Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
rss facebook twitter flickr instagram
LV
EN
 
SĀKUMSPAŠVALDĪBA
PAKALPOJUMI
SABIEDRĪBA
IZGLĪTĪBA
KULTŪRA
TŪRISTIEM
KONTAKTI
SLUDINĀJUMI (11)
twitter facebook draugiem

bulta Dainis Stalts – Vidzemes līvs ar Latvijas karogu rokās un sirdī


Dainis Stalts – Vidzemes līvs ar Latvijas karogu rokās un sirdī

 

“Lai ir grūti vajag spēt, stipram būt un uzvarēt!” Rainis

 

Garā un stājā stiprs savas zemes un tautas patriots. Tieši tādu mēs atceramies Vidzemes līvu Daini Staltu, kuram Latvijas valsts 101.gadā paliek 80 gadu, precīzāk paliktu, jo nu jau piekto gadu Dainis uz mums raugās no Putnu ceļa, aiziedams garajā dzīvē kopā ar citām senticīgām līvu dvēselēm.

 

Daini Stalts sevi vienmēr ir uzskatījis par Vidzemes līvu, jo tieši par tādu viņu audzinājis tēvs – Dāvids Grass, cēlies no Trikātas līviem, bet mātes līnija, kurā saplūst Rūjienas zemkopju - vecsaimnieku Priedīšu un piensaimnieku Melderu stiprās un lielās dzimtas,  devusi latvisko pamatīgumu un nacionālista stāju.

 

Dainis Stalts pieņēmis Kurzemes līvu Staltu uzvārdu, jo iemīlēja un apprecēja Kolkas Staltu dzimtas meiteni Helmī un tāda bija Daiņa Stalta tēva Dāvida Graša un Helmī tēva – Oskara Stalta vienošanās, ka kopīgās līvu cīņas stiprināšanai būtu jāturpina līvu atmodas gaitā nozīmīgās Staltu dzimtas ceļš. To Dainis Stalts arī sekmīgi visu mūžu ir darījis.

 

Daiņa Stalta bērnība sākās kara laikā, kad pavisam maziņam, viņam nācās pamest Rūjienas “Cēšu” mājas un doties bēgļu gaitās kopā ar tēvu. Māte palika. Abi vecākie brāļi bija leģionā un gaisa izpalīgos, bet māsa Maidāra mācību praksē Kurzemē. Kara beigās Tēvs Dāvids ar dēlu Daini devās meklēt Maidāru, lai kopīgi dotos trimdā, taču nepaspēja. Maidāra sekmīgi pārvarēja bīstamo laivu braucienu uz Gotlandi, taču Dāvids ar Daini, atrodoties pēdējā bēgļu kuģī, tika padomju armijas kuteru pārtverti un atgriezti atpakaļ Ventspils ostā.

 

Vidzemē Dainis Stalts tā arī neatgriezās, nedz savā tēva dzimtajā Trikātā, nedz mātes – Rūjienā, kuras Daiņa atmiņās palika jo mīļas un tuvas – bērnības sapņu zemes.

 

Dainis jau savos studiju gados uzsāka aktīvu pagrīdes nacionālista darbību, uzturot kontaktus ar lietuviešu nacionālistiem – studentiem.Šī darbība tika čekas pārtraukta. Tā Dainis jau pavisam jauns nonāca čekas pagrabos un tika pratināts. Tolaik pratināšana čekā ļoti atšķīrās no tās, kuru Dainis piedzīvoja atkārtoti – astoņdesmitajos gados, kad aktīvi darbojās informācijas slepenā nodošanā Rietumvalstu izlūkošanas dienestiem, sekmīgi sadarbojoties ar atsevišķiem trimdas latviešiem un savu māsu Maidāru – Zviedrijas izlūkdienesta virsnieci. Šī pirmā pratināšana bija nežēlīga un fiziski atstāja nedzēšamas sekas uz Daiņa Stalta veselību, visa mūža garumā.

