Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
rss facebook twitter flickr instagram
LV
EN
 
SĀKUMSPAŠVALDĪBA
PAKALPOJUMI
SABIEDRĪBA
IZGLĪTĪBA
KULTŪRA
TŪRISTIEM
KONTAKTI
SLUDINĀJUMI (20)

Vidzemes ainava – pašmāju un Eiropas līmeņa vērtība


11/Briviba-Ainava-Mes_223_25237_liela.jpg

 

26.oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās forums “Brīvība, ainava – mēs”, un tā laikā klātesošie tika iepazīstināti ar aktivitātes “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” norisi. Pasākuma laikā Kocēnu novada domei svinīgi tika pasniegts atzinības raksts par izcilu rezultātu Eiropas Padomes Ainavu balvas nacionālajā atlasē par augstvērtīgu, nacionālā mērogā nozīmīgu publisko telpu Dikļos – Latvijas kultūras tradīciju un Dziesmu svētku pirmsākumu vietu. Vienlaikus Kocēnu novada projekts izvirzīts pārstāvēt Latviju sacensībā par starptautisko Eiropas Padomes Ainavu balvu. Pieteikumus vērtēja gan plānošanas reģionos, gan arī īpaši veidota ekspertu padome.

 

Foruma ietvaros katrs no plānošanas reģioniem bija izvēlējies akcentēt vienu no desmit reģionā esošajiem ainavu dārgumiem. Vidzemē klātesošie tika aicināti iepazīties ar stāstu par  Vidzemes lauku sētu un balto lielceļu ainavu. Dace Laiva, aktivitātes koordinatore Vidzemes plānošanas reģionā ainavu pieteica, sakot: “Vidzemes plānošanas reģions ir lielākais teritorijas ziņā un mazāk apdzīvotais. Un tā kā mūsu ir maz, mēs esam savrupi un ļoti lepni. Šodien mēs stāstīsim par savām mājām, par savu dzīvesveidu un dzīvesvietu.”

 

Iepazīstinot klātesošos konferences dalībniekus ar vienu no Vidzemes raksturīgākajām ainavām, Līva Grudule, Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja akcentēja jau visiem zināmajā Brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki” aktualizēto zemes un ainavas nozīmi vidzemnieka dzīvē. Turpinot domu, L. Grudule norāda: “Uz simtgadīgiem laukakmens pamatiem jaunā paaudze būvē savu mājvietu un viss turpinās. Tur, kur pirms simts vai divsimt gadiem ezera krastā ganījās aitas, tagad ganās alpakas un lamas. Bet joprojām ikvienam ciemiņam ir iespēja uzkāpt eksotiskā ganāmpulka noganītajā pakalnā, lai elpa aizrautos un krūtīs sirds sāktu stiprāk un lepnāk pukstēt – cik skaista tomēr ir Latvija. Pa baltajiem un līkumotajiem lielceļiem ripo koši skolēnu autobusi un ved bērnus ikdienas gaitās. Kaudzīšu Reinis basām kājām gāja uz baznīcu, mans vectēvs brauca jērot, bet mans dēls ar svaigas maizes cepienu dodas uz Kalnciema tirdziņu. Pa melno asfalta lenti būtu ātrāk, taču praktiskais piekāpjas romantisma priekšā.” Citējot K.Skalbes dzejas rindas par Piebalgas puses krāšņumu un vidzemnieka lepnumu, kas apkārt esošā krāšņuma ietvaros veidojies, zālē atskanēja skaļi aplausi, apliecinot mīlestību pret savu zemi un ainavu, kas ir daļa latvietības.

 

Pasākumā ar uzrunu uzstājās arī Tautas frontes muzeja pētnieks Dainis Īvāns, uzsverot zemteksta ainavas lomu Latvijas sabiedrībā un tās ciešo saikni ar brīvības aspektu. Lai domu paskaidrotu precīzāk, kā spilgts piemērs tika nosaukts Staburags, kas savulaik sabiedrībā bija kļuvis par brīvības simbolu un kas tika iznīcināts, iespējams, tieši politiskos nolūkos. D.Īvāns norādīja, ka brīdī, kad Latvijas karogu nebija atļauts uzvilkt, daudzās mājās bija atrodama glezna ar Staburaga ainavu – latvieši to asociēja kā valsts simbolu, turot to līdzvērtīgu karogam. D.Īvāns šo saskata kā vienu no latviešu tautas lielākajām cīņām par ainavu un tās saglabāšanu, kur ainava kalpo kā patriotisma un neatkarības simbols. Cīņa ļāvusi joprojām saglabāt dabā Daugavas lokus.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš klātesošos aicināja rūpēties par ainavu – ne tikai to apzināt un fiksēt, bet to prasmīgi apsaimniekot un uzturēt,  lai to varētu nodot arī nākamajām paaudzēm.

 

Savukārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pakalpojumu departamenta pārstāvis Jānis Kreicbergs atzina, ka Latvijā nosauktie 50 ainavu dārgumi, no kuriem 10 atrodas Vidzemē, ir vienlaikus daudz un maz, jo pavisam kopā balsojumam tika nodotas 243 ainavas, bet aktivitātes ietvaros tika saņemti 928 pieteikumi. Tāpat J.Kreicbergs uzsvēra, ka, lai arī Ainavu dārgumu aktivitāte uzskatāma par pabeigtu, portāls www.zudusilatvija.lv ir joprojām atvērts ikvienam interesentam vērtēšanai un papildināšanai ar savos krājumos esošajiem ainavu dārgumiem. Jāatgādina, ka visus 50 ainavu dārgumus iespējams vienviet aplūkot mājaslapā www.ainavudargumi.lv.

