Mazsalaca – pilsēta Salacas krastos II

Cilvēki, kuri Mazsalacā dzīvojuši, strādājuši, to veidojuši, lielākā vai mazākā mērā ietekmējuši pilsētas attīstību. Šoreiz vēstures lappuse atklās, kas vadījuši pilsētas dzīvi, kas bijuši pilsētas pašvaldības vadītāji. Visus 90 gadus pilsētas pašpārvalde atradusies Pērnavas ielā 4. Reinis Cukurs “Mazsalacas pagasta hronikā” raksta: “1925. gadā Dome iegūst miesta namu, to pērkot no Pikātu saimnieka Zariņa par Ls 4600 līdz ar zemi un piebūvi. Nams celts 1904 gadā.” “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” Nr.41 1926. gada 31. augustā raksta, ka Mazsalacas miesta kanceleja pāriet savā namā Pērnavas ielā 4, un 1929. gada 25. maijā laikrakstā publicēta ziņa, ka pilsētas valde ievietojusies vienstāva koka ēkas 3 istabās ar jumta izbūvi. Telpas apmierinošas, inventārs trūcīgs. Pilsētā 1214 iedzīvotāji.

Pirmais Mazsalacas pilsētas galva bija Kārlis Vilks. Viņš 1930. gada 16. aprīlī lūdzis domi piešķirt 2 mēnešus garu atvaļinājumu veselības uzlabošanai, diemžēl 30. aprīļa pilsētas domes protokolā lasāms, ka K.Vilks miris un dome lēmusi parādīt viņam pienācīgu godu, pavadot pēdējā gaitā.

1930. gada 19. maijā K.Vilka vietā ievēlēts domnieks Jānis Čukurs. Šajā gadā tika pieņemts Pilsētu pašvaldības likums, apstiprinot pilsētas pašvaldības tiesības un pienākumus, tās iestāžu sastāvu un darbības apjomu, kā arī regulēja pilsētas domnieku vēlēšanu kārtību. Pilsētu pašvaldību pārziņā tika nodotas vietējās saimnieciskās, kulturālās un pārvaldes lietas. Pilsētas domi ievēlēja pilngadīgie pilsētas iedzīvotāji uz 4 gadiem. 1930. gadā Mazsalacā dzīvoja 1372 iedzīvotāji. 1931. gada 9. aprīļa “Valdības Vēstnesī” Nr.71 rakstīts, ka pilsētā 28. un 29. martā notikušas  pilsētas domes vēlēšanas (6 saraksti). Jaunā dome ievēlēja Nikolaju Dauguli (dz. 1885. – 1955.) par pilsētas galvu, kurš šo darbu veica līdz 1940. gada traģiskajam pagriezienam Latvijas vēsturiskajā liktenī, kad spriedumu valsts iznīcināšanai jau bija izlēmuši totalitārie vadītāji Maskavā un Berlīnē. Latvijas tauta pret savu gribu tika pakļauta svešai varai. Notika visas dzīves pārkārtošana atbilstoši padomju ideoloģijai. Jau 1940. gada 12. jūlijā Mazsalacā ievēlēta jauna pilsētas valde ar Robertu Rusmani priekšgalā, kuru augustā nomaina Alfrēds Zvejnieks. 1941. gada 14. janvārī pilsētas pašvaldības pārdēvē par izpildu komitejām (IK).

1941. gada 1. jūlijā vācu karaspēks iesoļoja Rīgā un 7. jūlijā Mazsalacā. Padomju iekārtu nomaina vācu nacistiskais režīms. R.Cukurs: “Jau tanī pat dienā, 7. jūlijā, stājas savos amatos uz vācu kara pārvaldes rīkojuma pamata visas pašvaldības, sabiedrisko uzņēmumu un organizāciju amata personas, kas ieņēmušas vietas gadu atpakaļ.” Protams, vācu laikā kārtības un drošības uzraudzību pārņēma vācu karaspēka daļa un vācu armijas komandantūra. Latvijā ieviesa vācu civilpārvaldi, kuras vadībā bija Ādolfa Hitlera iecelti pārvaldnieki – valsts komisārs Loze, ģenerālkomisārs Drekslers, Ziemeļvidzemes apgabala komisārs Hansens, kurš Mazsalacu apmeklēja 1941. gada 11. oktobrī.

Vairākums Latvijas iedzīvotāji būtu vēlējušies, lai Latvija tiktu paglābta gan no Trešā reiha, gan Padomju Savienības. Taču pēckara Latvijai atkārtoti tika uzspiests padomju režīms. 1944. gada 26. maija izdevumā “Daugavas Vanagi” rakstīts, ka Mazsalacas pilsētas vecākā pienākumus uzņēmās Oskars Jurka. Viņš stājās N.Dauguļa vietā, kas no amata atbrīvots pēc paša lūguma slimības un vecuma dēļ. Dzīve atkal tika nolikta uz “padomju sliedēm”. Kā liecina Valmieras Zonālā valsts arhīva materiāli (325. fonds, 1. apraksts, 15. lieta), 1944. gadā izpildu komitejas priekšsēdētājs ir Arvīds Salmiņš, 1945. gada 6. janvārī viņa vietā nozīmēts Arvīds Cepurnieks, bet seko Valmieras apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētāja R.Gredzena pavēle Nr. 61, pēc kuras no 1945. gada 16. februāra iecelts priekšsēdētājs Alfrēds Zvejnieks. 1949. gada 29. septembra IK sēdes protokolu paraksta priekšsēdētājs Reinis Strautiņš (pilsētas iedzīvotāju skaits 2158). 1959. gada martā pilsētas vadību pārņem 26 - gadīgā Ruta Lūse, dzimusi Glāzere (dz. 1932.-2012.), kura šo darbu vada līdz 1987. gadam, kad par IK priekšsēdētāju kļūst 26 - gadīgais Ojārs Beķeris. Viņa darbošanās laiks saistīts ar Atmodas laiku, Latvijas neatkarības atgūšanu un 18 neatkarības gadiem (1989. gadā Mazsalacā ir 2136 iedzīvotāji). 2009. gada pašvaldības vēlēšanas deputāti par pilsētas galvu ievēl Gunāru Zundu. 2009. gads ir laiks, kad Latvijā sāk veidot novadus. 2013. gada jūnijā deputāti par Mazsalacas novada domes priekšsēdētāju ievēl 26 -gadīgo Hariju Rokpelni, kurš pilsētas dzīvi vada, sagaidot Mazsalacas pilsētas 90 gadu jubileju.

Baiba Meļķe

Foto:

Mazsalaca, Pērnavas ielas apbūve 20. gs. divdesmitie gadi

Nikolajs Daugulis ar sievu, meitu Margrietu un dēlu Andrievu (ap 1934. gadu)