Skaņākalna dabas taka

Skaņākalna parks - skaistā Salacas ieleja ar smilšakmens atsegumiem un daudzām alām tās krastos, kur izveidots Skaņākalna parks, kas ir galvenais tūristu piesaistes objekts Mazsalacā.
 

Parks stiepjas 3 km garumā Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas. Devona perioda sarkanā smilšakmens segumi piešķir parkam īpašu valdzinājumu jebkurā gadalaikā. 

 Enģeļa ala

Skaists dabas veidojums. Eņģeļu ala savu vārdu ieguvusi klinšu arkveida atseguma dēļ, kas atgādina eņģeļa spārnus. Alas garums 7.5 m, platums pie ieejas 3.5 m un augstums 3.4 m. Alas priekšpuse atgādina gotiskas formas vārtus. No alas iztek neliels avotiņš, bet tās priekšā slejas apmēram 2 m augsts smilšakmens pīlārs.

 Velna ala

Velna alas garums ir 16 m, augstums 3-4 m, un tai ir pudeles forma. Pie Velna alas vairākkārt veikti arī arheoloģiskie izrakumi: 1876.gadā K.G.Zīverss, bet 1985.gadā – Juris Urtāns.

Grāfs K.G.Zīverss rokot alas priekšpusē, piecu pēdu dziļumā uzgāja ogļu un pelnu klājumu, un tajā trīs apdegušus akmeņus, no kuriem viens bija ar dobumu. Viņam atradumi deva pamatu secināt, ka ala senatnē izmantota dzīvošanai. Taču drīzāk te būs bijusi kulta vieta.

Par Velna alu teika stāsta, ka senos laikos alā dzīvojis Velns, bet labajā stūrī, kur pazemes telpā ir tāda kā kabata, velnam stāvējusi skābumķērne un mantu lāde. Velnam bēgot, ķērne apgāzusies, un tagad dzidrs avotiņš iztek klints apakšā.

 Velna kancele

Ejot tālāk no Skābuma baļļas, kāpnes ved augšup vertikāli stāvajā senlejas krastā līdz 40 m augstam klints izcilnim - Velna kancelei. No Velna kanceles paveras valdzinošs skats uz Salacu un Neļķu klintīm.  

 Vilkaču priede

Savdabīga priede, kuras vecums ir ap 150-200 gadi, ir Vilkaču priede. Pakāpeniski nobrūkot irdenajam smilšu slānim, atsegušās priežu saknes 1 - 1,5 metru augstumā, izveidojot lielus sakņu lokus. Tautas ticējums: Tam, kas spējis iziet caur Vilkaču priedes saknēm, nelaime neko vairs nespējot padarīt.

 Skābumbaļļa

Zem Velna alas Salacas upes pašā krastā atrodas Skābuma baļļa, kur no klints iztek avotiņš. Domājams, ka tas iztek no Velna alas. Avotiņa dzidrais un vēsais ūdens veldzē apmeklētāju slāpes karstajās vasaras dienās.