Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
rss facebook twitter flickr instagram
LV
EN
 
SĀKUMSPAŠVALDĪBA
PAKALPOJUMI
SABIEDRĪBA
IZGLĪTĪBA
KULTŪRA
TŪRISTIEM
KONTAKTI
SLUDINĀJUMI (18)
twitter facebook draugiem

bulta Pasaulei atvērti, bet gudri...


Pasaulei atvērti, bet gudri...

 

Valentīna Brūniņa 

Globalizācija Latvijā – jau baronu laikos


Globalizācijas ietekme ainavu jomā Latvijā meklējama jau baronu laikos, secina ainavu arhitekts JĀNIS SIRLAKS:

 

«Bagātie muižnieki brauca uz Parīzi, Londonu, uz Itāliju un citām vecās Rietumeiropas valstīm, kur skaistuma izjūta bija attīstīta līdz absurdam. Karaļi sacentās par to, kuram skaistāka pils, skaistāks dārzs, ar ko pārsteigt pārējos karaļus. Un arī mūsu muižnieki viņiem gribēja līdzināties. Sauca ārvalstu arhitektus, veidoja savu Versaļu. Jāja pa tiem parkiem ar zirgiem, visādi citādi centās pārsteigt kaimiņu baronus. Kalpi tika apmācīti, kā šādus parkus veidot, un kļuva par dārzniekiem. Starp citu, arī Veidenbauma vectēvs bijis dārznieks, strādājis Cēsu pilsparkā, Maija parkā. Tās liepas, kas tur gar dīķi sastādītas, ir ļoti, ļoti vecas.

Kad atcēla dzimtbūšanu, katram strādniekam tika dots īpašums un sākās nākamā ainavu attīstības fāze. Latviešu puiši, noskatoties, ko muižkungs no Parīzes atved un kā tiek veidoti regulārie dārzi, arī savās mazajās muižiņās darīja tāpat. Šur tur joprojām tādus var atpazīt, piemēram, regulāro dārzu saskatīju Piebalgas pusē. Citi muižnieki, kuri vairāk brauca uz Angliju, savukārt veidoja ainaviskos dārzus. Nauda netika žēlota, un tas tiešām ir dārgs prieks. Piemēram minēšu lielo Mežotnes pili, kurai apkārt ļoti plašs parks. Izrādās, pils projektēšana un būvēšana izmaksājusi lētāk nekā parks. Muižniekam bijis svarīgi, lai apkārt ir patīkama vide, lai viņš tajā labi justos.

 

Kaut ko līdzīgu mēģinām no jauna veidot Kokmuižā. Jau tagad var teikt, ka projekts izdevies, taču darba tur vēl daudz, arī neapgūtu vietu daudz, bet konsekventi, soli pa solim, viss notiek. Man prieks, ka kocēnieši to dara.»

 

Austrumu notis Priekuļos

Jānis Sirlaks savā jomā veiksmīgi sadarbojies arī ar Cēsīm un Priekuļiem, pirms vienpadsmit gadiem uz palikšanu atgriežoties atgūtajā vectēva lauku īpašumā Jaunraunā.

 

«Iepriekšējās reformas rezultātā izveidojoties Priekuļu novadam, sākās vairāku pagastu laulības dzīve. Tika nolemts sapazīšanās labā kaut ko kopā izdarīt, un radās ideja Priekuļu centrā veidot parku. Zatlers izsludināja konkursu vides attīstībai, pieteicās vairāk nekā 500 dalībnieku, vinnēja seši, tostarp Priekuļi. Tā bija nopietna nauda, varējām sapirkt koku un krūmu stādus. Pasākums izraisījās interesants, atsaucība ļoti liela. Bija jāsastāda vairāk nekā 200 koku un krūmu, un katram talciniekam stāds nesanāca, tāpēc kolektīviem piešķīrām pa vienam. Varat iedomāties, kas tajā notikumā bija par tirgu!

Tas bija ļoti labs sākums, un labam sākumam vienmēr ir arī labs turpinājums. LEADER projektam saņēmām finansējumu, izveidojām grantētos celiņus, ierīkojām apgaismojumu un izveidojām veselības taku. Tad tapa arī Saules pulkstenis, kas izraisīja diezgan lielu ažiotāžu.

