Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
rss facebook twitter flickr instagram
LV
EN
 
SĀKUMSPAŠVALDĪBA
PAKALPOJUMI
SABIEDRĪBA
IZGLĪTĪBA
KULTŪRA
TŪRISTIEM
KONTAKTI
SLUDINĀJUMI (21)
 Mazsalacas vidusskolai 100
06/Mazsalacas_vidusskolai_100_2004_gads_14444_maza.jpg

 

1959. gada Rūjienas rajona laikrakstā “Komunisma Dzirkstele” rakstīts: “Pavasarīgā zaļumā tinusies, Mazsalaca sagaidīja savas vidusskolas absolventus, bijušos skolotājus, viesus, kas atbrauca uz skolas 40 gadu jubilejas svinībām. Skola todien slīga ievu un ķiršziedu baltajās kupenās”. Tas bija pirmais skolas absolventu salidojums. 1969. gada 23. maija laikrakstā “Liesma” skolotājs Normunds Luste rakstīja: “Absolventiem izveidojusies skaista tradīcija – pēc zināma laika posma pulcēties zem savas vecās skolas bērziem. 24. maijā te no dažādām mūsu zemes malām atkal sabrauks cilvēki, kuru dzīvei pamati likti Mazsalacas vidusskolā”.

 

60 gadu jubilejā pie jaunās skolas ēkas absolventi iestādīja bērzu birzi, kas sagaida un pavada skolas bērnus jau 40 gadus. No 1994. gada absolventu salidojumi notiek ik pēc pieciem gadiem.

lasīt tālāk ↓

 Mazsalacas vidusskolai 100
05/mazsalacas_vidsk_1982gads_104623_maza.jpg

 

Atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā skolas dzīvē ienāk izmaiņas. Zināšanu vērtējumā atzīmes nomaina balles, vidusskolēniem iespēja apgūt izvēles priekšmetus. Mācību procesā jaunas tehnoloģijas un inovatīvi materiāli. Nemainīga paliek absolventu visvairāk iemīļotā tradīcija – Žetonu vakars.

 

Katru gadu pēc svinīgās daļas skolēni parāda savus talantus dejošanā, dzejas uzvedumu priekšnesumos vai teātra spēlēšanā. Lielākoties absolventiem Žetonu vakari saistījušies ar neaizmirstamām teātra izrādēm un, protams, ar nogurdinošiem mēģinājumiem, gatavojoties šim pasākumam. Mēģinājumu procesā skolēni attīsta savas dotības, spējas, radošumu.

lasīt tālāk ↓

 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
04/zolts_84341_maza.jpg

 

Zolts Paulis (1880-1919) Kapteinis, 3.atsevišķā (studentu) bataljona 2. rotas komandieris. Apbalvots par 1919. gada 18. maija durkļu cīņu pie Kauguriem. Ordenis piešķirts pēc nāves – 1920. gadā.


Zolts Paulis dzimis 1880. gada 10. augustā Vidzemes guberņas Košķeles “Vecstārastos” (Sēļu pagastā) Pētera un Marijas Zoltu ģimenē. Mācījies Sēļu pamatskolā, pēc tam Mazsalacas draudzes skolā. No 1895. – 1897. gadam P.Zolts mācās Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā. Vēlāk izglītību turpina mērnieku – taksatoru skolā Gorkos (Krievijā).

 

1901. gadā brīvprātīgi iestājas Krievijas armijā. Sākoties krievu – japāņu karam, 1904. gadā bijis brigādes komandiera adjutants, komandējis artilērijas bateriju.

lasīt tālāk ↓

 Mazsalacas vidusskolai – 100
04/mazsalacas_vidusskolai_100_foto_85915_maza.jpg

 

No 1980. gada līdz 1989. gadam Mazsalacas vidusskolas kolektīvu vadīja direktors Mihails Siņicins. Viņa vietnieki mācību darbā bija Gaida Šmelte, Biruta Dzintara, Jānis Reinvalds, Inta Miķelsone, Dzintra Grantiņa un ārpusklases darba organizatore Taiga Eglīte.