 

Daiņa Stalta dzīves piepildītākais posms sākās ar līvu ansambļa “Līvlizt” dibināšanu un dalību tajā. Tieši tas pamudināja Daini uzsākt savu mūža dubultcīņu par latviešu un līvu tautas tiesībām un tradīciju saglabāšanu. Lai arī ‘’Līvlizt’’ bija labs sākums, kurā stiprināt savu līvisko pārliecību, Daiņa plānos bija daudz apjomīgāka un spēcīgāka iecere. Tā 1979.gadā tika dibināta latviešu folkloras kustības karognesēja un iesācēja, folkloras draugu kopa “Skandinieki”.

 

Sava mūža aktīvākos gadus, Dainis Stalts kopā ar Helmī Stalti un bērniem Raigo, Julgī un Dāvi, ir aizvadījis dziedot un vadot ‘’Skandiniekus’’, kas bija neatraujams balsts Daiņa un Helmī ceļā uz Latvijas neatkarību. Šis ceļš bija sarkanbalti sarkans, jo tieši folkloras kustība un Dainis bija tie, kas ļāva mūsu karogam atkal stalti iet pa Rīgas ielām un plīvot jo daudzās Latvijas pilsētās vēl laikā, kad nebija zināms mūsu tautas un zemes liktens. Šis noteikti ir uzskatāms par  Daiņa Stalta – Vidzemes līva un arī latvieša absolūtu triumfu, iesākot Latvijas dziesmoto revolūciju ar mūsu pašu tautas dziesmu kā pamatu pamatu.

 

Vēlākos gados, kad Dainis aktīvi iesaistījās Līvu Savienības dzīvē un daudzus gadus bija tās vecākā vietnieks, viņš visvairāk uzstāja uz nepieciešamību Vidzemes ļaudīs un līvu pēctečos modināt savu senču balsi.  Gadu no gada ‘’Skandinieki’’ brauca un piedalījās  daudzos Turaidas pils organizētos folkloras pasākumos. Tika dziedātas līvu dziesmas un godināts līvu karalis Kaupo, kuru Dainis nekad neuzskatīja par nodevēju, bet gan par izcilu tā laika politiķi – savas tautas un novada sargātāju.

 

Mūžīgo cieņu un mīlestību pret Vidzemes līviem, Dainis arī nebeidza demonstrēt, Līvu Savienībā organizējot pēdējā Vidzemes līva Mārča Sāruma piemiņas pasākumus, par kura dzīves gājumu un nopelniem tika  daudz stāstīts Daiņa radītajā un vadītajā raidījumā “Izstaigāju līvu Zemi”.

 

Šīs Saules gaitas beidzot, Dainim neizdevās piepildīt savu senu sapni, kaut daļēji atgriezties savās bērnības vietās Rūjienā, Trikātā vai Jumurdas muižā, kurā viņš nodzīvoja vairākus pēckara gadus, taču nekas nav beidzies, varbūt kādam viņa dzimtas ceļa turpinātājam tas izdosies.

 

2019. gada janvārī, Jēkabs Raipulis, bioloģijas zinātņu doktors:

 

Ar Daini Grasi (vēlāk Staltu) iepazinos sākot studijas Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē 1957. gada rudenī. Jau pirmajā studiju mēnesī mūs aizsūtīja uz kolhozu ražas novākšanas talkā. Tur mēs arī guvām pirmo piekšstatu viens par otru. Viņš labi iekļāvās kolektīvā, kaut gan nepalaida izdevību mūs dažkārt pavilkt uz zoba un panerrot.

 

Studijās Dainis izvēlējās specializēties ihtioloģijā (zivju pētīšanā), jo kā viņš teica, makšķerēšana viņam ir asinīs jau no bērnības, kad viņš ganu gaitās laukos bija sācis ar to nodarboties. Arī es biju izvēlējies zooloģiju un mums nodarbības bija kopā. Dainim patika zooloģijas praktikumi, kuros bija jāpēta dažādu dzīvnieku uzbūve. Šiem objektiem bija jāatrod orgānu sistēmas un tās jāuzzīmē. Ar to zīmēšanu kā nu kuram gāja. Dainis šajā darba daļā jutās zirgā. Viņa zīmējumi bija eleganti, smalki izstrādāti, varbūt reizēm ne tik atbilstoši preparātā redzamajam, bet māslinieciski baudāmi, ko novērtēja arī pasniedzēji.