 

Veselības takas ideju biju noskatījis Korejā, kur pabiju kopā ar deju kolektīvu. Viņiem tur katrā parkā ir baskāju celiņi. Korejā izdevās pabūt vēlreiz, vairāk papētīju, kā šīs takas veidotas. Atgriežoties savējiem teicu – tā ir traki laba lieta. Bet tajā brīdī pat neiedomājos, ka tā var būt TIK laba, jo taka reāli tiek izmantota īstajam nolūkam – cilvēki plikām kājām staigā pa iebetonētajiem akmeņiem, kas veido dažādus ornamentus. Daudzi man pateikušies, sacīdami, ka tagad bez apstāšanās spēj uziet ceturtajā stāvā. Cits baskājis atzinās, ka mocījies ar bezmiegu, tagad pēc pēdu masāžas guļot labi.»

 

Visiem mums viena Pasaule

«Esmu pateicīgs liktenim, ka man bija iespēja piedalīties labos kolektīvos, kas braukāja pa pasauli. Kur tik neesmu bijis! Protams, šādi braucieni nav lēti, bet pasaulē ir tāds draudzības un spēka klubs jeb ģimeņu apmaiņas klubs ar centrālo klubu ASV. Arī Latvijā tāds ir un labi prezentējas. Uzņemam šī kluba biedrus no citām valstīm, un viņi pie mums ļoti labi jūtas. Lai tiktu uz Latviju, klubi pat stāv rindā. Pagājušajā gadā bija atbraukuši austrālieši, oktobra beigās mēs brauksim ciemos pie viņiem, un, ja jau tik tālu aizbraukuši, pie viena plānojam sadraudzēties ar jaunzēlandiešiem, kuri savukārt vēlas redzēt Latviju. Divas dienas pavadīsim Singapūrā, kas pa manu līniju ir pilsētas etalons. Es jau zinu, ko tur skatīšu – Singapūrā ir viens rajons, kurā atrodas grandiozs parks ar milzīgiem torņiem, kas apaudzēti ar augiem. Ir iespēja šo parku vērot no augšas. Skatoties pieejamos attēlus, domāju – vai tiešām es to redzēšu? Singapūra ir viszaļākā pilsēta pasaulē. Līdzekļi tam netiek žēloti,» tā Jānis ceļojuma nojautās. No šādiem braucieniem vienmēr tiek atvestas kādas idejas. Nesen pabijis Japānā, kur dzīvojis ļoti jaukā ģimenē. Saimnieks, arhitekts lielā svētnīcā, izvadājis pa templi: «Man līdzi bija grāmata par Brīvdabas muzeju, un viņš pēkšņi saka: «Kaut kas traks! Tieši tādas pašas mājas kā pie mums! Tieši tādas mēs taisām! Ar niedru jumtiem. Pat ornamenti tādi paši.» Sapratu, ka mūsu mentalitāte un saderība emocionālā ziņā ir ļoti līdzīga. Japānā jau biju bijis, bet neizdevās to izbaudīt. Tagad, dzīvojot ģimenē, kaut nedaudz vairāk iepazīstot japāņu kultūru, to varēju secināt. Japāņi arī bija priecīgi un teica – ar jums bija ļoti viegli.»

 

Zviedru dāmas zaļās sūnās

«Japāņu dārzi vai vismaz segmenti no tiem tagad ļoti modē, arī ķīniešu dārzi interesanti. Tie gan ir ļoti dārgi, jo Austrumi taisa lielu mākslu. Taču cilvēki šādi vēlas saglabāt atmiņas par ārzemēs redzēto, jo tur viņi labi jutušies. Tas ir kā fotoalbums dārzā. Skatās tajā un atceras – tā tur ir Japāna, man tur labi gāja, tur Ķīna... Vismaz man tā ir. Aizeju uz Priekuļu Veselības taku un priecājos – mmm... Koreja, mmm... Japānas lapenīte,» tā arhitekts.