 

Absolventiem spilgtākās atmiņas skolas dzīvē šajā laikā saistās ar darbu rudens un pavasara talkās, kolhozos, ar darbu LOTOS vienībās vasarā. Tās bija ne tikai sastrādātas rokas,  nogurums pēc darba, bet arī sacensības, pasākumi, negulētas naktis. 1985, gadā LOTOS vienība “Rūķi” rajona skatē ieguva 1. vietu, bet republikā 5. vietu. Vienības pārstāvji Guna Pētersone un Gundars Seimans balvā saņēma ceļazīmi uz starptautisko darba un atpūtas nometni Bulgārijā. 1988. gadā skolotāju Jāņa Valentinoviča un Andra Grāvja vadībā tapa jauna automodelisma trase, kura bija modernākā un lielākā valstī. Lieliski bija labāko automodelistu Māra Kalniņa, Andra Laužņa, Jāņa Liepiņa panākumi rajona un republikas sacensībās, kurās piedalījās ar pašgatavotiem modeļiem.

lasīt tālāk ↓

 Cēsu pulka Skolnieku rotas ceļojošais piemiņas karogs
04/skolnieku_rota_90042_maza.JPG

 

Latvijas Brīvības cīņās (1918-1920) īpaši nozīmīgas bija Cēsu kaujas no 1919. gada 6. līdz 23. jūnijam Cēsu apkārtnē. Cīņās aktīvi piedalījās skolu jaunatne – Cēsu pulka brīvprātīgo rota. Pēc Valmieras atbrīvošanas no lieliniekiem 1919. gada 26. maijā, Valmieras reālskolas vingrošanas skolotāja Alfrēda Lukstiņa vadībā sākās brīvprātīgo skolnieku reģistrēšana kaujas un pašaizsardzības grupas izveidei Valmierā, tajā pieteicās aptuveni 70 skolnieki un studenti no 14 līdz 20 gadu vecumam. Cēsu reālskolā no apkārtējām skolām pieteicās vēl 38 skolnieki, kurus organizēja virsleitnants Gustavs Grīns (vēlāk rotas pirmais komandieris). Abu grupu apvienošanās notika Cēsīs 1919. gada 5. jūnijā. Saformētā vienība – 108 skolnieki – tika ieskaitīti 2. Cēsu kājnieku pulka sastāvā kā 8. rota, tautā saukta par Cēsu pulka Skolnieku rotu.

lasīt tālāk ↓

 Tenu Karma
04/tenu_karma_110008_maza.jpg

 

Filologs, lībiešu, igauņu un latviešu sakaru valodā pētnieks Tenu Karma 1998. gada 2. martā Rīgā par sevi rakstījis:

 

Pēc uzvārda kāds mani varētu pieskaitīt pie indiešiem, bet patiesībā esmu vidzemnieks. Tēva dzimta jau vismaz XVIII gadsimtā dzīvojusi Vidzemē jeb Livonijā, t.i., Lībiešu zemē — tās igauņu daļā, Palamuzes draudzē, kādus pussimts kilometrus uz ziemeļiem no igauņu kultūras centra Tērbatas. Mani senči no abu vecāku puses ir bijuši zemnieki. Bet mans tēvs un mana māte kļuva pirmās paaudzes pilsētnieki — tēvs par skolotāju, māte par bērznudārznieci Tērbatā, kur tad arī esmu dzimis.

lasīt tālāk ↓

 Pēteris Dambergs (9.03.1909 – 25.04.1987)
03/dambergs_foto_105244_maza.JPG

 

Kultūras darbinieks, skolotājs, lībiešu valodas kopējs, mācību grāmatu autors, valodas teicējs un literāts.

 

Pēteris Dambergs (līdz 1928. gadam Pēteris Alfreds Dambergs). Dzimis  1909. gada 9. martā Kurzemē, Dundagas pagasta Sīkraga ciema „Ķeļķos”. Beidzis Jelgavas skolotāju institūtu 1934. gadā. Skolotāja gaitas sācis pēc obligātā karadienesta 1935. gadā Zemgalē Zaļeniekos, beidzis 1969. gadā Vidzemē Katvaros. Bijis skolotājs arī lībiešu ciemos Pizē (Miķeļtornī) un Mazirbē, kā arī citur Kurzemē. No 1969. gada dzīvojis Ādažu „Līvos”.


