Lībiešu pilskalns

Pilskalna garums 70 m un platums 30-60 m. No apkārtnes norobežo 3-5 m augsts un ap 70 m garš valnis. Tas atrodas stāvā krasta stūrī starp Salacu un tās pieteku Dambjupīti. 

Senos laikos te slējusies lībiešu koka pils. Pilskalns ir neregulāras formas, no vienas puses to apskalo Salaca, no otras ieskauj Dambjupītes stāvās gravas un nocietinājuma vaļņi. Lībiešu pilskalna nogāzēs ir vairākas noslēpumainas ieejas pazemes tumsā.

 Lībiešu upuralas

Upuralas senajā lībiešu teritorijā izmantotas  kā ziedojumu vietas. To apstiprina pētījumi Salacas upes krastu alās. Cilvēki ticējuši dievu labvēlībai, centušies iespaidot to gribu, nesot ziedojumus (upurējot dieviem).

Lībiešu pilskalna upurala ir 10m gara, 3,5 m plata un 4m augsta ala ar kupolveida griestiem.

 Jaunutēnu bedrīšakmens

Tas ir 2,4 m garš un 1,2 m plats granīta akmens. Virsmā sensenos laikos 25 cm attālumā viena no otras ieveidotas divas izteiksmīgas un salīdzinoši ar citiem bedrīšakmeņiem - ļoti dziļas bedrītes. Lielākā no tām ir 5,5 cm dziļa un viena no iespaidīgākajām Latvijā.

 Anģīšu Velnakmens

Anģīšu Velnakmens atrodas aizaugušā Aņģu ezera ziemeļu galā. Škērsām pāri tā līdzenajai virsmai (1,3x1,2m) stiepjas septiņu aitas nagu nospiedumiem līdzīgu pēdu rinda. Šāds pēdu izvietojums citiem Latvijas pēdakmeņiem nav konstatēts. Teika vēsta, ka Velns, pāri skriedams, ieminis pēdas.

 Ramatas lielakmens

Dižakmenim piešķirts dabas pieminekļa statuss. Tā augstums ir 3,7 metri, garums 5,7 metri, platums 4,6 metri. Akmens virsa plakana, to šķeļ 3 m dziļa plaisa.

 Velna kariete

5,55 m garš, 3,05 m plats un lielākoties līdz 0,3 m augsts, vienā galā – līdz 1,1 m augsts, apkārtmērs 14,7 m, tilpums 5 kubikmetri. Akmens apakšdaļas garums 3,55 m, maksimālais platums 3,05 m. Augstākās daļas garums 2 m, apkārtmērs pie pamatnes - 8,1 m. Kultūrvēsturisks akmens, iespējams, sena kulta vieta. Teika par Velnu, kam šis akmens bijis par karieti. Akmens virspusē - tā lejasdaļas vidū, līdz 1 cm dziļi iekalts aplītis vai O burts 13 cm diametrā un burts K (varbūt tie abi ir burti: OK). Iekalumi ir sekli un vāji pamanāmi. Iekalumu kultūrvēsturiskā nozīme nezināma.

 Pantenes svētavots

Avotiņa apkārtne sakopta, labiekārtota atpūtas vieta. Pantenes avotiņa virszemes tecējums ir garākais Baltijā. Avotu senāk ieskāvusi svētozolu birzs.

 Pujēnu svētlauks

Senču svētakmeņu lauks. Svētlaukā rūpīgi, pārdomāti izvietoti akmeņi. Katram akmenim stingri noteikta vieta un attālums. Uz akmeņiem redzamas dažādas zīmes. Lauka centrā atrodas Lielais akmens. Domājams, ka šeit rīkotas kulta ceremonijas. 

 Velnakmens

Velna akmens atrodas Skaņākalna dabas parkā, ceļa kreisajā pusē, braucot uz Skaņokalnu.

 Šķobu dižakmens

4,7 m garš, 3,7 m plats un 1,1 m augsts (ja mēram no akmens lejas puses pret augstāko vietu – 1,6 m augsts), apkārtmērs 13,5 m, kaudzes izmēri – 4,65 un 5,80 m, tilpums 10 kubikmetri.

Ģeoloģiskais apraksts: Plakanisks, ar sadēdējušu, grubuļainu fasetvirsmu. Akmens pankūkas veida formā, plānā – olveidīgs. Garenass orientācija 260 grādi, fasetvirsmas kritums 350 grādi azimutā. Granīts no rapakivi plutonu grupas – pīterlīts, brūnganrozā. Iespējams, ka no Rietumsomijas. Koordinātes: 57º53,6470’,N, 025º06,2630’,E.

 Šķesteru dižakmens

Akmens virszemes daļas novērtējums – aptuveni 90%, bet virsūdens – 50%. Leikokrāts granītgneiss, oranžīgi rozā, bet nobrūnējis un apsūbējis tumšs. Dažāda rupjuma ar izteiktām milzkristāliskām pegmatītu joslām. Granāti 5-10mm caurmērā, un to sakopojumi koncentrējas pegmatītu joslās.

 Kulpju dižakmens

4,45 m garš, 3,9 m plats, 1,3 m augsts, kalna pusē – ap 0,8 m augsts, apkārtmērs 13,80 m, kaudzes izmēri: 5,50 m un 5,05 m, tilpums 10 kubikmetri. Ģeoloģiskais apraksts: Akmens nelīdzena paralēlskaldņa formā ar plakanu, mazliet pret ZA nolaidenu virsmu un ar plakanisku kāpli akmens R daļā. Akmens nav pārvietots, virszemes daļas novērtējums – 40%. Pelēcīgs gneiss – migmatīts, pārsvarā smalkkristālisks, leikokrātās granīta joslas – vidēji lielkristāliskas, to biezumi 2-3 līdz 20-30 cm. Koordinātes 57º51,2590’,N, 025º05,3880’,E.

 Kolu dižakmens

5,40 m garš, 4,45 m plats, 1,6 m augsts, apkārtmērs 16 m, kaudzes izmēri: 6,55 m un 5,75 m, tilpums 15 kubikmetri. Ģeoloģiskais apraksts: Akmens forma klaipveida ar plakanu virsu. Akmens nav pārvietots. No akmens augšas ar ugunsplēšanas palīdzību ir nošķelta plāna klaipveida plātne – aptuveni 100 kg. Pelēcīgi rozā gneiss, vidēji lielkristālisks, slāniskuma raksturs atgādina acaino gneisu. Koordinātes: 58º00,6630’,N, 025º02,6070’,E.

 Vīkšēnu pilskalns

Vīkšēnu pilskalns nav bijis intensīvi apdzīvots, iespējams - saistīts ar pagānisko kultu. 

Vārda vīkšēt senā nozīme ir upurēt, ziedot. Pieminekļa aprakstītājs saskatīja sakarību starp šā vārda skaidrojumu un vāji nocietināto pilskalnu. Viņš izteica domu, ka pilskalns varētu būt bijis sena priestera nocietinātā dzīvesvieta. 

 Silmaču dižakmens

Atrodas Mazsalacas pilsētas lauku teritorijā mežā, ap 100 m no Salacas labā krasta. Tas ir neregulāras formas laukakmens, viena mala stāva, tā paceļas virs zemes 2,2 m augstumā. 4,8 m garo un 3,9 m plato pelēci apņem koki un krūmi. Tā apkārtmērs 14 m, virszemes tilpums ap 18 m3.