Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
rss facebook twitter flickr instagram
LV
EN
 
SĀKUMSPAŠVALDĪBA
PAKALPOJUMI
SABIEDRĪBA
IZGLĪTĪBA
KULTŪRA
TŪRISTIEM
KONTAKTI
SLUDINĀJUMI (10)
twitter facebook draugiem

bulta Daba visu saliks pa vietām


Daba visu saliks pa vietām

Jūlijs Cukurs

Biškopis RIMANTS GAIDAMOVIČS šajās dienās ir nevaļīgs – vēl kāds bišu būris jāpārvieto, un, lai arī ieziemošana pabeigta, piebarošana joprojām notiek, tāpēc arī uzreiz ķeramies pie galvenā.

 

Tu esi no tās paaudzes, kura vēl atceras Latvijas ziemas, kad pagalma kupenās varēja rakt tuneļus un būvēt cietokšņus sniega kaujām, bet tagad tādas īstas ziemas ir ļoti retas – ko tu domā par globālo sasilšanu?


Tā tas bija, bet viss notiek periodiski, varbūt nedaudz tā globālā sasilšana ir, jo tad, kad biju pie Somijas kolēģiem, viņiem arī ir viens jauns posts – agrāk tomēr ziemas viņiem bija ar biezāku sniegu, bišu stropi bija ieputināti zem tā, bet tagad tie kļuvuši plikāki. Līdz ar to dzenis ir pavirzījies par 300 km uz ziemeļiem – tur, kur viņi dzeni nezināja, tagad viņš ir un plēš pušu stropus. Pārsvarā viņiem ir no putuplasta, tie ziemā ir siltāki, bet nesargā pret dzeni. Agrāk viņiem tādas problēmas nebija, bišu mājas ieputināja, un dzenis nezināja, kas tur apakšā. Globālo sasilšanu redzam, kaut vai aizejot uz tirgu, –  šogad tomāti, piemēram, ir sakrāmēti tā kā dienvidu republikās, visiem baigās ražas. Agrāk tomāti tik traki neauga – vai nu tās ir īpašas šķirnes, vai arī siltums atnācis.

 

Kā mainījies klimats tieši Naukšēnu pusē?

Ir pabīdījušies gadalaiki. Mums ziema nāk vēlāk un pavasaris vēlāk. It kā neloģiski, jo agrāk aprīļa beigās jau gājām peldēties, bet tagad tā nesanāk.

 

Kā tas ietekmē procesus dabā?

Domāju, ka nekā, daba saiet savā vietā, mātei dabai mēs neko nevaram sariebt, viņa pati pielāgojas, un viss notiek. Savulaik arī Puškins rakstīja, ka gaida un gaida to sniegu, bet sagaidīja tikai janvārī. Mums jau tagad ir tāpat, taču tas bija vēl 18. gadsimtā, tā ka, manuprāt, periodiski tāpat uznāk siltāks laiks un vēsāks, mums vienkārši liekas, ka viss ir pavirzījies, jo jau kura ziema sākas tikai janvārī.

 

Lauksaimnieki gan par to nepriecājas, viņiem patiktu, ka piesalst jau novembrī.

Nu, būtu mums garākas brīvdienas, es jau arī neko par to neteiktu. Kādreiz krievu laikos mums līdz 10. septembrim bija jāpabeidz barošana. Pagājušajā gadā barojām vēl oktobrī, tā ka bites vēl ir aktīvas, vakar biju dravā, skatos – vēl ziedputekšņus nes, tātad vēl jau kaut kas zied.

 

Dzirdēti arī brīdinājumi, ka bitēm draudot izmiršana...

Es domāju, ka bite, miljoniem gadu dzīvojusi, būs spējīga pielāgoties, vienīgi, kas nāk virsū, tās ir slimības jebkam. Ja ar tām mēs necīnāmies, tad ir bēdīgi. Arī mums ir gadi, kad ļoti labi ziemo, un ir gadi, kad tā ērcīte un visādi vīrusi savairojas un iztaisa dabīgo atlasi. Kādreiz biti neviens neārstēja un izdzīvoja spēcīgākais, tagad cilvēks ir iejaucies, un tur jau arī bišķiņ citādi – ir selekcionētas jau tādas, ar kurām praktiski var strādāt bez aizsarga un kuras, kā tautā saka, nekož, bet viņas ir uzņēmīgākas pret slimībām un vīrusiem, nav tik dzīvelīgas kā veco laiku bites.

