Mazsalacas vidusskolai 100

Skolas pirmsākumos grūts bija telpu jautājums. Palielinoties skolēnu skaitam, nepietika vietas īrētajā skolas namā Baznīcas ielā 19. Vidusskolas direktors Arnolds Treimanis panāca, ka 1924. gadā Skolas biedrībai piešķīra Valtenberģu muižas centru ar izdegušo pili, saimniecības ēkām un parku. Skolas vajadzībām piešķīra 37 pūrvietas aramzemes un šim īpašumam deva nosaukumu “Priedaine”. Sadalot muižas zemi, daļu neatsavināja un atstāja baronam Oskaram Fītinghofam, nosaucot īpašumu par “Aizupēm”. Barona pārvaldnieks zemi izrentēja un rentes naudu sūtīja baronam.

1905. gada 27. decembrī, atriebjoties par soda ekspedīcijas nodarītajām ļaundarībām- revolucionāru nošaušanu, zemnieku māju dedzināšanu, revolucionāri aizdedzināja barona pili. Izdega pils, palika tikai mūri. Oskars Fītinghofs 1911. gadā, saņēmis cara valdības pabalstu, nodedzinātās pils mūriem uzlika dakstiņu jumtu- mansarda stilā.

Pils atjaunošana un izbūvēšana skolas vajadzībām notika no 1929. - 1933. gadam un izmaksāja vairāk nekā 200 000 latus. 1932. gada mācību gads iesākas ar svinīgu atklāšanu. Skolas namu nodēvē par “Klintspili”. Izbūve bija pabeigta divos apakšējos stāvos. Trešā stāvā izbūvi pabeidza 1933. gada vasarā un rudenī klases izvietoja trijos skolas stāvos. 1934. gadā skolu savā apgādībā pārņem Izglītības ministrija. 1935. gada 21. jūnijā likvidējās Skolas biedrība, kura nolēma nodot Mazsalacas valsts ģimnāzijai (skolas nosaukums no 1934.-1940. gada jūlijam) biedrībai piederošo saimniecību “Priedaine” ar sakņu un augļu dārzu.

1938. gada 20.augustā direktors Arnolds Treimanis, kurš skolu vadīja 19 gadus, aiziet pensijā un par direktoru Mazsalacas valsts ģimnāzijā ieceļ Jāni Bērziņu.

                                             Baiba Meļķe