Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
rss facebook twitter flickr instagram
LV
EN
 
SĀKUMSPAŠVALDĪBA
PAKALPOJUMI
SABIEDRĪBA
IZGLĪTĪBA
KULTŪRA
TŪRISTIEM
KONTAKTI
SLUDINĀJUMI (22)

10 mīti un stereotipi par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem


12/LM_plakats A0-01_114726_liela.jpg

 

Lai arī sevi uzskatām par rietumniecisku un attīstītu sabiedrību, tomēr vairākos jautājumos arvien valda stereotipi. Īpaši tas attiecas uz viedokļiem par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kas gadu desmitiem bijuši noslēgti no sabiedrības redzesloka, radot aplamus mītus un aizspriedumus. Latvijā uzsākts deinstitucionalizācijas process, kas paredz šo cilvēku integrēšanu ikdienas un darba dzīvē, nodrošinot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību. Latvija līdzās Lietuvai un Igaunijai ir vienas no pēdējām Eiropas valstīm, kas šo procesu uzsākušas.

 

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. Māris Taube akcentē 10 no izplatītākajiem maldiem par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

 

1.       Viņi visi ir neārstējami slimi.

Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi vai psihiska slimība, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, tādēļ nereti apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā.

Pie GRT tiek pieskaitīti, piemēram, autisms, Dauna sindroms, kā arī tādas psihiska rakstura saslimšanas kā šizofrēnija, depresija, bipolāri afektīvi traucējumi, anoreksija un citas.

 

Izšķir trīs intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes – viegla, vidēja vai smaga intelektuālās attīstības atpalicība. Intelektuālās attīstības traucējumu gadījumā vairāk svarīga ir aprūpe, attieksme, atbalsts. Stāvoklis ir relatīvi stabils un nemainīgs.

 

Psihisko slimību gadījumā, piemēram, šizofrēnijas, depresijas, bipolāri afektīvu traucējumu, anoreksijas un citu, lielāka loma ir medikamentu lietošanai un psihoterapijai. Stāvoklis var būt mainīgs. Slimības atšķiras arī pēc smaguma, tās var būt cēlonis invaliditātei vai tādas, ar kurām cilvēki sekmīgi sadzīvo, piemēram, viegla depresija.

 

Cilvēki ar GRT ir dažādi. Atšķiras gan intelektuālās attīstības traucējumu pakāpes, gan psihisko slimību smagums, gan arī pašu cilvēku raksturs. Tomēr neatkarīgi no GRT veida viņu jūtas, vēlmes, emocijas un vajadzība pēc pašizpausmes ir līdzvērtīgas citu cilvēku jūtām, vēlmēm, emocijām un vajadzībai pēc pašizpausmes, cieņas un līdzāspastāvēšanas iespējām.

2.       Visi cilvēki ar GRT jau tādi piedzimst.

Nereti garīga rakstura traucējumi tiek konstatēti piedzimstot vai agrā bērnībā, piemēram, autisms. Taču reizēm GRT rodas dzīves laikā, piemēram, smadzeņu bojājumu rezultātā, pēc pārciestām slimībām vai lielām emocionālām traumām.

 

3.       Viņi visi ir bīstami un agresīvi.

Cilvēki, kas piedzimst ar GRT, piemēram, ar Dauna sindromu vai autismu, nav agresīvi, bet mēdz uzvesties citādāk – neierasti draudzīgāk, familiārāk ar apkārtējiem, kas var samulsināt. Tas rada nepareizu priekšstatu par agresiju, taču patiesībā šie cilvēki nav apguvuši vispārpieņemtās komunikācijas normas. Tādēļ izpauž savas emocijas šādi – ar vēlmi pieskarties, draudzēties. Cilvēki, kas ir atzīti par agresīviem un apkārtējiem bīstamiem, atrodas ārstniecības iestādēs. Taču mūsdienu medicīna ļauj arī šiem cilvēkiem, lietojot medikamentus, sekmīgi iekļauties ikdienas dzīvē. Pētījumi pierāda, ka nesalīdzināmi biežāk ir tieši pretēji gadījumi – no it kā “normāliem” sabiedrības locekļiem gan fiziski, gan emocionāli cieš tieši cilvēki ar GRT.

