Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
rss facebook twitter flickr instagram
LV
EN
 
SĀKUMSPAŠVALDĪBA
PAKALPOJUMI
SABIEDRĪBA
IZGLĪTĪBA
KULTŪRA
TŪRISTIEM
KONTAKTI
SLUDINĀJUMI (16)
 Saviesīgais biedrības nams
06/01biedribas nams_115219_maza.jpg

Celts 1867. g. 1937. gadā Mazsalacas saviesīgās biedrības valde nolemj namu nodot Aizsargu biedrībai, lai tā ar apkārtējo pašvaldību un organizāciju atbalstu celtu jaunu, modernu un tā laika prasībām atbilstošu sarīkojumu namu. Ierosmi nama remontam devis Valsts prezidents Kārlis Ulmanis, ēkas remontam ziedojot 1000 latus. Atjaunotais nams iesvētīts 1939. gada novembrī. Nodedzis 1948. gadā. Mūsdienās ir palicis tikai laukums (Saieta laukums), kur kādreiz atradusies greznā ēkā.  


 Konča velodarbnīca
06/02konča dabnīca_115235_maza.jpg

Emīlis Koncis dzimis 1901. gadā. Viņa velosipēdu darbnīcas atradušās ne tikai Mazsalacā, bet arī Alojā. Velosipēdu darbnīca bija viena no lielākajām Mazsalacā un atradās Baznīcas ielā 1a. Emīlis Koncis miris 1985. gadā, bet viņa darbnīcas ēka ir apskatāma vēl mūsdienās.  


 Voldemāra Veides velosipēdu darbnīca
06/03Veide_115304_maza.jpg

1923. gadā uz Mazsalacu dzīvot pārnāca Voldemārs Veide. Lai nopelnītu iztiku ģimenei, viņš savas mājas telpās ierīkoja mehānisko darbnīcu un uzsāka arī velosipēdu izgatavošanu. Voldemāra Veides mehāniskā darbnīca, kura atradās Dārza ielā 2, īsā laikā kļuva par vienu no lielākajām velosipēdu ražotnēm Ziemeļvidzemē. Velosipēdi tika montēti galvenokārt no Latvijas velosipēdu fabrikas Ērenpreis pirktajām detaļām un sagatavēm. Trīsdesmito gadu vidū, kad tika nolemts paplašināt uzņēmuma darbību, blakus mājai uzcēla atsevišķu darbnīcas ēku.


 Mācītājmāja – Mazsalacas pastorāts
06/05_Macit_jm_ja_p_115416_maza.jpg

1711. gadā Mazsalacas draudzē darbā ieradies mācītājs Andreass Reusners (A. Reusner). Mācītājmāja bijusi pilnīgi tukša, istabas šauras, viss vecs un pussagruvis. Domājams, šī ēka bijusi no koka un nojaukta, ceļot nākamo. Mazsalacas mācītāja Johans Andreass Cimmermanis darbības laikā 1795. gadā uzcelta mūra mācītājmāja. 1804. gadā tapis J. K. Broces zīmējums, kurā redzama Salisburgas mācītāja māja. Ainavā iederīgās mājas ārdurvju vērtnes bija ievērības cienīgs klasicisma mākslas un amatniecības darbs. No Broces zīmējumā redzamās otras koka mājas, kas, iespējams, bijusi kalpu māja, līdz mūsdienām saglabājies tikai apvalkdūmenis jeb manteļskurstenis.


 Marijas Ores privātā elementārskola
06/06M_115505_maza.Ores skola_115505_maza.jpg

M. Ores tēvs, muižas pavārs, no barona Mazsalacas miestā nopērk zemes gabalu, uz kura 1880. gadā uzceļ ķieģeļu namu. Viņa meita Marija, pēc Litenes meiteņu skolas beigšanas 1890. gadā atver privāto elementārskolu Mazsalacā. Vēlāk valdība skolu nodod uzturēšanai Izglītības ministrijai un to pārveido par proģimnāziju. 1918. gadā šajā ēkā darbu uzsāk Mazsalacas vidusskola.


 Vecais ugunsdzēsēju depo
06/07_DEPO_115539_maza.jpg

Mazsalacas BUB dibināta 1893. gadā. 1903. gadā celtais Mazsalacas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības depo, kas ir viena no vecākajām šāda tipa ēkām Latvijā, padomju gados pārvesta uz Latvijas Etnogrāfisko muzeju.  