 

Kas pie šīs situācijas būtu vainojams – varbūt sadzīves ķīmija, vai arī kosmosa izpētes radītie caurumi atmosfērā, kā savulaik runāja vecie cilvēki?

Uzskatu, ka mēs pašlaik indējam paši sevi un savus mazbērnus – ja lauksaimnieki beigtu indēties, tad būtu mazliet citādāk. Jo viņi vairs nemāk izaudzēt neko bez indēšanas. Iedomājies – 30 gadus indē nezāli, 30 gadus zeme nav saņēmusi organiku, t.i., kūtsmēslus – no kurienes tad rodas tās nezāles? Līdz Jāņiem garina graudus, pēc tam īsina, lai nesakrīt veldrē, minerālmēsli visi iet upē. Tagad saka, ka krievu laikos vairāk migloja, vairāk mēslus veda, bet man liekas – kaisa vēl vairāk, tikai tas notiek citādā formā.

 

Ainis Dukurs gan apgalvo, ka iztiks bez ķīmijas, ja būs tāda prasība...

Ja jau tiek ievērota augu seka, tad arī iztiek, iesēj āboliņu, zeme atpūšas, un arī graudi pēc tam ir skaisti, bet šobrīd tikai vienkārši izdzen.

 

Kā biškopjiem sokas Eiropā?

Viss atkarīgs no reģiona – pēdējie divi ir bijuši ražas gadi, bet patērētāju maz, iedzīvotāju skaits sarūk visā Eiropā, un, protams, ražas no vienas vienības aug, kā jau visam – graudiem, pienam, tāpat arī bitēm. Agrāk teiktu, ka 100 kg no saimes – tas nevar būt, bet tagad tā ir ierasta lieta. Jo mums ir arī kultūras pamainījušās. Savulaik tādu rapsi un griķi nepazinām, medus bija dabīgāks. Tagad pavasarī pārsvarā ir rapsis, no kā bite pēc miglošanas it kā izvairās, bet atliekvielas medū tāpat tiek atrastas. Es domāju, ja meklētu, miglošanas atliekvielas atrastu jebkur – arī maizē, sevišķi tajās pilngraudu maizēs, arī pelēkie zirņi ir pilni ar ķīmiju, tāpēc brīnos, cik ilgi mēs indēsim sevi. Mūsu paaudze gan izdzīvos, mēs esam tā pieraduši, ka deci, ar ko kādreiz kukaiņus indēja, varam ieraut tāpat kā šņabja glāzīti un nekas nenotiks, un arī kukainis jau pie tā pieradis.

 

Gan jau zemeslode normāli ieies sliedēs, platuma grādus neesam mainījuši, ir periodi, kad būs siltāks, un periodi, kad būs vēsāks. Tagad ir problēma, ka mēs vasarās izkalstam, un šis arī vēl nav nekāds slapjums, bet tā jau kādreiz teica, ka ūdens būšot deficīts, jo patērētāju esam daudz. Gruntsūdeņi krītas un līdz ar to arī viss pārējais. Purvi izžūst, un faktiski jau otro gadu nav odu. Kādreiz teica – Vāczemē brauc nedēļu ar auto un loga stikls nav jāmazgā, bet pēdējās divas vasaras es konstatēju, ka, vai nu ir tik sauss, ka odiem nav kur vairoties, vai ir tik sasilis, ka viņi pavirzīsies uz ziemeļiem. Ods tā kā būtu mūsu platuma grādu iedzīvotājs, dienvidos viņa nav, bet tagad izskatās, ka mums arī nav vairs odu, pavasarī drusciņ bija, taču kā bērnībā, aizejot uz upi copēt, tā vairs nav jākaro ar odiem. Pēc maniem laika vērojumiem izskatās, ka līdz Jaungadam arī nekāda nopietna ziema nebūs.

 

ARĪ ŠOGAD Rimanta Gaidamoviča griķu medus pārtikas izstādē Riga Food ieguva 1. vietu. Ārijas Romanovskas foto

 

Laikraksta "Liesma" pielikums "Globālais un lokālais" tapis ar Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas" atbalstu.



