Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
rss facebook twitter flickr instagram
LV
EN
 
SĀKUMSPAŠVALDĪBA
PAKALPOJUMI
SABIEDRĪBA
IZGLĪTĪBA
KULTŪRA
TŪRISTIEM
KONTAKTI
SLUDINĀJUMI (18)

Globalizācija un Mēs


09/Globalizacija un Mes I_90044_liela. Kalnina 1_90044_liela.jpg

 

«Globālais un lokālais» ir jauns laikraksta «Liesma» pielikums, ko varēsiet iepazīt reizi mēnesī. Šoreiz tajā padziļināti pētām globalizācijas diktētos vides mērķus un to sasniegšanu.

 

Ilze Kalniņa  

 

Klimata pārmaiņas, rūpes par vidi, biodaudzveidība, pārmaiņas ainavā, bioloģiskā lauksaimniecība, bioekonomika un sabiedrības izglītošana būs jautājumi, kurus no dažādiem aspektiem vērtēs «Liesmas» žurnālisti. Mēs cenšamies arī uzskatāmi parādīt, cik liela loma ir katra cilvēka attieksmei, tāpēc būs dažādi cilvēkstāsti, kā viņi, gan dzīvojot, gan strādājot, gan saimniekojot, izvēlējušies attīstību un izaugsmi, sakot dzīvajai pasaulei paldies par tās dāvātajām iespējām. Dzīvot labāk, saimniekot racionālāk, sargāt un vairot skaistumu pilsētā, novadā, ciemā un savā sētā.

 

Okeāns var kļūt par ienaidnieku

 

Teorijā globalizācija ir process, kas saistīts ar ekonomikas, sociālām, tehnoloģiskām, politiskām un citām pārmaiņām, kuru rezultātā daudzas pasaules valstis kļūst savstarpēji ciešāk saistītas, tomēr arī vairāk atkarīgas cita no citas. Pieņemts, ka globalizācija ietekmē ekonomiku, taču tā ietekmē arī vidi, sadzīvi, kultūru, tradīcijas. Cilvēks vienmēr ir bijis patērētājs, taču tieši 21. gadsimtā mēs arvien vairāk kļūstam par patērētāju sabiedrību. Mēs pērkam, pārdodam, tērējam dabas resursus, mēs ražojam lietas un ražojam kaudzēm atkritumu. Mēs pakļaujam džungļus un lietus mežus, mēs gribam valdīt pār jūrām un okeāniem...

Kā mūsu dzīvesveids, attieksme pret Visumu ietekmē to, kā dzīvos mūsu mazmazbērni? Tajā pašā pasaulē, kas tikai dažu simtu gadu un, varbūt kāds teiks – būtībā dažu pēdējo desmitgažu, laikā ir mainījusies līdz bezgalībai.

Zeme ir kā bagātību krātuve – tā ir spējīga apgādāt milzīgu skaitu zemes iemītnieku, izmantojot neatjaunojamos dabas resursus. Bet, kad viena no sugām sāk dominēt un izšķērdēt dabas resursus, kā to dara cilvēks, tiek izjaukts ierastais dabas līdzsvars un lauzti dabas principi.

Cilvēks esot radības kronis, un augsto prāta spēju dēļ daudz kas mums arī izdodas, taču, piedzīvojot klimata pārmaiņas, liela pasaules daļa sāk just, kā daba atspēlējas. Mēs ne vien iegūstam, bet arī zaudējam cilvēkam vitāli svarīgo – drošības sajūtu.

 

Nepietiek ar dienu bez auto

 

Mēs samazinām Zemes spēju apgādāt nākamās paaudzes ar dabas resursiem. Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, cilvēki patērē dabas resursus vairāk, nekā būtu nepieciešams pamatvajadzību apmierināšanai. Otrs faktors ir tas, ka cilvēku skaits uz Zemes strauji palielinās un līdz ar to Zemes kapacitāte samazinās arvien straujāk.