13 gadu vecumā sācis palīdzēt lībiešu garīgās un materiālās kultūras pētniekiem, piedalījies ekspedīcijās, arī pats vācis materiālus. No 1931.gada līdz 1933. gadam bijis mēnešraksta "Līvli" ("Lībietis") faktiskais redaktors, tur arī sācis publicēt savus rakstus un dzejoļus. Rakstījis par lībiešiem vairākās valodās - latviešu, lībiešu un igauņu. Ievērojamākie raksti: par Dundagas lībiešu nemieriem (Ventspils pilsētas laikrakstā "Brīvā Venta" 1960.3.IV), par dzimto Sīkragu (krājumā "Laanemeresoomlaste etnokultuuri kusimusi" - "Baltijas jūras somugru etnokultūras jautājumi", Tallinā 1982).

lasīt tālāk ↓

 Mazsalacas vidusskolai 100
03/mz_1956_gads_105354_maza.jpg

 

Mazsalacas vidusskolas kolektīvs 1974. gada 25. maijā pēc 30 skolas darbā nostrādātajiem gadiem godināja un aizvadīja pensijā skolas direktoru Jāni Osi. Par Mazsalacas vidusskolas direktoru ar 1974. gada augustu iecēla Māri Rubertu (direktors līdz 1980. gadam). Viņš sāka risināt jautājumu par jaunas vidusskolas ēkas celtniecību. Jaunā skolas ēka tika uzcelta laikā no 1975. gada oktobra līdz 1976. gada 1. septembrim.

 

Jaunajā skolā tika labiekārtoti mācību kabineti. 70-tajos gados regulāri notika kabinetu skates. Laikraksta “Liesma” 1979. gada 31. augusta numura M.Mežakas rakstā “Ar sirdi un vārdu” teikts: “Labus vārdus izpelnījies tēlotājas mākslas kabinets, kuru zīmēšanas skolotāja Rasma Cēse bija radījusi kā paraugkabinetu šī priekšmeta mācīšanai. Moderna tehnika, gaumīgs telpu noformējums, bagātīga materiālā bāze un skolotājas mīlestība palīdzēja veidot estētiskās un darba iemaņas Mazsalacas skolēnos. Arī meiteņu darbmācības kabinetu skatē 1978. gadā pārliecinoši labāko rezultātu parādīja Mazsalacas vidusskola. Tas bija skolotājas Ritas Ertmanes nopelns.”

lasīt tālāk ↓

 Mazsalacas vidusskolai 100
02/MZ_vidusskola_auto_104942_maza.jpg

 

20. gadsimta 50. un 60. gados liela nozīme skolas dzīvē bija darbaudzināšanai. Direktora Jāņa Oša vadītais Mazsalacas vidusskolas kolektīvs, veicot šo uzdevumu, sekmīgi saistīja mācību darbu ar praktiskajam darbam derīgo iemaņu apgūšanu. Skolēni piedalījās skolas apkārtnes un parka sakopšanā, dārzniecības darbos, bet visvairāk kolhozu un padomju saimniecību laukos. Sešdesmito gadu sākumā skolēni ražošanas apmācībā strādāja kolhoza “Jaunais ceļš” tīrumos un Tīšu fermā.

 

1959. gada 23. jūnija Rūjienas rajona laikrakstā “Komunisma dzirkstele” (Nr.74) V.Pabriks rakstījis: “Daudz kas mainījies Mazsalacas vidusskolā tās pastāvēšanas 40 gados, bet jo sevišķi daudz jauna te vērojams gadu no gada pēdējā laikā. Skolai ir sava mehāniskā darbnīca, siltumnīca, augļu dārzs, bagāti mācību kabineti.” 1969. gada 23. maija Valmieras rajona laikrakstā “Liesma” (Nr.80) skolotājs N.Luste, sagaidot skolas 50 gadu jubileju, rakstā “Aicina skolasbērni” rakstījis: “Pilnvērtīgs mācību un audzināšanas darbs nav iedomājams bez labas materiālās bāzes.

lasīt tālāk ↓

 Mazsalacas vidusskolai – 100
01/1957_absolventi_lielaku_20048_maza.jpg

 

Skolotāja darba mūžs un dotais paliek ierakstīts savas skolas vēsturē, paliek audzēkņu atmiņās un sirdīs. Direktora Jāņa Oša laika absolventi atmiņas par saviem skolotājiem rakstījuši klases un skolas salidojumu anketās, sacījuši paldies ne tikai par mācību stundām, bet arī par tiem padomiem un pieredzi, kas tika nodota skolēniem, lai spētu labāk izprast sarežģīto dzīves skolu.

