvi novadā

Mazsalacas novada iedzīvotājiem kopumā nav lielu iebildumu par dzīvi novadā un pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, secināts pētījumā par ­iedzīvotāju līdzdalības iespējām pašvaldības darbā. Pētījumu 2019. gada pavasarī veica Vidzemes Augstskolas absolvente Elīna Rubule.

Pētījuma mērķis bija izzināt pašvaldības un iedzīvotāju vērtējumu par esošo un vēlamo līdzdalības praksi pašvaldības darbā, tātad, to, kā un vai vispār iedzīvotāji vēlas būt uzklausīti un ņemti vērā pašvaldības darbā, kā arī, kādā formā tam notikt. Pētījuma laikā tika veiktas intervijas un fokusgrupu diskusijas ar pašvaldības esošajiem un bijušajiem darbiniekiem, kā arī Mazsalacas novada iedzīvotājiem. Tāpat veiktas intervijas arī ar līdzdalības nozares speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar šiem jautājumiem citviet Vidzemē.

 Zināmi anketu rezultāti

Maijā Mazsalacas novadā norisinājās divas iedzīvotāju aptaujas – par Sēļu muižas kompleksa attīstību un plānoto Administratīvi teritoriālo reformu. Ar izpilddirektora rīkojumu tika izveidota komisija abu aptaujas anketu apkopošanai.

No 2019. gada 25. aprīļa līdz 24. maijam notika iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu viedokli par Sēļu muižas kompleksa un Sēļu pagasta attīstības virzieniem.

Kopā iesniegtas anketas – 175, t.sk. no citiem novadiem – 54, anonīma -1. Tā kā aptauja tika organizēta Mazsalacas novada iedzīvotājiem, komisija turpināja apkopot tās 120 anketas, kuras iesniegušas Mazsalacas novadā deklarētās personas. Uz jautājumu “Kā vērtējat Sēļu muižas attīstību pēdējo piecu gadu laikā?”, vairāk nekā puse (62 respondenti) Sēļu muižas attīstību novērtējuši kā izcilu, vidējais vērtējums (no maksimālā 7) ir 6,08.

 Aptauja pirmsskolā

Marta un aprīļa mēnesī Mazsalacas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē tika veikta pirmsskolas skolotāju un vecāku anketēšana. Ar anketas palīdzību vēlējāmies noskaidrot vecāku viedokli par šobrīd paveikto un nepieciešamos uzlabojumus mūsu iestādes izaugsmei un  attīstībai. Aptaujas rezultātus plānots iekļaut Mazsalacas pilsētas Pirmsskolas izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojuma izstrādē.

Aptaujā iekļautie jautājumi ļauj izvērtēt iestādes kvalitāti, atbalstu izglītojamiem, sadarbību ar vecākiem, iestādes vidi, resursus, darba organizāciju, vadību un kvalitātes nodrošinājumu. Anketēšanā saņēmām ļoti lielu atsaucību no vecākiem. Anketas aizpildīja 78 %  bērnu vecāki. Kopumā ir saņemtas ļoti daudz pozitīvu atziņu par esošo pirmsskolas darbu.

Plašāk ar anketas apkopojumu būs iespējams iepazīties pirmsskolas pašnovērtējuma ziņojumā.

 Par Mazsalacas ūdenssaimniecības attīstības programmu

SIA “BANGA KPU” laikā no 15.11.2018. līdz 15.12.2018. veica iedzīvotāju aptauju par Mazsalacas ūdenssaimniecības attīstību. Apkopojot aptaujas rezultātus un informāciju no saņemtajiem iedzīvotāju iesniegumiem par vēlmi pieslēgties centralizētajai ūdenssaimniecības sistēmai, SIA “BANGA KPU” sagatavoja Mazsalacas ūdenssaimniecības attīstības programmas projektu, kuru paredzēts īstenot pakāpeniski sākot ar 2019.gadu. Attīstības programma ir apstiprināta 2019. gada 16. janvāra Mazsalacas novada pašvaldības domes sēdē.

 Aptaujas anketas rezultāti

Lai izstrādātu Mazsalacas novada attīstības programmu 2019.-2025. gadam, maijā aicinājām iedzīvotājus līdzdarboties un aizpildīt aptaujas anketu. Vienā no aptaujas anketas jautājumiem bija jānovērtē pašvaldības iestāžu darbība. Pēc iegūto anketu apkopošanas, iestādes iepazinās ar novērtējumu, iedzīvotāju komentāriem un izveidoja turpmākās rīcības plānu.

Piedāvājam iepazīties ar trīs zemāk novērtēto iestāžu darbības uzlabošanas plāniem:

SIA "BANGA KPU"

1. Katru gadu II ceturksnī, pēc gada pārskata apstiprināšanas, pārskatīt ūdenssaimniecības tarifus un iesniegt apspriešanai Mazsalacas novada domē.

2. Biežāk informēt iedzīvotājus par aktualitātēm ar avīzes un mājas lapas starpniecību.

3. Sagatavot un iesniegt TIC-ā, bibliotēkā, pašvaldībā, sociālajā dienestā bukletus ar informāciju  par SIA "BANGA KPU" sniegtajiem pakalpojumiem, to cenām un atbildīgo personu kontakttālruņu numuriem.

4. Izstrādāt aptaujas anketu, lai noskaidrotu mazsalaciešu vēlmes, ieteikumus un pretenzijas par SIA "BANGA KPU" sniegtajiem pakalpojumiem.

5. Uzkrāt eksponātus un sarīkot izstādi par atrastajiem "dārgumiem" SIA "BANGA KPU" kanalizācijas sistēmā.

 Kurp un kā braucam?

Vidzemes plānošanas reģions (VPR) pēc platības aizņem 23,6% no Latvijas teritorijas un ir lielākais reģions Latvijā, taču tajā ir vismazākais iedzīvotāju skaits- 191794 un viszemākais iedzīvotāju blīvums tikai 13 cilvēki uz 1 km². Kopš 2009. gada iedzīvotāju skaits VPR ir samazinājies par 14%. Tradicionālo sabiedriskā transporta pakalpojumu piedāvājums VPR sarūk, jo regulārie sabiedriskā transporta reisi ir ekonomiski neizdevīgi zemās apdzīvotības, lielo attālumu, sliktā ceļu stāvokļa un pieaugošo sabiedriskā transporta izmaksu dēļ. Mazapdzīvotība kopumā, viensētas, lieli veicamie attālumi, iedzīvotāju skaita samazinājums liek meklēt jaunus risinājumus, lai saglabātu mobilitātes iespēju. Šādā situācijā arvien grūtāk ir realizēt valsts pārvaldes funkciju – nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus tam atvēlētā valsts finansējuma ietvaros. Tā rezultātā nākas samazināt reisu skaitu vai slēgt atsevišķus maršrutus, kas savukārt nozīmē, ka iedzīvotājiem tiek stipri ierobežotas vai liegtas iespējas nokļūt uz darbu, skolu, ārstniecības iestādi, valsts un pašvaldību iestādi, kā arī apmeklēt kultūras pasākumus (koncertu, teātri).