Klimata pārmaiņu jautājumi pasaulē un uzdevums tos mazināt ir viena no Eiropas Parlamenta prioritātēm, šis jautājums ir degpunktā, kad tiekas pasaules ekonomiski attīstītās valstis. Samitos tiek meklēti kompromisi, jo nav iespējams atkāpties, nav iespējams atteikt labāku dzīvi. Spītējot tam, ka pasaules sabiedrība noslāņojas, sašķeļas, jo Visumu negrauj nabadzība, pat pārapdzīvotība tik ļoti ne. Transporta ķēdes, industriālie monstri, gaismekļu miljoni... Mēs nekad neizslēgsim Ņujorku, Singapūru, Londonu, Parīzi, tās tērēs un pārtērēs pat nakts melnumā. Visumam nepietiek ar Zemes stundu vai dienu bez transporta.

 

Latvija lepojas ar četriem gadalaikiem, taču tie vairs nav tik koši savā rokrakstā. Līnijas ir izplūdušas. Tās ir klimata diktētas pārmaiņas. Mēs dzīvojam kā dieva ausī, jo jūra krastus skrubina, bet okeāns mums neuzbrūk. Mums pietiek ar pāris virpuļviesuļiem gadā, lai atminamies par pārmaiņām dabā, par to, ka citviet cilvēka ietekme jau sen nodara dabai daudz lielākus postījumus. Un tā pavisam citādi, nežēlīgi, postoši un nāvējoši pauž savu jaudu.

 

Godā celta urbanizācija

 

Lasot par globalizācijas procesu ietekmi uz vidi, pamanīju, ka Latvijas lauksaimnieki jau pirms gadiem četriem pieciem nopietni diskutējuši par globalizācijas ietekmi uz lauksaimniecības nozares un lauku teritoriju attīstību, atzīstot, ka «Latvijas lauksaimniecība, dzīve laukos un tautsaimniecība kopumā ir pasaules tirgus dalībniece un valdošās globalizācijas tendences ir redzamas un jūtamas arī Latvijā». Lauksaimniecības nozarē ir notikušas vairākas pārmaiņas, ko ietekmējusi tirgus liberalizācija un pasaulē valdošās ekonomiskās sistēmas attīstība – tika likvidēta cukura ražošanas nozare, tiek «sagrieztas» zvejas laivas, izveidojusies liela konkurence par pieejamajām lauksaimniecības zemēm, tiek virzīta intensīvās lauksaimniecības attīstība un lauku iedzīvotāji tiek izspiesti no laukiem labākas dzīves meklējumos. Vienlaikus globalizācija ir sniegusi dažādas iespējas uzņēmējiem attīstīt ražošanu, izmantojot ES finansiālu atbalstu tehnikas iegādei, būvniecībai un ražošanas resursu iegādei.

 

Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka 2015. gadā publiski paudusi: Latvija ražo un spēj ražot kvalitatīvus pārtikas produktus ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas lauksaimnieki ir pierādījuši, ka brīvā tirgus sistēmā un konkurencē ir spējuši pieņemt saimnieciskus lēmumus un attīstīt ražošanu. Daļa lauksaimnieku ir izvēlējušies intensīvo lauksaimniecību, aizvien cenšoties kāpināt eksporta apjomus. Tomēr lielākā daļa Latvijas lauksaimnieku joprojām ir mazas un vidējas saimniecības, kuras ražo kvalitatīvu pārtiku vietējam – Latvijas tirgum. Būtiski ir saglabāt un attīstīt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību valstī, kas nodrošinās gan kvalitatīvu pārtiku Latvijas iedzīvotājiem, gan arī darba vietas un lauku apdzīvotību.

 

Stratēģijas un ilgtspējība

 

Nav šaubu, ka mūsu dzīvesveids ir būtiski mainījis Eiropas Savienības ainavu un paātrinājis sugu izmiršanu. Tagad mēs saprotam, ka cilvēkam savā darbībā jārespektē vide, kaut vai tāpēc, ka mums pašiem vajadzīgs tīrs ūdens, svaigs gaiss un pietiekami daudz pārtikas. Eiropas Savienībā valda uzskats, ka rūpes par vidi var uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, tāpat kā augošās ekonomikas nozares, piemēram, mežsaimniecība un tūrisms. Dzīvās dabas aizsardzība var pastāvēt sadarbībā ar sociālajām un ekonomiskajām interesēm, ja īstenosim «ilgtspējīgas attīstības» principu – atrodot veidus, kā uzlabot dzīves kvalitāti, nekaitējot videi. Šādas pārdomas ir ietvertas ieteikumos, noteikumos un hartās, kuras izstrādā, analizē, apstiprina, lai reiz tiešām pasaulei nepienāk gals.