 

1950. gada absolvente Rasma Jenča atmiņās raksta: “Direktors Osis palicis atmiņā ar stingrību un noteiktību. Jānis Pabriks prata organizēt, aizraut un saprast ikvienu. Daudz pateicības esmu parādā skolotājai Mencei, kura man iemācīja mīlēt matemātiku, un tādēļ arī pati kļuvu par matemātikas skolotāju.” Paldies skolotājam Jānim Pabrikam par angļu valodas un skolotājai Rasmai Pabrikai par latīņu valodas mācīšanu izteikusi 1950. gada absolvente Biruta Saktiņa, uzsverot, ka labās valodas zināšanas noderējušas, mācoties universitātē.

lasīt tālāk ↓

 Dainis Stalts – Vidzemes līvs ar Latvijas karogu rokās un sirdī
01/49153949_2204328702952671_7081951577006669824_o_12323_maza.jpg

 

“Lai ir grūti vajag spēt, stipram būt un uzvarēt!” Rainis

 

Garā un stājā stiprs savas zemes un tautas patriots. Tieši tādu mēs atceramies Vidzemes līvu Daini Staltu, kuram Latvijas valsts 101.gadā paliek 80 gadu, precīzāk paliktu, jo nu jau piekto gadu Dainis uz mums raugās no Putnu ceļa, aiziedams garajā dzīvē kopā ar citām senticīgām līvu dvēselēm.

 

Daini Stalts sevi vienmēr ir uzskatījis par Vidzemes līvu, jo tieši par tādu viņu audzinājis tēvs – Dāvids Grass, cēlies no Trikātas līviem, bet mātes līnija, kurā saplūst Rūjienas zemkopju - vecsaimnieku Priedīšu un piensaimnieku Melderu stiprās un lielās dzimtas,  devusi latvisko pamatīgumu un nacionālista stāju.

lasīt tālāk ↓

 Mazsalacas vidusskolai – 100
12/vsk_31_110351_maza. augusts_110351_maza.jpg

 

Katra paaudze atmiņās dzīvo ar savu skolas namu un klasi, klases un skolasbiedriem, skolotājiem un skolas direktoru. Mana skola. Visiem viena, bet katrai paaudzei tomēr sava. 20. gadsimta 20-to gadu audzēkņiem tā bija sarkanā ķieģeļu ēka Baznīcas ielā jeb “sarkanā skola”, vēlāko gadu absolventi par savējo sauca muižas ēku jeb “veco skolu”, bet jaunāko gadu absolventi – pašreizējās skolas ēku jeb “jauno skolu”. Visos šajos skolas namos strādājuši skolotāji un mācījušies skolēni, kuri veidojuši Mazsalacas vidusskolas laiku, kas tagad ietverts 100 gadu vēsturē.

lasīt tālāk ↓

 Ādams Butulis (1860–1938)
12/butulis_foto_84117_maza.jpg

 

Ārsts un sabiedriskais darbinieks, par jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra (1825–1891) garīgo audzēkni iedēvētais Ādams Butulis bija noteiktu, ļoti skaidru un cēlu principu un ētisko ideālu iemiesojums, kas augstāk par personiskiem labumiem allaž stādīja mērķus tautas vajadzību apmierināšanai, prāta gaismas un labklājības vairošanai.

 

Dzimis 1860. gada 5. decembrī Mazsalacā amatnieka ģimenē un agri zaudējis tēvu, ar labvēļu palīdzību viņš guva izglītību Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, gadu studēja Freiburgas un turpmāk Maskavas universitātē, pēc kuras Medicīnas fakultātes teicamas absolvēšanas 1885. gadā atteicās no piedāvātās iespējas veidot karjeru uz profesūru, bet, paklausot K. Valdemāram, nolēma ziedoties savai tautai.

