Bezdelīgu klintis

Ļoti krāšņas klintis ar alām, nišām, pārkarēm. Klinti šķeļ divas graviņas. Viena no tām noslēdzas ar 3.6 m augstu smilšakmens krauju, no kuras lietainos gadalaikos plūst viens no augstākajiem ūdenskritumiem Latvijā.

Bezdelīgu klintis ir pirmais lielais Salacas krastu atsegums, kuru redz tie, kas laivo pa šo upi. Ap 120 m garš un 11 m augsts vidusdevona smilšakmens atsegums.

 Dambjupītes alas

Četras alas Salacas kreisā krasta pietekas Dambjupītes gravā netālu no ietekas Salacā pie Lībiešu pilskalna. Viena no alām Dambjupītes „pirtiņa” ir mākslīgi smilšakmenī izveidota telpa (garums 4,2 m, platums 3,3 m augstums 2,7 m) gravas labajā krastā, kura agrāk izmantota kā pirts, bet pārējās trīs ir dabīgi veidojušās alas

 Gudzona ala

Ala izveidojusies vidus devona Burtnieku svītas dzeltenīgajos smilšakmeņos.

Viena no Latvijas dziļākajām alām 27 m. Augstums pie ieejas 2 m, platums 3,5 m.

 Dzelves kalna alas

Augstākā vieta Mazsalacas apkārtnē.

Ar mežu apklāts paaugstinājums, kura malā, Salacas kreisajā krastā, izveidojies smilšakmens atsegums ap 80 m garumā. Pakājē atrodas Dzelves kalna alas: Taisnā, Līkā un Oļu avotiņu alas. Alas labās puses sienā (no ārpuses skatoties) gadskaitļi 1925, 1936 un 1940.

Pirmās ziņas par šo alu literatūrā: Breicis Hermanis. Mazsalaca un apkārtnes daba [par Mazsalacas alām: "3 Eņģeļu alas", "Enģeļalas - nedziļas alas, kuras stāv netālu viena no otras Salacas krastā, kā trīsas māsas".  

 Dzelves kalna atsegumi

Salacas kreisā pamatkrasta nogāzes apakšā un vidusdaļā, Dzelveskalna kraujas augšgalā. Atseguma augšgalā 5,5 m gara ala, kas atrodas 18 m no upes, 2 m virs tās līmeņa. 6 līdz 8 m augsts, 20 m garš. Dzeltenais smilšakmens atsegums, augšgalā ar nelielu avotu, kura debits ir 0,3 litri/sekundē. Avots iztek no 5,5 m garas alas, kas atklāta samērā nesen. Atsegums samērā apsūnojis. Virs un pie alas – sūnas, klints segta nobirām, stipri apaug. 50% ķērpis, 50% lielas sūnas, pūslīšpapardes , Linneja kailpapardes, augsnes ķērpji. Virs klints – liepas, egles. Uz atseguma – vārpstiņgliemeži. Alā sēnes, malārijodi, iespējami sikspārņi. Atseguma lejasgalā liels kritenes veida robs, kur, iespējams, bijusi kādreiz Upurala. Tās sabrukuma apakšā arī iztek neliels avots ar debitu 0,3 litri/sekundē.

Kādreiz atseguma lejasgalā pastāvējusī Upurala sabrukusi laika posmā no 1968.līdz 1972.gadam. Pēc 1963.gadā izdotā O.Lūkina ceļveža "Seda - Burtnieku ezers - Salaca", ziņām ala bijusi ap 8 – 10 m dziļa, plata un augsta.  

 Silmaču atsegums

Silmaču iezis - krauja līdz 18 m augsta, noaugusi kokiem, vairākās vietās atsedzas Burtnieku svītas smilšakmeņi, kuri apakšējā daļā ir sarkani. Kraujas lejasgalā no alas iztek avota strauts. Vēl citas alas.

Iezī atrodamas zivju atliekas. Virs alas neliela plaisa. Ala ieža lejasdaļā - 6 m gara, no alas iztek avots.

 Govs ala

Ala bijusi veidota sarkanīgos smilšakmeņos. Tās platums un garums bijis ap 25 m. Augstums 10 m. Lielākais no šādiem veidojumiem Salacas baseinā, viens no lielākiem Latvijā. Patiesi iespaidīgs un skaists veidojums, viens no visiespaidīgākajiem Salacas baseinā