 

Latvijas Universitātes vadošā pētniece Aija van der Steina pasākuma izskaņā ainavu mīļotājiem un pārvaldītājiem bija sarūpējusi ceļa vārdus, aicinot savas vērtības (t.sk. ainaviskās) apzināties ne tikai pašiem, bet par tām stāstīt arī plašajai pasaulei. Taču vienlaikus uzsverot, ka ne par visām vietām ir jāstāsta un ne visas vietas ir jārāda – kaut kas jāpatur sev, jo ainava ir kodēta vērtība.

 

“Tas nav tikai stāsts par kādu cilvēku, viensētu vai ciemu – tas ir Latvijas stāsts,” savu uzrunu noslēdza A. van der Steina.

 

Aktivitāti “Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt” īsteno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un plānošanas reģioniem.

 

Foto: Rolfs Vendiņš



atjaunots: 2018-11-01
Pasākumi
25.martā 13:00 Mazsalaca
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
26.martā 15:00 Mazsalaca
Stāstu pēcpusdiena "Baltijas ceļam 30"
29.martā 10:30 Mazsalaca
Seminārs “Aktualitātes lauksaimniekiem Mazsalacā”
30.martā 14:00 Sēļi
Koncerts "Izdejot sapņus dejā"
30.martā 18:00 Mazsalaca
Koncerts "Mēs tikāmies martā..."
5.aprīlī 18:00 Mazsalaca
Lekcija pirmsskolas audzēkņu vecākiem
7.aprīlī 17:00 Mazsalaca
Stand- Up komēdijas izrāde
18.aprīlī 17:00 Mazsalaca
Lieldienu sagaidīšana Saieta laukumā
18.aprīlī 18:00 Mazsalaca
Diskusija barikāžu dalībniekiem
20.aprīlī 10:00 Mazsalaca
Lieldienu turnīrs volejbolā
11.maijā 10:00 Mazsalaca
Salacas balsis 2019
12.maijā 08:00 Mazsalaca
Gadatirgus
15.jūnijā 06:30 Mazsalaca
DODAMIES uz LATGALI
19.jūlijā  Mazsalaca
Mazsalacas pilsētas svētki un velosvētki “Ērenpreisam 128”
24.augustā  Mazsalaca
Mazsalacas vidusskolai 100
25.augustā 08:00 Mazsalaca
Gadatirgus
Aktuāli
līdz 4.aprīlim  Mazsalaca
Izstāde "Atkušņi"
līdz 30.aprīlim  Mazsalaca
Izstāde "Jūgendstils un Pēkšēns"
līdz 1.septembrim  Mazsalaca
Fotokonkurss “Mans Mazsalacas novads’’
  Mazsalaca
Foto izstāde "Bērni ap mums"
Pasākumu arhīvs →
Kaimiņos
līdz 28.martam Rūjiena
Vakance Rūjienas novada pašvaldībā
Fotogalerijas

Noderīgi

Mazsalacas novada pašvaldība
Pērnavas iela 4, Mazsalaca
Mazsalacas novads, LV-4215
Reģistrācijas Nr. 90009114167
Norēķinu konts AS "Swedbank"
Konta Nr. LV14HABA0551020371802
Tālr. 25446604 Fakss: 65509888
dome@mazsalaca.lv


Sīkdatnes un privātuma politika


Mazsalaca

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
Mazsalacas novada ziņas


Aptauja

e-zime-01_93951.png

 

NVD_20180913_VaiTuEsiApdrosinats_200x200_2_21031.png

 

Baneris-lapai-2_91132.jpg

 

GDP_150x200_ar ikonām_85513.gif

 

 

knab_banneris_42153.jpg

 

muzejs_mazsalaca_90256.JPG

 

e!_pakalpojumi_uz_mana_latvija_lv_250x250_114420.gif

 

VARAM-Vidzeme-180x180px-pastasti (002)_34622.gif

 

LVLV_200_92809.JPG

 

apCeļosim_fb_180x180(1)_42930.jpg

 

vpvkac_24032.gif

 

 

NVA baneris 200X100_24022.jpg

 

web_baneris_250x250_83325.gif

 

latvija-lv-logo_png_23842.png

 

DEINSTITUCIONALIZĀCIJA_BANERIS_WEB(1)_113722.jpg

 

Baneris150x150_43113.gif

 

BANERIS 200X200_91308.jpg

 

300x250pix_13402.jpg

 

1188-transport_100447.jpg

 

1188-business_100444.jpg

 

4lietas_klekshi_102839.png

 

vugd.gov.lv

 

rsz_3vz_logotips_800_80055.jpg

 

250x250-baneris-Upes-Oga_22713.gif

 

rsz_banneris_1_84550.jpg



Sadarbība

LLKCmazs3_34536.jpg E-iespejas_logo_3_120119.jpg rsz_21rsz_2rsz_nva_logo_84237.jpg Latvijas Pašvaldību savienība_51531.jpg 

mz_aplis_85158.jpg vidzeme.lv



(c) 2011-2019 Mazsalaca.lv
Visas tiesības aizsargātas

png