 

Atgriezies Rīgā, Ā. Butulis kļuva par pirmo latviešu ārstu pilsētā (ja arī kāds bija pirms viņa, tad pārvācojies) un, gūdams labas sekmes ārstniecībā, tomēr ar visu sirdi nodevās sabiedriskam darbam.

lasīt tālāk ↓

 Mazsalacas vidusskolai 100
11/muizas_19gs-page-001_31425_maza.jpg

 

Skolas pirmsākumos grūts bija telpu jautājums. Palielinoties skolēnu skaitam, nepietika vietas īrētajā skolas namā Baznīcas ielā 19. Vidusskolas direktors Arnolds Treimanis panāca, ka 1924. gadā Skolas biedrībai piešķīra Valtenberģu muižas centru ar izdegušo pili, saimniecības ēkām un parku. Skolas vajadzībām piešķīra 37 pūrvietas aramzemes un šim īpašumam deva nosaukumu “Priedaine”. Sadalot muižas zemi, daļu neatsavināja un atstāja baronam Oskaram Fītinghofam, nosaucot īpašumu par “Aizupēm”. Barona pārvaldnieks zemi izrentēja un rentes naudu sūtīja baronam.

 

1905. gada 27. decembrī, atriebjoties par soda ekspedīcijas nodarītajām ļaundarībām- revolucionāru nošaušanu, zemnieku māju dedzināšanu, revolucionāri aizdedzināja barona pili. Izdega pils, palika tikai mūri. Oskars Fītinghofs 1911. gadā, saņēmis cara valdības pabalstu, nodedzinātās pils mūriem uzlika dakstiņu jumtu- mansarda stilā.

lasīt tālāk ↓

 Lībiešu pilskalns Mazsalacā
11/libiesi_foto_34452_maza.jpg

 

Biedrība „Mazsalacas draugi” ir organizējusi Mazsalacas senā lībiešu pilskalna pētniecības prakses un apkopojusi ziņas par novada lībiešu senatnes vēstnesi:

 

„Lībiešu” pilskalns dažādos laikos vēsturiskajos dokumentos un tautas valodā ir dažādi saukts: „Ogļu kalns”, „Mazsalacas pilskalns”, „Skulberģu (Kolbergas) pilskalns” un „Skaņkalnes pilskalns”. 
„Lībiešu un Mazsalacas pilskalns” ir jaunāki - šī gadsimta nosaukumi, bet „Skulberģu (Kolbergas) pilskalns” ir senāks nosaukums, jo tas radies no tuvumā esošās muižas nosaukuma, kas arhīva materiālos pirmoreiz minēta jau 1487. gadā.

lasīt tālāk ↓

 Mazsalacas vidusskolai – 100
10/skolai100_43541_maza.jpg

 

2018./2019. mācību gads ir simtais skolas pastāvēšanas gads. Par godu šim notikumam 2019. gada 24. augustā notiks Mazsalacas vidusskolas 10-tais absolventu salidojums.

 

Pirms vidusskolas dibināšanas Mazsalacā darbojās Mazsalacas draudzes skola, Valtenbergu pagasta Raganas skola, Mazsalacas valdības skola jeb proģimnāzija un E.Balodes privātā ģimnāzija. Skolās ieguva pamatizglītību, bet, lai iegūtu vidējo izglītību, vajadzēja braukt mācīties Valmierā vai Rīgā.