 

4.       Dažas slimība var būt lipīgas.

Neviena no garīga rakstura saslimšanām nav un nevar būt “lipīga”.

 

5.       Viņi nav spējīgi patstāvīgi dzīvot normāla cilvēka dzīvi un pieņemt lēmumus.

Lai veiksmīgi dzīvotu sabiedrībā kāda speciālista (ārsts, policists, meistars u.c.) palīdzība ir nepieciešama jebkuram cilvēkam, tostarp cilvēkiem ar GRT. Katra patstāvība ir vērtējama individuāli, taču, saņemot nepieciešamo speciālistu aprūpi un konsultācijas, kā arī lietojot attiecīgus medikamentus, ja tādi noteikti, lielākā daļa cilvēku ar GRT ir spējīga pieņemt patstāvīgus lēmumus un iekļauties apkārtējā sabiedrībā.

 

6.       Ar viņiem nav iespējams normāli komunicēt.

Cilvēki ar GRT, kuriem ir, piemēram, autisms, Dauna sindroms, mēdz uzvesties draudzīgāk, bērnišķīgāk un neatbilstoši savam vecumam, kas var samulsināt bērnu vai pieaugušo. Tomēr, zinot šādu personu paradumus un komunikācijas īpatnības un pieņemot tās, ar viņiem ir iespējama pilnīgi normāla un ikdienišķa, draudzīga komunikācija.

 

7.       Ir pilnīgi nederīgi darba jomā.

Cilvēkiem ar autismu, Dauna sindromu, šizofrēniju, depresiju un citām garīga rakstura traucējumu izpausmēm gandrīz vienmēr piemīt spējas pilnībā vai daļēji iekļauties darba tirgū. Kas attiecas uz cilvēkiem ar autismu un Dauna sindroma, tad viņiem bieži vien piemīt talants un spējas specifisku uzdevumu veikšanā. Tas saistīts ar spēju ilgstoši koncentrēties uz monotonu un vienkāršu darbību veikšanu. Savukārt šizofrēniju un depresiju arī ir iespējams medicīniski kontrolēt, tādējādi tas nekādi neietekmē cilvēka darba spējas, un bieži vien kolēģi pat nenojauš par šāda veida saslimšanām.

 

8.       Visus cilvēkus ar GRT var atpazīt pēc ārējā izskata.

Pēc ārējā izskata var atpazīt cilvēkus ar autismu, Dauna sindromu, bet arī ne vienmēr. Taču ir saslimšanas, kas nav saistītas ar cilvēka ārieni vai konkrētām izpausmēm, taču ir vienlīdz nopietnas – šizofrēnija, depresija, veģetatīvā distonija un citas.

 

9.       Cilvēki ar GRT ir intelektuāli neattīstīti, dumji un neprognozējami.

Ne vienmēr GRT ir saistīti ar cilvēka intelektuālajām spējām. Tam bieži nav nekāda saistība ar cilvēka prātu, gudrību. Ar GRT diagnozēm ir bijuši vairāk pasaulē atzīti ģēniji. Piemēram, Vofgangs Amadejs Mocarts, Alberts Einšteins, Īzaks Ņūtons, Čārlzs Darvins, Sokrats un daudzi citi.

 

10.   Cilvēkiem ar GRT labāka dzīve ir slēgta tipa iestādēs, kur 24h diennaktī par viņiem rūpējas.

Cilvēki ar GRT šādās aprūpes iestādēs bieži vien nonāk apstākļu spiesti, jo viņiem nav iespēja konkrētos pakalpojumus saņemt savā dzīves vietā ģeogrāfiskā attāluma vai citu iemeslu dēļ. Līdz ar to viņiem nav pat iespēja pašiem pieņemt lēmumu par to, kā viņi vēlas dzīvot.