 Baltais krogs
06/08BALTAIS_KROGS_120023_maza.jpg

Baznīcas, jeb Baltais krogs piederējis Mazsalacas baznīcai, un rakstos pieminēts jau 17.gs.. 1903. gadā ēkas 2. stāvā darbojies hotelis ar 6 ierīkotām istabām, bet ēkas apakšstāvā pārdots alus. 1905. gadā revolucionāru grupa iebrukusi krogā un atriebībā par reibinošu dzērienu izsniegšanu karaspēkam, sasitusi un iznīcinājusi krogam piederošās 80 pudeles vīna un 300 pudeles alus. Arī Latvijas brīvvalsts laikā tajā atradusies Komercviesnīca ar astoņām istabām. Laikam ejot, Baltajā krogā atradies skolas internāts, bet līdz 2015. gadam ēkā atrodas muzejs.  


 Vecā pagastmāja
06/09PAGASTMĀJA_115556_maza.jpg

Ēkas pamati likti 1867. gada pavasarī un šajā gadā ēka arī uzcelta. 1868. gadā Valtenberģu jaunais pagastnams tiek iesvētīts. 1896. gada 6. maijā par godu cara Nikolaja II kronēšanai pagasta nama priekšā iestāda 2 ozoliņus, kuri redzami arī šodien. 1905. gadā uz īsu laiku namā bijis ierīkots cietums. Līdz pat 1956. gadam, kad likvidēja Mazsalacas pagastu un to pievienoja Mazsalacas pilsētai, tā kalpojusi kā pagastmāja. No 1957.-1958. gadam ēkā bijusi izvietota bērnu bibliotēka, vēlāk ēkā atradies meiteņu internāts un īrnieku dzīvokļi. Kopš 1969. gada līdz 2000. gadam nama 2. stāvā darbojies aušanas pulciņš, bet pirmajā stāvā bijuši izstāžu zāle. Ēkas fasādē vēl redzami tā laika arhitektūras elementi.


 Dauguļu aptieka

1867. gada vasarā uzcelts jaunais aptiekas nams, pirmā ķieģeļu celtne Mazsalacā. Ēkas jumts klāts ar ārzemju šīferi. Toreizējais aptiekas īpašnieks ir provizors Oskars Brēms. Arī pašlaik ēkā atrodas aptieka


 Āža krogs
06/12_115633_maza.āža krogs_115633_maza.jpg

Kroga ēka un pārceltuve pār Salacu pastāvējusi jau no 17. gs. (Pirmais tilts pār Salacu tiek uzcelts tikai 1868. gadā). Tolaik te atradies no koka celts krogs, kuru 1795. gadā zīmējis Johans Kristofers Broce. Ap 1900. gadu krogs nodedzis, bet tad pārbūvēts un 1902. gadā tur atvērta tējnīca un viesnīca. Par Prāmja krogu to sauca tāpēc, ka ēka atradusies pie pārceltuves, bet Āža nosaukumu tas ieguvis no iespaidīgās āža bildes, kas rotājusi sienu aiz kroga letes. Citi apgalvo, ka par Āža krogu to sākuši saukt krodzinieka īpatnējās, smailās bārdiņas dēļ.  


 Vecā pienotava
06/13_pienotava_115649_maza.jpg

Viena no vecākajām pienotavām Latvijā. Pēc piensaimnieku sabiedrības dibināšanās 1910. g. ievērojami pieaugusi interese par lopkopību. Vīkšēnu mājās dzīvojošais Teodors Kalniņš beidzis piensaimniecības skolu Dānijā un zināšanas izmantojis piena pārstrādē Mazsalacā. Galvenais piena produkts ir bijis sviests, kuru gatavojuši ar tā saucamo kuļmucu. 1934. g. pienotavā veic kapitālo remontu. Mazsalacas pienotavā un tai pakļautajās krejotavās ražojuši sviestu, pilnpienu, saldējumu, ķimeņu sieru, svaigo un skābo krējumu, vājpiena un pilnpiena biezpienu, vājpiena un pilnpiena kefīru, vājpiena sieru, jēlkazeīnu. Padomju gados pienotavas produkcija eksportē arī uz ārzemēm - Čehoslovākiju, VDR, Kubu, Beļģiju, Čīli un citām valstīm.