 

1917. gada 6. novembrī bija sapulcējušies vairāki Mazsalacas bērnu vecāki un personas, kurām rūpēja izglītības lietas, lai nodibinātu Skolas biedrību, kuras mērķis būtu atvērt vidusskolu ar ģimnāzijas vai reālskolas programmu.

lasīt tālāk ↓

 Maija svētkus sagaidot
04/no_laikrakstiem_85406_maza.jpg

 

Vadoņa birzīte Mazsalacā tika iestādīta Brīvības bulvārī 1935. gada maijā. Blakus bērziņiem iestādīti pieci ozoli – veltījums Valsts prezidentam A. Kviesim (pilnvaru laiks līdz 1936. g.), ministru prezidentam K.Ulmanim, kara ministram J.Balodim, pulkvežiem Fr.Briedim un O.Kalpakam. Vadoņa birzes dēstīšana bija svētki pilsētā. Kā raksta laikrakstā “Rīts”1935. gada 4. maija numurā – stādīšanā piedalījās Mazsalacas pilsētas, Skaņkalnes, Sēļu un Mazsalacas pagastu aizsargu nodaļas, Mazsalacas ģimnāzijas skolotāji un skolēni pilsētas iedzīvotāji – kopskaitā 500 cilvēki. Pilsētas galva N.Daugulis svinīgi nodeva aizsargiem zemes gabalu lietošanā uz 50 gadiem, lai tie ierīkotu sporta laukumu. Pateicībā aizsargi nolēma iestādīt Vadoņa birzi. Svinībās bija ieradies arī Iekšlietu ministrs A.Bērziņš, kurš savā uzrunā uzslavēja mazsalaciešus par labo nodomu izveidot sporta laukumu un iedēstīt Vadoņa birzi.

lasīt tālāk ↓

 Mazsalaca – pilsēta Salacas krastos IV
04/foto_pieminekli2_85238_maza.jpg

 

Mazsalacā ir piemiņas vietas, kuras saistītas ar Latvijas valsts veidošanos un tās brīvības nosargāšanu. Vēsturiski nozīmīgajās dienās turp dodas mazsalacieši, lai godinātu tos, kuri Latviju cēluši saulītē.

 

Katru gadu 11.novembrī Lāpu gājiens noslēdzas piemiņas vietā, kur pie ozoliem un pieminekļa Pirmajā pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem, tiek aizdegtas svecītes. Tā ir vieta, kur, godinot cīnītājus par brīvību, atceramies Latvijas tapšanas vēsturi un izjūtam piederību savai dzimtajai zemei. 1923.gada maijā pēc mācītāja Alfrēda Skrodeļa iniciatīvas pie Sv.Annas baznīcas iestādīta kritušo varoņu svētozolu birzs – 102 ozoliņi. Katra ģimene iestādījusi vienu ozoliņu, veltot to kritušajiem tuviniekiem. Varoņu birzs vidusdaļā pēc arhitekta Paula Kundziņa meta uzcelts piemineklis (tēlnieks V.Treijs), kuru iesvētīja 1927.gada 21.augustā. Reinis Cukurs “Mazsalacas pagasta hronikā” rakstījis, ka 20.gs. 30-tajos gados arī 18.novembrī mazsalacieši pirms svinīgās sēdes pie šī pieminekļa godinājuši savus varoņus.

lasīt tālāk ↓

 Mazsalaca – pilsēta Salacas krastos III
03/Mazsalaca1_42258_maza.jpg

 

Pilsētas izaugsmei un attīstībai liela nozīme bijusi tiltiem. Tilts ne vien veic konkrētu funkciju pilsētas vidē, tas ir arī simbols, kas savieno, kas veicina satikšanos, viesmīlību un atvērtību.

 

Mazsalacai pieder divi lielākie tilti pār Salacu. Ar 1868.gadu datējams kāda posma noslēgums – beidzas prāmja pārceltuves laiks, jo pār Salacu tiek celts pirmais tilts. Tā galā miesta pusē ierīko “zastavu” – tilta sarga un muitnieka mājiņu. 1987.gada 17.jūnija laikrakstā “Liesma” vēsturnieks L.Liepnieks rakstījis, ka viens no vecajiem mazsalaciešiem Artūrs Upe atceras, ka viņa bērnībā tilta sargs vis katram braucējam nav cēlis “šlagbomi”, bet nogaidījis, lai Sniedzēna kalna pakājē sabrauc vairāki un tikai tad gājis tilta naudu iekasēt. Tiem, kuri no miesta izbraukuši, tilta nauda – 2 kapeikas – nav bijusi jāmaksā.

lasīt tālāk ↓

 Mazsalaca – pilsēta Salacas krastos II
02/pernavas_iela_110551_maza.jpg

 