atjaunots: 2019-09-25
Globālais un lokālais
Pasākumi
13.decembrī 17:00 Mazsalaca
Koncerts "Sidrabiņā rotājos"
14.decembrī 16:00 Sēļi
Ziemassvētku noskaņu koncerts
15.decembrī 10:00 Mazsalaca
Amatnieku darinājumu Ziemassvētku tirdziņš
17.decembrī 15:00 Mazsalaca
Radošā darbnīca ģimenēm ar bērniem
18.decembrī 18:00 Mazsalaca
Ziemassvētku pasākums "Kaķīša dzirnavas"
19.decembrī 15:00 Ramata
Ziemassvētku pasākums bērniem
19.decembrī 18:00 Mazsalaca
Danču bērnu Ziemassvētki
20.decembrī 16:00 Mazsalaca
Senioru gada balle
21.decembrī 14:00 Mazsalaca
Ziemassvētku labdarības pasākums ģimenēm ar bērniem
22.decembrī 12:00 Mazsalaca
Pirmsskolas vecuma bērnu eglīte
22.decembrī 12:00 Sēļi
Ziemassvētku sarīkojums Sēļu pagasta bērniem
22.decembrī 14:00 Sēļi
Ziemassvētku sarīkojums Sēļu pagasta senioriem
25.decembrī 15:00 Mazsalaca
Sveču mežs Skaņajā kalnā
26.decembrī 10:00 Mazsalaca
Ziemassvētku turnīrs volejbolā
28.decembrī 18:00 Mazsalaca
Gada balle
31.decembrī 23:59 Mazsalaca
Svētku salūts
4.janvārī 11:00 Mazsalaca
Dzimis Mazsalacas novadā 2019
8.janvārī 11:00 Mazsalaca
Tikšanās par transports pēc pieprasījuma
25.janvārī 12:00 Mazsalaca
Slēpošanas sacensības "Mazsalacas Aplis 2020"
Aktuāli
līdz 20.decembrim  Ramata
Ineses Bebres foto izstāde
līdz 27.decembrim  Mazsalaca
Izstāde "Mana sapņu māja"
līdz 30.decembrim  Mazsalaca
Izstāde "Mazsalacieši Latvijas Brīvības cīņās"
līdz 31.decembrim  Mazsalaca
Rokdarbu ekspozīcija "Vasaras noskaņās"
līdz 20.janvārim  Mazsalaca
Izstāde "Krāsainie izšuvumi"
  Mazsalaca
Izstāde "Mans Mazsalacas novads"
Pasākumu arhīvs →
Kaimiņos
13.decembrī 20:00 Ozolmuiža
Ziemassvētku kauss volejbolā
Fotogalerijas

Noderīgi

Mazsalacas novada pašvaldība
Pērnavas iela 4, Mazsalaca
Mazsalacas novads, LV-4215
Reģistrācijas Nr. 90009114167
Norēķinu konts AS "Swedbank"
Konta Nr. LV14HABA0551020371802
Tālr. 25446604 Fakss: 65509888
dome@mazsalaca.lv


Sīkdatnes un privātuma politika


Mazsalaca

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
Mazsalacas novada ziņas


Aptauja

vidzemes_zemessargi (1)_42347.gif

 

 

BIS2_40224.gif

 

bangakpu_24856.JPG

 

Bernu_tiesibas_14433.gif

 

banner-vertical_93537.png

 

3td_Neatrodi_biblioteka_gramatu_22833.jpg

 

250x250_24841.jpg

papsjpg_24240.jpg

 

ST peislēgumi 750x521_13237.gif

 

e-zime-01_93951.png

 

NVD_20180913_VaiTuEsiApdrosinats_200x200_2_21031.png

 

Baneris-lapai-2_91132.jpg

 

GDP_150x200_ar ikonām_85513.gif

 

 

knab_banneris_42153.jpg

 

muzejs_mazsalaca_90256.JPG

 

e!_pakalpojumi_uz_mana_latvija_lv_250x250_114420.gif

 

VARAM-Vidzeme-180x180px-pastasti (002)_34622.gif

 

LVLV_200_92809.JPG

 

apCeļosim_fb_180x180(1)_42930.jpg

 

vpvkac_24032.gif

 

 

NVA baneris 200X100_24022.jpg

 

 

latvija-lv-logo_png_23842.png

 

DI_250x250_115713.png

 

Baneris150x150_43113.gif

 

BANERIS 200X200_91308.jpg

 

300x250pix_13402.jpg

 

1188-transport_100447.jpg

 

1188-business_100444.jpg

 

4lietas_klekshi_102839.png

 

vugd.gov.lv

 

rsz_3vz_logotips_800_80055.jpg

 

250x250-baneris-Upes-Oga_22713.gif

 

rsz_banneris_1_84550.jpg



(c) 2011-2019 Mazsalaca.lv
Visas tiesības aizsargātas

png

Realizācija Tup un Turies