Mazsalacas baptistu baznīca

Otrā Latvijas baptistu draudžu savienība 1929.gada decembrī izsūtīja Misiones kursu absolventus draudžu dibināšanai uz pilsētām kurās nav baptistu draudzes . Mazsalacā darbu sāk sludinātājs Arnolds Ūsis , kurš tūlīt veido kristīgu kori un nodibina Svētdienas skolu bērniem. Darbošanos atbalsta Osvalda Smita Misija no Kanādas. Darbs ir ļoti sekmīgs un 1931.gada 15.jūnijā tiek nodibināta Mazsalacas baptistu draudze. Savai darbībai tiek īrētas telpas pilsētā un tuvējā apkārtnē, vienlaicīgi domājot par sava Dievnama celtniecību. Pilsētas valde neatļauj uzņēmējam G. Zālītim celt ādu ģērētavu uz viņa zemes gabala Lielā ielā 5. Draudze to 1934.gadā atpērk. Baznīcu projektē arhitekte Elīna Ligate no Valmieras. Būves finanses pārrauga Eduards Martinsons. Celtniecības pasākumos centīgs palīgs ir Oskars Krēsliņš.

1939.gada 20.augustā svinīgi baznīcas pamatos tiek iemūrēta dokumentu kapsula. Nākošā gada 6.oktobrī pirmais Dievkalpojums jaunuzceltā baznīcā (dzīvojamai daļai iztrūkst ķieģeļu apšuvums).

No 1941.gada Ziemassvētkiem baznīcā ir elektrība. Tika iestādīts dzīvžogs un ozoli.

 Skulberģu baznīca

Tās pamatus 1897. gadā iesvētījis pareizticīgo arhibīskaps. Baznīca celta no skaistiem, kaltiem akmeņiem. Kā vēsta Reiņa Cukura hronika, celtne izmaksājusi 12 350 sudraba rubļu, kurus piešķīris cars Nikolajs otrais. Tā bijusi gatava un iesvētīta 1898. gadā. Pie Skulberģu pareizticīgo baznīcas darbojusies arī krievu skola. Tā kā apvidū bija ļoti maz pareizticīgo, tad šo skolu apmeklēja galvenokārt luterāņu bērni. 

1936. gadā baznīca apzagta, nozagtas sudrablietas, drānu gabali (diakona mētelis, altāra priekškarus u.c.) un 400 sveces. Zaglis ir bijis tik pārdrošs, ka nozieguma vietā uz baznīcas sienas ir atstājis uzrakstu „Dievs ir devis, Dievs ir ņēmis.”

 Sv.Annas baznīca

Mazsalacas Svētās Annas baznīca celta īpaši izraudzītā vietā, lai tās slaido (58,6 m), skaisto torni varētu redzēt jau no tālienes. Baznīca ir labi saglabājusies, jo padomju laikos nav tikusi nedz izpostīta, nedz piemērota kādām citām vajadzībām.

Krustveidā celtā gotiskā jaunās baznīcas daļa būvēta 1890.gadā (arhitekts J. Brauns), un interesants ir fakts, ka tā uzcelta vienā vasarā. Dievnama altāris darināts no ozolkoka pēc Doma baznīcas altāra parauga.

Projekta autors ir V. Neimanis, bet to izgatavojis vietējais meistars V. Šneiders. Altārglezna ir vācu gleznotāja R. Rihtera gleznas „Kristus un Pēteris” kopija.