Cilvēki, kuri Mazsalacā dzīvojuši, strādājuši, to veidojuši, lielākā vai mazākā mērā ietekmējuši pilsētas attīstību. Šoreiz vēstures lappuse atklās, kas vadījuši pilsētas dzīvi, kas bijuši pilsētas pašvaldības vadītāji. Visus 90 gadus pilsētas pašpārvalde atradusies Pērnavas ielā 4. Reinis Cukurs “Mazsalacas pagasta hronikā” raksta: “1925. gadā Dome iegūst miesta namu, to pērkot no Pikātu saimnieka Zariņa par Ls 4600 līdz ar zemi un piebūvi. Nams celts 1904 gadā.” “Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis” Nr.41 1926. gada 31. augustā raksta, ka Mazsalacas miesta kanceleja pāriet savā namā Pērnavas ielā 4, un 1929. gada 25. maijā laikrakstā publicēta ziņa, ka pilsētas valde ievietojusies vienstāva koka ēkas 3 istabās ar jumta izbūvi. Telpas apmierinošas, inventārs trūcīgs. Pilsētā 1214 iedzīvotāji.

lasīt tālāk ↓

 Mazsalaca - pilsēta Salacas krastos
01/mazsalaca_1_25640_maza.jpg

 

Mana, mūsu pilsēta dzimšanas dienu atzīmē 11. februārī. Šogad deviņdesmito. Ieskats vēstures lapaspusēs, iepazīstoties ar uzziņu literatūru, laikrakstu materiāliem, kā arī Latvijas Valsts vēstures arhīva 3723.fonda 1961.lietu “Ziņas par pilsētām”.

 

Ar likumu 1864. gadā izbeidzās klaušu laiki, kas aizliedza slēgt klaušu līgumus. Valtenbergu muižas īpašnieks Arnolds Fītinghofs pārdeva savu vaku jeb klaušu zemi (zemi piešķīra arī par ilggadīgu uzticamu kalpošanu baronam). 1864. gada 27. oktobrī bija izpirktas 135 muižai piederošas klaušu jeb vaku zemes mājas. Pēc muižas zemes sadalīšanas gruntsgabalos, tika likts pamats un pirmsākums Mazsalacas miestam. Pirmie 42 gruntsgabali (no 1 līdz 7 pūrvietām) iemērīti ap Prāmja krogu Salacas labā krasta zemākajā daļā, kā arī augstajā krasta daļā, trīsstūrī ap ceļiem no prāmja uz baznīcu, no prāmja uz aleju, no alejas uz baznīcu. No 1865. gada līdz 1867. gadam būvēti pirmie nami, kurus cēla krodzinieks un maiznieks Andrejs Lēmanis, aptiekārs Oskars Brēms, muižas pārvaldnieks Vilhelms Ramans, namdaris Miķelis Sīmansons, tirgotājs Tenis Ore u.c. 1867. gada pavasarī lika pamatus pirmajam pagastnamam, kuru mācītājs E.Kuglers iesvētīja 1868. gada 5. decembrī. 1900. gadā apdzīvotajai vietai piešķīra jaunus apbūves gabalus (Nr.43-56) gar Rūjienas ielu, bet jaunais muižas īpašnieks Oskars Fītinghofs 1904. gadā izpārdeva 26 gruntsgabalus gar Pērnavas ielu. 1921. gada 26. janvārī izdots valdības rīkojums par miesta pašvaldības tiesību piešķiršanu Mazsalacai kā biezi apdzīvotai vietai. 1926. gadā tika izveidots miesta apbūves plāns, ko apstiprina 1927. gada 4. februārī, tiek iemērītas 34 ielas. Senāk miesta galvenais centrs bija Rīgas ielas augšdaļa un Baznīcas ielas sākums. Ar jauno gruntsgabalu iedalīšanu centrs pārvietojās uz Baznīcas, Pērnavas ielām un Rūjienas ielas sākumu.