 

Ja speciālie mācību priekšmeti Daini aizrāva, tad vispārīgie - politekonomija, komunistiskās partijas vēsture, filozofija u.c. viņam bija vienaldzīgi vai pat nepieņemami. Tos arī pasniedza pārsvarā vecie komunisti, ar kuriem Dainis nevēlējās sastrādāties, kaut vai formas pēc, kā vairums citu studentu, lai sekmīgi pabeigtu studijas.

 

Studentu dzīve, kā visos laikos, arī tolaik, neraugoties uz dažādiem ierobežojumiem, bija pilnvērtīga un darbīga. Lai arī visi bijām trūcīgi un piepelnījāmies pa vakariem, piestrādājot kravas stacijā vai citos gadījma darbos, tomēr kolektīvi atzīmējām dzimšanas dienas, braucām ekskursijās un pargājienos, piedalījāmis pašdarbības kolektīvu darbībā. Gadu pirms mūsu iestāšanās Universitātē bija likvidēts Haralda Medņa vadītais universitātes vīru koris “Tēvzeme”. Tā vietā jaunais, enerģiskais diriģents Pauls Kvelde organizēja nākamo  universitātes vīru kori, aicinot jaunos studentus tajā dziedāt. Mēs ar Daini un vēl dažiem studiju biedriem nekavējāmies tajā iesaistīties. Tur īsti studentiskas izdarībās mūs ievadīja bijušie “Tēvzemes” dziedātāji un arī agrāko korporeļu tradīciju zinātāji, ko gan oficiālās iestādes centās nepieļaut. Kora sadzīviskajos pasākumos Dainis vienmēr bija aktīvāko skaitā. Modrās acis, protams, pamanīja šo padomju studentiem nepiedienīgo uzvedību un par to informēja attiecīgos orgānus. Tā rezultātā pēc pusotra gada veiksmīgās un pilnvērtīgās pastāvēšanas, kori izformēja.

 

Mēs ar Daini vēlāk dziedājām vīru korī “Absolventi”, kurš veidojās uz universitātes vīru kora pamata jau citas iestādes paspārnē. 

 

Dainis var teikt bija visīstenākais rīdzinieks, jo dzīvoja Vecrīgā, Gleznotāju ielā, īstā viduslaiku mājā. Viņam patika mistificēt un mulsināt mūs lauciniekus ar saviem Rīgas puikas trikiem.

 

Gleznotāju ielas dzīvoklī  dzīvoja viņa māte, tēvs un pats Dainis. Nelielajā dzīvoklī bija interesantas vecmodīgas mēbeles, īpaši kāds bufetes skapis ar smalkiem kokgriezumiem un izrotājumiem. Pie sienām un tāpat zemē grēdās gleznas, grāmatu skapī grāmatas greznos iesējumos. Dainim bija ļoti sirsnīga māte, kura vienmēr centās uzcienāt izbadējušos studentus, kaut vai ar tējas glāzi un sviestmaizi. Viņa bija mākslu studējusi Parīzē, krāsoja zīda lakatus un šalles batikas tehnikā, kas tolaik tika reti pielietota. Daiņa tēvs bija liela auguma vīrs ar sirmu pilnbārdu. Dainis stāstīja, ka tēvs bijis bārenis. Pats saviem spēkiem izskolojies un strādājis par skolotāju.

 

Daiņa visai rezervētā attieksme pret politisko priekšmetu mācīšanos noveda pie tā, ka viņu atsakaitīja no studentu skaita. Tad mūsu kontakti pajuka.