 P.Raiskas tekstilfabrika
06/14_tekstilfabrika_115712_maza.jpg

Par fabrikas dibināšanas gadu uzskata 1864. gadu, kad Mazsalacas muižas īpašnieks licis uzcelt še mazu koka namu ar piebūvi un iznomājis to kādam no Igaunijas ienākušam uzņēmējam Laasam, kurš šeit atvēris vilnas kārstuvi. Ap 1870. g. muižas pārvaldnieks V. Ramanis iegūst ap fabriku atrodošo zemi (4 pūrvietu lielumā) gruntsnomā un uzceļ jaunu ēku. Fabriku 1904. g. nopērk 6 dalībnieku sabiedrība un paplašina par vilnas un linu vērpšanas un aušanas rūpnīcu. 1918. gadā, noslēdzot līgumu, fabriku nopērk P. Raiska.

Pēckara gados fabrika rekonstruēta, specializēta linu un pakulu audumu ražošanai. Linu un pakulu diedziņus saņēma no Jelgavas linu kombināta “Boļševička”, bet maisus pārdeva gan tepat Latvijā, gan citās PSRS republikās, kā arī eksportēja.Tekstilfabrika kļuva par Jelgavas uzņēmuma "Latvijas lini" 1. filiāli. 1960. - 1961. g. uzņēmuma austuvei uzcēla trešo stāvu, pārkārtoja šūšanas cehu, tāpēc 1963. g. fabrikā nodarbināti 590 strādājošie. Galvenā produkcija - linu audums, maisi un brezents.


 Mazsalacas dzelzceļa tilts
06/16Dzelceļa tilts_115734_maza.jpg

Būvēts kā dzelzsbetona divlocīklu spriešļu tilts ar 45 m lielu ailu. To projektējis LU vecākais docents P. Pāvulāns. Visa tilta garums brauktuves līmenī sasniedza 82 metrus. Tas bija vienīgais šādas konstrukcijas un lieluma tilts dzelzceļu kustībai Latvijā, kā arī lielākais dzelzsbetona spriešļu tilts Baltijā.

1937. gada 9. oktobrī top svinīgi atklāta jaunā dzelzceļa satiksme starp Rīgu–Aloju–Mazsalacu. Pilsētas nami karogiem greznoti. Uz staciju dodas automobiļi, pajūgi, simtiem kājnieku. Otrā pasaules kara laikā dzelzceļa līnija gandrīz pilnībā nopostīta. 1944. gada septembrī posmā no Rūjienas līdz Mazsalacai uzspridzināja sliedes, Mazsalacas dzelzceļa tiltu un telefona stabus. Tikai 1976. gadā dzelzceļa līnija Rīga – Rūjiena tika atjaunota. 1996.gadā dzelzceļa līniju tehniskā stāvokļa un saimnieciskās darbības apsīkuma dēļ slēdza.


 Kājnieku (Līgojošais, šūpojošais trošu) tilts
06/17_Ligojošais tilts_115755_maza.JPG

Daba Mazsalacu apveltījusi ar  daudziem krāšņumiem. Salaca, Valtenberģu muižas parks, Bezdelīgu klintis, Skaņais kalns, Velna ala — vai nu visu uzskaitīsi. Tajos lieliski iederas arī cilvēka roku darbs.Šo trosēs iekārto tiltiņu pāri Salacai uzbūvējuši paši mazsalacieši 20.gs 60. gados. 1998. gadā Skaņkalnes pagasta padome uzcēla jaunu līgojošo tiltu pāri Salacu. 


 Vecā slimnīca
06/19vecā slimnīca _115815_maza.jpg

Slimnīca dibināta (apstiprināta) 1930. g. 24. janvārī. Tās dibinātāji bijušas vairākas pašvaldības ar 8000 iedzīvotājiem. 1930. g. jūlijā slimnīcas ierīkošanai pašvaldību savienība saņem no Tautas Labklājības ministrijas pabalstu Ls 5000.


 Grūbes dzirnavas

Grūbes dzirnavas atrodas gleznainā Lanģupītes ielejā, ezeriņa malā. Dzirnavām ir apmēram 150. gadu. Kramakmeņi tām esot vesti no Zviedrijas. Dzirnavas darbojušās līdz pat 1980. gadam. Tās ir labā stāvoklī. Pie dzirnavām labā krasta kraujā ir neliels sarkanā smilšakmens iezis ar vairākām mākslīgām alām. Tur dzirnavniekam bijusi kūts un klētiņa. Gleznainajā dzirnavu apkārtnē esot radusies dziesma “Stāv dzirnas zaļā ielejā”. Dzirnavas pieder privātīpašniekam, iespējams apskatīt tikai no ārpuses.