Un zaļā domāšana kļūst populārāka, tāpēc mēs ieklausāmies, kā šķirot atkritumus, neizmest pārtiku, dot apģērbam un lietām otru dzīvi, tāpēc uzņēmumi plāno energoefektivitāti, bet skolas sacenšas ne tikai par izglītības reitingu, bet arī par zaļo karogu. Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un arīdzan populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Pašlaik Ekoskolu programmā ir iesaistītas vairāk nekā 51000 skolu visā pasaulē, Latvijā tās ir gandrīz 200 izglītības iestādes, sākot no bērnudārziem līdz pat augstskolām. Un, ja kādreiz bērni ir tie, kas ļauj vecākiem šķērsot krustojumu, tikai kad luksoforā iededzies zaļais cilvēciņš, jo mēs jau joņotu arī pie sarkanā, bērni ģimenei reiz parādīja, cik forši ir vākt makulatūru un tukšās baterijas izmest speciālās tvertnēs, bet tagad jau, rokās sadevušās, ģimenes piekrīt šķirot atkritumus, piedomājot, kur vieta tukšai gurķu burkai, kur izlasītam žurnālam, kur tiem vērtīgajiem pārtikas atlikumiem, kas noderēs kompostam. Vides izglītība kļūst par vienu no mācību vai interešu nodarbībām skolās, iemaņas apgūst arī bērndārznieki, ir klusa cerība, ka nākamās paaudzes sadosies rokās, lai savu dzīves telpu ne tikai nosargātu, bet padarītu to drošāku, veselīgāku, tīrāku.

 

 

Pārdomām

 

# Pārlieku liela patēriņa un zemes noslogošanas piemērs ir amerikāņi. Lai viens amerikānis varētu apmierināt savas vajadzības, ir nepieciešami 5,2 hektāri zemes. Uz zemes dzīvo 6 miljardi cilvēku. Ja tie visi patērētu tikpat daudz dabas resursu, cik amerikāņi, šo vajadzību apmierināšanai būtu nepieciešami 30,6 miljardi ha zemes. Taču uz Zemes ir tikai 13,1 miljards ha zemes, no kuriem tikai 8,9 miljardi ha ir produktīvi. No tā var secināt: lai visi pasaules iedzīvotāji dzīvotu tā kā amerikāņi, mums nepieciešama teritorija, kas ir četras reizes lielāka par zemeslodi. Jāņem vērā, ka šie aprēķini neiekļauj citu sugu, kuras dzīvo uz Zemes, vajadzības.

# Pašreizējā situācijā 20% pasaules iedzīvotāju patērē 80% no visiem zemes resursiem, kamēr nabadzīgākie 80% iedzīvotāju patērē tikai 20% no dabas resursiem.
# 80 miljoni koku nebūtu jānocērt, ja viss papīrs, ko kanādieši izsviež atkritumos, tiktu pārstrādāts.

# 25 reizes izmantojot stikla pudeli, patērē 93% mazāk enerģijas, nekā saražojot 25 jaunas pudeles.

# Problēma ir tajā, ka, mākslīgi palielinot Zemes kapacitāti, mēs samazinām tās ilgtermiņa kapacitāti.

 

CILVĒKAM SAVĀ DARBĪBĀ jārespektē vide kaut vai tāpēc, ka mums pašiem vajadzīgs tīrs ūdens, svaigs gaiss un pietiekami daudz pārtikas.

 

Laikraksta "Liesma" pielikums "Globālais un lokālais" tapis ar Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas" atbalstu.



