Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
rss facebook twitter flickr instagram
LV
EN
 
SĀKUMSPAŠVALDĪBA
PAKALPOJUMI
SABIEDRĪBA
IZGLĪTĪBA
KULTŪRA
TŪRISTIEM
KONTAKTI
SLUDINĀJUMI (18)

Gatavs iztikt bez lauku miglošanas


09/migrlosana_90304_liela.JPG

 

Jūlijs Cukurs

«Līdz šim par klimata pārmaiņām diez ko nelikos zinis, bet, kad sāk pie tā ciešāk piedomāt – jā, pirmajos desmit saimniekošanas gados sējumi biežāk izsala, bet pēdējos trīs četros gados ziemas kļuvušas siltākas, vispār nekas nav pārsēts no jauna, taču pirms tam tas bija jādara vairākkārt,» atzīst viens no ievērojamākajiem mūspuses graudaugu kopējiem naukšēnietis AINIS DUKURS, kas šajā nozarē darbojas teju vai divdesmit gadus. «Vispār jau neteiktu, ka es to pārāk izjūtu, tāpat kā mēs nejūtam, ka pamazām novecojam. Arī par vasarām neteiktu, ka būtu lielas pārmaiņas, tāpat ir karstums, aukstums, varbūt vienīgi laiks kļuvis nepastāvīgāks, krasākas svārstības no silta uz vēsu un ziemas kļuvušas siltākas.»

 

Vai graudaudzētājiem tas ir slikti vai labi?

No vienas puses jau labi, ja vien nekļūst vēl siltākas, tad nebūs labi ar visām ledāju kušanām un pārējām dabas parādībām.

 

Kādas, tavuprāt, būtu ideālās temperatūras ziemāju sējumiem?

Ideāli būtu, ja novembrī piesalst līdz –5, zeme nožūst, apsalst, tad uznāk sniedziņš 5 līdz 10 cm biezumā un pavasarī nokūst. Parasti gan ir tā, ka uz nesasalušas zemes uznāk sniegs, tad uzsalst, tad nokūst, tad atkal sauss, un tā tie augi tiek mocīti, jo ziemas mēdz būt ļoti nepastāvīgas, sniegs uzkrīt tikai janvārī. Bet ar visu to ziemāju sēju uzsākām jau 25. augustā, kaut gan, ja līdz oktobra beigām neuznāks vēsums un silts laiks saglabājas līdz pat Jaungadam, labība var pāraugt, un tādai draud gan slimības, gan pelējums. Daudz neko tur nevar izdarīt, pavasarī jāskatās, vai augi būs dzīvotspējīgi. Piemēram, ja izsaluši kvieši, tad augsne tiek uzkultivēta un vietā sēti vasaras kvieši, bet, ja izsalst ziemas rapsis, tā vietā var sēt jebko. Tagad iespējama arī apdrošināšana, to veicam tā uz čuju, kas pašiem šķiet riskantāk, jo viss jau maksā. Rūjienas un Naukšēnu galā riskantākais ir rapsis, kam pietiek trīs dienas ar –15 kailsalu, lai būtu gatavs.

 

Runā, ka šogad bijušas rekordražas...

Pirms pērnā sausuma 2017. gada slapjajā rudenī mūspusē arī bija labi – lai gan slapjš un nebija kvalitātes, tonnas krājās, bet šogad izskatās, ka tiks pārspēti visi iepriekšējie rekordi, vismaz man šis gads bijis vislabākais.

 

Tev šodien bija jāatskaitās par ķimikālijām – pret ko tās tiek lietotas?

Pret kaitēkļiem, nezālēm, slimībām. Siltākās ziemās izdzīvo vairāk kaitēkļu, arī pārāk blīvi sacerojušiem augiem var mesties slimības, tad pavasarī vairāk jāmiglo, bet to lietošanu arī Eiropa lēnām piegriezīs, un varbūt pareizi arī ir – vajag jau ar mēru, tomēr man šķiet, ka īsti ne no tās puses karojam – ķimikālijas augos laižam caur zemi, pa taisno neko nelietojam, bet paskatieties, kas ir desā, maizē, ko ēdam pa tiešo, – tur neko nevar aizliegt, ber tikai visādas E vielas, lai ilgāk glabātos. Vajag jau augu aizsardzību kontrolēt un samazināt, bet, manuprāt, ir citas lietas, kur to vajadzēja agrāk sākt. Simtprocentīgi apgalvot nevaru, bet, cik man pieejama informācija, es uzskatu, ka, salīdzinot, ko lieto mūsu saimniecības un ko lieto Eiropas lielās intensīvās saimniecības, mēs gandrīz esam bioloģiskie zemnieki, jo viņiem atbalsta maksājumi un peļņas ir lielākas, līdz ar to viņi lieto daudz nopietnākas vielas, kuras mēs nevaram atļauties, katrs miglojums izmaksā 30 – 50 eiro uz hektāra. Arī šī miglošana ietekmē ozona slāni un ledāju kušanu, tāpēc tā jāierobežo, tomēr vispirms vajadzētu ķerties pie tiešās pārtikas, ja runājam par veselību, bet šajā jomā joprojām mauc visu pēc kārtas iekšā.

 

Augu ražīgums saistīts arī ar bitēm, ja nebūs bišu, nebūs nekā, tāpēc neko ziedošu nemiglojam, arī pa dienu to nedarām, ievērojot likumu. Biškopji jau uzreiz teiks, ka nevajag neko lietot, varbūt  līdz tam arī aizies, bet kaut kā jau jācīnās būs ar visām nezālēm.

 

Vai tas vispār iespējams?