 


Pasākumi
18.jūlijā 17:30 Mazsalaca
Velo-foto orientēšanās
18.jūlijā 19:00 Mazsalaca
Izstādes ''Mazsalacas vidusskolas devums Latvijas kultūrai 100 gados'' atklāšana
19.jūlijā 11:00 Mazsalaca
Mīklu minēšanas maratons
19.jūlijā 20:00 Mazsalaca
Piektdienas izklaidējošais vakars “Smieklīgi garšīga mazā sestdiena ”
20.jūlijā 09:00 Mazsalaca
Mazsalacas pilsētas svētki un velosvētki “Ērenpreisam 128”
20.jūlijā 20:00 Skaņkalne
Pilsētas svētku vakara koncerts un zaļumballe
21.jūlijā 07:00 Mazsalaca
Makšķerēšanas sacensības
21.jūlijā 08:00 Mazsalaca
Gadatirgus
21.jūlijā 10:00 Mazsalaca
Pludmales volejbola turnīrs
21.jūlijā 13:00 Mazsalaca
Kapu svētki
23.jūlijā 15:00 Mazsalaca
Mazsalacas stāsti - "Dārza stāsti"
26.jūlijā 22:00 Sēļi
Jauktā kora “IMERA” nakts koncerts
6.augustā 15:00 Mazsalaca
Radošā darbnīca ģimenēm
10.augustā 21:00 Sēļi
Mazie Opermūzikas un Mākslas svētki
17.augustā 18:00 Mazsalaca
Izrāde “Kāzas bazūnēs”
17.augustā 21:00 Mazsalaca
Zaļumballe
19.augustā 10:00 Mazsalaca
Mobilā diagnostika
24.augustā 16:00 Mazsalaca
Mazsalacas vidusskolai 100
25.augustā 08:00 Mazsalaca
Gadatirgus
31.augustā 09:30 Ramata
Ramatas pagasta sporta spēles
Kaimiņos
19.jūlijā 19:00 Rūjiena
Rūjienas 3x3 basketbola vasara
19.jūlijā 12:00 Oleri
Dārza stāsti Oleru muižā
23.augustā 17:00 Ķoņi
Baltijas Ceļam 30
Fotogalerijas

Noderīgi

Mazsalacas novada pašvaldība
Pērnavas iela 4, Mazsalaca
Mazsalacas novads, LV-4215
Reģistrācijas Nr. 90009114167
Norēķinu konts AS "Swedbank"
Konta Nr. LV14HABA0551020371802
Tālr. 25446604 Fakss: 65509888
dome@mazsalaca.lv


Sīkdatnes un privātuma politika


Mazsalaca

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
Mazsalacas novada ziņas


Aptauja

3td_Neatrodi_biblioteka_gramatu_22833.jpg

 

250x250_24841.jpg

papsjpg_24240.jpg

 

ST peislēgumi 750x521_13237.gif

 

e-zime-01_93951.png

 

NVD_20180913_VaiTuEsiApdrosinats_200x200_2_21031.png

 

Baneris-lapai-2_91132.jpg

 

GDP_150x200_ar ikonām_85513.gif

 

 

knab_banneris_42153.jpg

 

muzejs_mazsalaca_90256.JPG

 

e!_pakalpojumi_uz_mana_latvija_lv_250x250_114420.gif

 

VARAM-Vidzeme-180x180px-pastasti (002)_34622.gif

 

LVLV_200_92809.JPG

 

apCeļosim_fb_180x180(1)_42930.jpg

 

vpvkac_24032.gif

 

 

NVA baneris 200X100_24022.jpg

 

 

latvija-lv-logo_png_23842.png

 

DEINSTITUCIONALIZĀCIJA_BANERIS_WEB(1)_113722.jpg

 

Baneris150x150_43113.gif

 

BANERIS 200X200_91308.jpg

 

300x250pix_13402.jpg

 

1188-transport_100447.jpg

 

1188-business_100444.jpg

 

4lietas_klekshi_102839.png

 

vugd.gov.lv

 

rsz_3vz_logotips_800_80055.jpg

 

250x250-baneris-Upes-Oga_22713.gif

 

rsz_banneris_1_84550.jpg



(c) 2011-2019 Mazsalaca.lv
Visas tiesības aizsargātas

png

Realizācija Tup un Turies