atjaunots: 2019-09-26
Globālais un lokālais
Pasākumi
22.oktobrī 15:00 Mazsalaca
Mazsalacas stāsti "Mākslinieku stāsti"
26.oktobrī 14:00 Mazsalaca
Koncerts "Cāļus skaita rudenī"
26.oktobrī 15:00 Sēļi
I.Pērkons meistarklase
26.oktobrī 20:00 Sēļi
Leģendu nakts Sēļu muižā
27.oktobrī 14:00 Mazsalaca
Filma "Jelgava 94"
30.oktobrī 16:00 Mazsalaca
Radošā darbnīca bērniem "Ķirbju grebšana Halovīna svētkiem"
1.novembrī 21:00 Ramata
Saimniekballe
2.novembrī 15:00 Mazsalaca
Svecīšu vakars
5.novembrī 16:00 Mazsalaca
Tikšanās novada uzņēmējiem
8.novembrī 15:00 Mazsalaca
Tikšanās ar žurnālisti Līgu Blauu
11.novembrī 17:15 Mazsalaca
Lāpu gājiens
14.novembrī 16:00 Mazsalaca
Tikšanās ar mazsalacieti Daini Rasu
15.novembrī 19:00 Mazsalaca
Raimonds Pauls un Latvijas Radio bigbends
16.novembrī 17:00 Ramata
Latvijas 101. dzimšanas dienas koncerts
16.novembrī 21:00 Mazsalaca
Latvijas 101. dzimšanas dienas Svētku balle
17.novembrī 18:00 Sēļi
Latvijas Republikas proklamēšanas 101.gadadienai veltīts sarīkojums
18.novembrī 12:00 Mazsalaca
Kinofilma "Dvēseļu putenis"
22.novembrī 18:30 Mazsalaca
Izrāde bērniem „Nemo un draugi no Madagaskaras’’
26.novembrī 15:00 Mazsalaca
Mazsalacas stāsti. Tēma "Pasaku rudens"
6.decembrī 18:30 Mazsalaca
Kinofilma "Nekas mūs neapturēs"
15.decembrī 10:00 Mazsalaca
Amatnieku darinājumu Ziemassvētku tirdziņš
20.decembrī 14:00 Mazsalaca
Senioru gada balle
22.decembrī 12:00 Mazsalaca
Pirmsskolas vecuma bērnu eglīte
25.decembrī 15:00 Mazsalaca
Sveču mežs Skaņajā kalnā
Aktuāli
līdz 30.novembrim  Mazsalaca
Izstāde "Mazsalacieši Latvijas Brīvības cīņās"
līdz 27.decembrim  Mazsalaca
Izstāde "Mana sapņu māja"
līdz 31.decembrim  Mazsalaca
Rokdarbu ekspozīcija "Vasaras noskaņās"
  Mazsalaca
Izstāde "Mans Mazsalacas novads"
Pasākumu arhīvs →
Fotogalerijas

Noderīgi

Mazsalacas novada pašvaldība
Pērnavas iela 4, Mazsalaca
Mazsalacas novads, LV-4215
Reģistrācijas Nr. 90009114167
Norēķinu konts AS "Swedbank"
Konta Nr. LV14HABA0551020371802
Tālr. 25446604 Fakss: 65509888
dome@mazsalaca.lv


Sīkdatnes un privātuma politika


Mazsalaca

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
Mazsalacas novada ziņas


Aptauja

 

BIS2_40224.gif

 

bangakpu_24856.JPG

 

Bernu_tiesibas_14433.gif

 

banner-vertical_93537.png

 

3td_Neatrodi_biblioteka_gramatu_22833.jpg

 

250x250_24841.jpg

papsjpg_24240.jpg

 

ST peislēgumi 750x521_13237.gif

 

e-zime-01_93951.png

 

NVD_20180913_VaiTuEsiApdrosinats_200x200_2_21031.png

 

Baneris-lapai-2_91132.jpg

 

GDP_150x200_ar ikonām_85513.gif

 

 

knab_banneris_42153.jpg

 

muzejs_mazsalaca_90256.JPG

 

e!_pakalpojumi_uz_mana_latvija_lv_250x250_114420.gif

 

VARAM-Vidzeme-180x180px-pastasti (002)_34622.gif

 

LVLV_200_92809.JPG

 

apCeļosim_fb_180x180(1)_42930.jpg

 

vpvkac_24032.gif

 

 

NVA baneris 200X100_24022.jpg

 

 

latvija-lv-logo_png_23842.png

 

DI_250x250_115713.png

 

Baneris150x150_43113.gif

 

BANERIS 200X200_91308.jpg

 

300x250pix_13402.jpg

 

1188-transport_100447.jpg

 

1188-business_100444.jpg

 

4lietas_klekshi_102839.png

 

vugd.gov.lv

 

rsz_3vz_logotips_800_80055.jpg

 

250x250-baneris-Upes-Oga_22713.gif

 

rsz_banneris_1_84550.jpg



(c) 2011-2019 Mazsalaca.lv
Visas tiesības aizsargātas

png

Realizācija Tup un Turies