 

Nākamā tuvākā saskarsme bija 1972. gadā, kad Dainis uzaicināja mani piedalīties jaundibināmā lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” dziedātājos.



atjaunots: 2019-01-15
Pasākumi
17.decembrī 15:00 Mazsalaca
Radošā darbnīca ģimenēm ar bērniem
18.decembrī 18:00 Mazsalaca
Ziemassvētku pasākums "Kaķīša dzirnavas"
19.decembrī 15:00 Ramata
Ziemassvētku pasākums bērniem
19.decembrī 18:00 Mazsalaca
Danču bērnu Ziemassvētki
20.decembrī 16:00 Mazsalaca
Senioru gada balle
21.decembrī 14:00 Mazsalaca
Ziemassvētku labdarības pasākums ģimenēm ar bērniem
22.decembrī 12:00 Mazsalaca
Pirmsskolas vecuma bērnu eglīte
22.decembrī 12:00 Sēļi
Ziemassvētku sarīkojums Sēļu pagasta bērniem
22.decembrī 14:00 Sēļi
Ziemassvētku sarīkojums Sēļu pagasta senioriem
25.decembrī 15:00 Mazsalaca
Sveču mežs Skaņajā kalnā
26.decembrī 10:00 Mazsalaca
Ziemassvētku turnīrs volejbolā
28.decembrī 18:00 Mazsalaca
Gada balle
31.decembrī 23:59 Mazsalaca
Svētku salūts
4.janvārī 11:00 Mazsalaca
Dzimis Mazsalacas novadā 2019
8.janvārī 11:00 Mazsalaca
Tikšanās par transports pēc pieprasījuma
25.janvārī 12:00 Mazsalaca
Slēpošanas sacensības "Mazsalacas Aplis 2020"
Aktuāli
līdz 20.decembrim  Ramata
Ineses Bebres foto izstāde
līdz 27.decembrim  Mazsalaca
Izstāde "Mana sapņu māja"
līdz 30.decembrim  Mazsalaca
Izstāde "Mazsalacieši Latvijas Brīvības cīņās"
līdz 31.decembrim  Mazsalaca
Rokdarbu ekspozīcija "Vasaras noskaņās"
līdz 20.janvārim  Mazsalaca
Izstāde "Krāsainie izšuvumi"
Pasākumu arhīvs →
Fotogalerijas

Noderīgi

Mazsalacas novada pašvaldība
Pērnavas iela 4, Mazsalaca
Mazsalacas novads, LV-4215
Reģistrācijas Nr. 90009114167
Norēķinu konts AS "Swedbank"
Konta Nr. LV14HABA0551020371802
Tālr. 25446604 Fakss: 65509888
dome@mazsalaca.lv


Sīkdatnes un privātuma politika


Mazsalaca

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
Mazsalacas novada ziņas


Aptauja

vpr_WEB_GIF_balso_250x250px_new3 (002)_42929.gif

 

vidzemes_zemessargi (1)_42347.gif

 

 

BIS2_40224.gif

 

bangakpu_24856.JPG

 

Bernu_tiesibas_14433.gif

 

banner-vertical_93537.png

 

3td_Neatrodi_biblioteka_gramatu_22833.jpg

 

250x250_24841.jpg

papsjpg_24240.jpg

 

ST peislēgumi 750x521_13237.gif

 

e-zime-01_93951.png

 

NVD_20180913_VaiTuEsiApdrosinats_200x200_2_21031.png

 

Baneris-lapai-2_91132.jpg

 

GDP_150x200_ar ikonām_85513.gif

 

 

knab_banneris_42153.jpg

 

muzejs_mazsalaca_90256.JPG

 

e!_pakalpojumi_uz_mana_latvija_lv_250x250_114420.gif

 

VARAM-Vidzeme-180x180px-pastasti (002)_34622.gif

 

LVLV_200_92809.JPG

 

apCeļosim_fb_180x180(1)_42930.jpg

 

vpvkac_24032.gif

 

 

NVA baneris 200X100_24022.jpg

 

 

latvija-lv-logo_png_23842.png

 

DI_250x250_115713.png

 

Baneris150x150_43113.gif

 

BANERIS 200X200_91308.jpg

 

300x250pix_13402.jpg

 

1188-transport_100447.jpg

 

1188-business_100444.jpg

 

4lietas_klekshi_102839.png

 

vugd.gov.lv

 

rsz_3vz_logotips_800_80055.jpg

 

250x250-baneris-Upes-Oga_22713.gif

 

rsz_banneris_1_84550.jpg



(c) 2011-2019 Mazsalaca.lv
Visas tiesības aizsargātas

png

Realizācija Tup un Turies