Ja reiz pasaulē pārtikas pietiek, ražas samazināsies, taču, ja vairs neko nelietos, graudi attiecīgi būs dārgāki, jo viss aiziet ķēdē, bet gan jau risinājums būs, nekas tukšs nepaliks, kaut ko jau izdomās. Var jau arī ķīmiju nelietot, nav problēmu, visu taču cenšas pakāpeniski samazināt, un droši vien tā arī vajag. Pašiem vairāk jāskatās, ko izaudzēt, kā nopelnīt, ievērojot augu seku.

 

AINIS DUKURS: «Salīdzinot ar Rietumeiropu, mēs esam teju vai bioloģiskie zemnieki.» Ārijas Romanovskas foto

 

Laikraksta "Liesma" pielikums "Globālais un lokālais" tapis ar Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas" atbalstu.



atjaunots: 2019-09-26
Globālais un lokālais
Pasākumi
22.oktobrī 15:00 Mazsalaca
Mazsalacas stāsti "Mākslinieku stāsti"
26.oktobrī 14:00 Mazsalaca
Koncerts "Cāļus skaita rudenī"
26.oktobrī 15:00 Sēļi
I.Pērkons meistarklase
26.oktobrī 20:00 Sēļi
Leģendu nakts Sēļu muižā
27.oktobrī 14:00 Mazsalaca
Filma "Jelgava 94"
30.oktobrī 16:00 Mazsalaca
Radošā darbnīca bērniem "Ķirbju grebšana Halovīna svētkiem"
1.novembrī 21:00 Ramata
Saimniekballe
2.novembrī 15:00 Mazsalaca
Svecīšu vakars
5.novembrī 16:00 Mazsalaca
Tikšanās novada uzņēmējiem
8.novembrī 15:00 Mazsalaca
Tikšanās ar žurnālisti Līgu Blauu
11.novembrī 17:15 Mazsalaca
Lāpu gājiens
14.novembrī 16:00 Mazsalaca
Tikšanās ar mazsalacieti Daini Rasu
15.novembrī 19:00 Mazsalaca
Raimonds Pauls un Latvijas Radio bigbends
16.novembrī 17:00 Ramata
Latvijas 101. dzimšanas dienas koncerts
16.novembrī 21:00 Mazsalaca
Latvijas 101. dzimšanas dienas Svētku balle
17.novembrī 18:00 Sēļi
Latvijas Republikas proklamēšanas 101.gadadienai veltīts sarīkojums
18.novembrī 12:00 Mazsalaca
Kinofilma "Dvēseļu putenis"
22.novembrī 18:30 Mazsalaca
Izrāde bērniem „Nemo un draugi no Madagaskaras’’
26.novembrī 15:00 Mazsalaca
Mazsalacas stāsti. Tēma "Pasaku rudens"
6.decembrī 18:30 Mazsalaca
Kinofilma "Nekas mūs neapturēs"
15.decembrī 10:00 Mazsalaca
Amatnieku darinājumu Ziemassvētku tirdziņš
20.decembrī 14:00 Mazsalaca
Senioru gada balle
22.decembrī 12:00 Mazsalaca
Pirmsskolas vecuma bērnu eglīte
25.decembrī 15:00 Mazsalaca
Sveču mežs Skaņajā kalnā
Aktuāli
līdz 30.novembrim  Mazsalaca
Izstāde "Mazsalacieši Latvijas Brīvības cīņās"
līdz 27.decembrim  Mazsalaca
Izstāde "Mana sapņu māja"
līdz 31.decembrim  Mazsalaca
Rokdarbu ekspozīcija "Vasaras noskaņās"
  Mazsalaca
Izstāde "Mans Mazsalacas novads"
Pasākumu arhīvs →
Fotogalerijas

Noderīgi

Mazsalacas novada pašvaldība
Pērnavas iela 4, Mazsalaca
Mazsalacas novads, LV-4215
Reģistrācijas Nr. 90009114167
Norēķinu konts AS "Swedbank"
Konta Nr. LV14HABA0551020371802
Tālr. 25446604 Fakss: 65509888
dome@mazsalaca.lv


Sīkdatnes un privātuma politika


Mazsalaca

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
Mazsalacas novada ziņas


Aptauja

 

BIS2_40224.gif

 

bangakpu_24856.JPG

 

Bernu_tiesibas_14433.gif

 

banner-vertical_93537.png

 

3td_Neatrodi_biblioteka_gramatu_22833.jpg

 

250x250_24841.jpg

papsjpg_24240.jpg

 

ST peislēgumi 750x521_13237.gif

 

e-zime-01_93951.png

 

NVD_20180913_VaiTuEsiApdrosinats_200x200_2_21031.png

 

Baneris-lapai-2_91132.jpg

 

GDP_150x200_ar ikonām_85513.gif

 

 

knab_banneris_42153.jpg

 

muzejs_mazsalaca_90256.JPG

 

e!_pakalpojumi_uz_mana_latvija_lv_250x250_114420.gif

 

VARAM-Vidzeme-180x180px-pastasti (002)_34622.gif

 

LVLV_200_92809.JPG

 

apCeļosim_fb_180x180(1)_42930.jpg

 

vpvkac_24032.gif

 

 

NVA baneris 200X100_24022.jpg

 

 

latvija-lv-logo_png_23842.png

 

DI_250x250_115713.png

 

Baneris150x150_43113.gif

 

BANERIS 200X200_91308.jpg

 

300x250pix_13402.jpg

 

1188-transport_100447.jpg

 

1188-business_100444.jpg

 

4lietas_klekshi_102839.png

 

vugd.gov.lv

 

rsz_3vz_logotips_800_80055.jpg

 

250x250-baneris-Upes-Oga_22713.gif

 

rsz_banneris_1_84550.jpg



(c) 2011-2019 Mazsalaca.lv
Visas tiesības aizsargātas

png

Realizācija Tup un Turies