 

Plašāk informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

 



atjaunots: 2018-12-13
Pasākumi
21.martā 15:00 Mazsalaca
Radošā darbnīca ģimenēm "Kolāžas no pogām"
22.martā 10:00 Mazsalaca
Mobilā diagnostika
22.martā 13:00 Mazsalaca
Senioru biedrības kopsapulce
23.martā 10:00 Mazsalaca
Mazsalacas novada turnīrs volejbolā
23.martā 11:00 Mazsalaca
Mazsalacas novada Cālis-2019
23.martā 21:00 Ramata
Narcišu balle
24.martā 13:00 Mazsalaca
Filma "Klases salidojums"
25.martā 13:00 Mazsalaca
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena
26.martā 15:00 Mazsalaca
Stāstu pēcpusdiena "Baltijas ceļam 30"
30.martā 14:00 Sēļi
Koncerts "Izdejot sapņus dejā"
30.martā 18:00 Mazsalaca
Koncerts "Mēs tikāmies martā..."
5.aprīlī 18:00 Mazsalaca
Lekcija pirmsskolas audzēkņu vecākiem
7.aprīlī 17:00 Mazsalaca
Stand- Up komēdijas izrāde
18.aprīlī 17:00 Mazsalaca
Lieldienu sagaidīšana Saieta laukumā
18.aprīlī 18:00 Mazsalaca
Diskusija barikāžu dalībniekiem
20.aprīlī 10:00 Mazsalaca
Lieldienu turnīrs volejbolā
12.maijā 08:00 Mazsalaca
Gadatirgus
15.jūnijā 06:30 Mazsalaca
DODAMIES uz LATGALI
19.jūlijā  Mazsalaca
Mazsalacas pilsētas svētki un velosvētki “Ērenpreisam 128”
24.augustā  Mazsalaca
Mazsalacas vidusskolai 100
25.augustā 08:00 Mazsalaca
Gadatirgus
Aktuāli
līdz 4.aprīlim  Mazsalaca
Izstāde "Atkušņi"
līdz 30.aprīlim  Mazsalaca
Izstāde "Jūgendstils un Pēkšēns"
līdz 1.septembrim  Mazsalaca
Fotokonkurss “Mans Mazsalacas novads’’
  Mazsalaca
Foto izstāde "Bērni ap mums"
Pasākumu arhīvs →
Fotogalerijas

Noderīgi

Mazsalacas novada pašvaldība
Pērnavas iela 4, Mazsalaca
Mazsalacas novads, LV-4215
Reģistrācijas Nr. 90009114167
Norēķinu konts AS "Swedbank"
Konta Nr. LV14HABA0551020371802
Tālr. 25446604 Fakss: 65509888
dome@mazsalaca.lv


Sīkdatnes un privātuma politika


Mazsalaca

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
Mazsalacas novada ziņas


Aptauja

e-zime-01_93951.png

 

NVD_20180913_VaiTuEsiApdrosinats_200x200_2_21031.png

 

Baneris-lapai-2_91132.jpg

 

GDP_150x200_ar ikonām_85513.gif

 

 

knab_banneris_42153.jpg

 

muzejs_mazsalaca_90256.JPG

 

e!_pakalpojumi_uz_mana_latvija_lv_250x250_114420.gif

 

VARAM-Vidzeme-180x180px-pastasti (002)_34622.gif

 

LVLV_200_92809.JPG

 

apCeļosim_fb_180x180(1)_42930.jpg

 

vpvkac_24032.gif

 

 

NVA baneris 200X100_24022.jpg

 

web_baneris_250x250_83325.gif

 

latvija-lv-logo_png_23842.png

 

DEINSTITUCIONALIZĀCIJA_BANERIS_WEB(1)_113722.jpg

 

Baneris150x150_43113.gif

 

BANERIS 200X200_91308.jpg

 

300x250pix_13402.jpg

 

1188-transport_100447.jpg

 

1188-business_100444.jpg

 

4lietas_klekshi_102839.png

 

vugd.gov.lv

 

rsz_3vz_logotips_800_80055.jpg

 

250x250-baneris-Upes-Oga_22713.gif

 

rsz_banneris_1_84550.jpg



Sadarbība

LLKCmazs3_34536.jpg E-iespejas_logo_3_120119.jpg rsz_21rsz_2rsz_nva_logo_84237.jpg Latvijas Pašvaldību savienība_51531.jpg 

mz_aplis_85158.jpg vidzeme.lv



(c) 2011-2019 Mazsalaca.lv
Visas tiesības aizsargātas

png