lasīt tālāk ↓

Pasākumi
20.septembrī 17:00 Ramata
Konstantīna Pēkšēna 160 gadu jubilejas pasākums
24.septembrī 15:00 Mazsalaca
Mazsalacas stāsti
26.septembrī 18:00 Mazsalaca
Tautas klases skrējiens
27.septembrī  Ramata
Miķeļdienas lustes un andele
29.septembrī 14:00 Mazsalaca
Joku luga "Pavasara neprāts"
1.oktobrī 15:30 Mazsalaca
Vingrošanas nodarbības
3.oktobrī 16:00 Mazsalaca
Tikšanās ar mākslinieci Mārīti Siliņu
4.oktobrī 18:30 Mazsalaca
Svētki Mazsalacas novada skolotājiem
13.oktobrī 08:00 Mazsalaca
Rudens gadatirgus
13.oktobrī 16:00 Mazsalaca
Filma "Jelgava 94"
15.oktobrī 10:00 Mazsalaca
Mobilā diagnostika
20.oktobrī 14:00 Mazsalaca
Vokālo grupu Didgori (Gruzija) un Ēra koncerts
22.oktobrī 15:00 Mazsalaca
Mazsalacas stāsti "Mākslinieku stāsti"
26.oktobrī 14:00 Mazsalaca
Koncerts "Cāļus skaita rudenī"
30.oktobrī 16:00 Mazsalaca
Radošā darbnīca bērniem "Ķirbju grebšana Halovīna svētkiem"
2.novembrī 15:00 Mazsalaca
Svecīšu vakars
16.novembrī 21:00 Mazsalaca
Latvijas 101. dzimšanas dienas Svētku balle
Aktuāli
līdz 30.septembrim  Ramata
Izstāde "Jugendstils un Pēkšēns"
līdz 30.septembrim  Mazsalaca
Rokdarbu ekspozīcija "Vasaras noskaņās"
līdz 30.septembrim  Sēļi
Izstādes Sēļu muižā
līdz 12.oktobrim  Mazsalaca
Mārītes Siliņas gleznu izstāde
Pasākumu arhīvs →
Fotogalerijas

Noderīgi

Mazsalacas novada pašvaldība
Pērnavas iela 4, Mazsalaca
Mazsalacas novads, LV-4215
Reģistrācijas Nr. 90009114167
Norēķinu konts AS "Swedbank"
Konta Nr. LV14HABA0551020371802
Tālr. 25446604 Fakss: 65509888
dome@mazsalaca.lv


Sīkdatnes un privātuma politika


Mazsalaca

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
Mazsalacas novada ziņas


Aptauja

Bernu_tiesibas_14433.gif

 

banner-vertical_93537.png

 

3td_Neatrodi_biblioteka_gramatu_22833.jpg

 

250x250_24841.jpg

papsjpg_24240.jpg

 

ST peislēgumi 750x521_13237.gif

 

e-zime-01_93951.png

 

NVD_20180913_VaiTuEsiApdrosinats_200x200_2_21031.png

 

Baneris-lapai-2_91132.jpg

 

GDP_150x200_ar ikonām_85513.gif

 

 

knab_banneris_42153.jpg

 

muzejs_mazsalaca_90256.JPG

 

e!_pakalpojumi_uz_mana_latvija_lv_250x250_114420.gif

 

VARAM-Vidzeme-180x180px-pastasti (002)_34622.gif

 

LVLV_200_92809.JPG

 

apCeļosim_fb_180x180(1)_42930.jpg

 

vpvkac_24032.gif

 

 

NVA baneris 200X100_24022.jpg

 

 

latvija-lv-logo_png_23842.png

 

DEINSTITUCIONALIZĀCIJA_BANERIS_WEB(1)_113722.jpg

 

Baneris150x150_43113.gif

 

BANERIS 200X200_91308.jpg

 

300x250pix_13402.jpg

 

1188-transport_100447.jpg

 

1188-business_100444.jpg

 

4lietas_klekshi_102839.png

 

vugd.gov.lv

 

rsz_3vz_logotips_800_80055.jpg

 

250x250-baneris-Upes-Oga_22713.gif

 

rsz_banneris_1_84550.jpg



(c) 2011-2019 Mazsalaca.lv
Visas tiesības aizsargātas

png

Realizācija Tup un Turies