 

Viņš atzīst, ka Latvijā pārstāvēti vairāki ainavu virzieni, kas pagaidām itin labi sadzīvo. Domāju,  tas arī tādēļ, ka, mums pašiem to ne vienmēr apzinoties, esam bagāti ar to, kā citās zemēs nav – ar saviem mežiem, pļavām. Šī latviskā, dabiskā ainava joprojām dominē un ir jāsaglabā: «Esmu arī par to, ka mūsu parkos nevajadzētu visu tik perfekti izkopt, bet atstāt kādu sektoru neskartu, lai veidojas dabīgās pļavas, lai parku apmeklētāji varētu priecāties par mūsu skaistajām pļavu puķēm. Vienlaikus samazināsies parka uzturēšanas izmaksas, jo dabiskā pļava jānopļauj tikai reizi sezonā. Šādi atkal atgriežas latviskā ainava, ko brīžiem noniecinām, bet citi par to ir sajūsmā.»

 

Nesen no Zviedrijas bija atbraukusi neliela delegācija, kas interesējās par Latvijas ainavu. Jānis aizvedis viņus uz Ērgļu klintīm: «Gājām cauri mežam, zviedri bija sajūsmā, ieraugot priedes un zaļās sūnas. Dāmas pat iekrita tajās un lūdzās, lai nesteidzina, lai ļauj viņām šo mirkli izbaudīt, jo nekur citur neko tādu dabā neesot redzējušas. Tas pats notika ar japāņiem, kurus uz Ērgļu klintīm vedu melleņu laikā. Aicināju, lai ogas nogaršo, bet viņi pat neticēja, ka tā drīkst. Pēc tam vakarā viens no japāņiem secināja – jūs esat miljonāri, jo tas, kas jums ir, mums nekad nevar būt.

 

Jā, ir lietas, kas aizmirstas, netiek novērtētas, bet skatoties, kas notiek pasaulē, salīdzinot, izrādās, ka tas, ko mēs darām, ir labi un pareizi. Patiesībā jau vairākus gadus esam gājuši atpakaļ pie savām vērtībām. Cenšamies saglabāt to, kas mums vēl palicis no seniem laikiem – alejas, dižkokus –, aktualizējot un aizsargājot kultūrvēsturiskās lietas. Arī mēs, dārznieki, stāstām iedzīvotājiem, cik tas ir svarīgi.

 

Globalizācija ir laba, tas ir sava veida dzinējspēks. Vienlaikus tas ir tik plašs jēdziens, ka tajā iekšā ir arī lietas, kas var izrādīties ļoti sliktas. Esot atvērtiem pasaulei, jāprot pieņemt to labāko.»

 

JĀNIS SIRLAKS. Ārijas Romanovskas foto

 

SAULES PARKA Veselības taka Priekuļos.

 

Laikraksta "Liesma" pielikums "Globālais un lokālais" tapis ar Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas" atbalstu.

 



atjaunots: 2019-09-26
Globālais un lokālais

 

izgarso_piedzivo_45726.gif

Pasākumi
25.septembrī 18:00 Mazsalaca
Tautas klases skrējiens un nūjošana
26.septembrī 11:00 Sēļi
Rudens Saulgrieži Sēļu muižā
2.oktobrī 18:00 Mazsalaca
Svētki novada skolotājiem
9.oktobrī 16:00 Mazsalaca
Tikšanās ar rakstnieci Ilzi Freimani
11.oktobrī 09:00 Mazsalaca
Gadatirgus - rudens ogu tirgus
13.oktobrī 15:00 Mazsalaca
Stāstu pēcpusdiena, tēma “Dzelzceļa stāsti”
17.oktobrī 11:00 Mazsalaca
Mazsalacas novada Cālis 2020
18.oktobrī 10:30 Mazsalaca
Gleznošanas nodarbības
22.oktobrī 14:00 Mazsalaca
Domrade
24.oktobrī 14:00 Mazsalaca
Popgrupu sadraudzības koncerts
24.oktobrī 18:00 Sēļi
Senās mūzikas koncerts “VIŅAS MAJESTĀTE MŪZA”
30.oktobrī 19:00 Ramata
Ražas balle
31.oktobrī 18:00 Mazsalaca
Deju kopu sadraudzības koncerts
31.oktobrī 20:00 Sēļi
Leģendu nakts Sēļu muižā
6.novembrī 10:00 Mazsalaca
Mobilā diagnostika
7.novembrī 15:00 Mazsalaca
Svecīšu vakars
27.novembrī 19:00 Mazsalaca
Izrāde "Vīrietis"
28.novembrī 14:00 Mazsalaca
Senioru biedrības pasākums “Parunāsim par jaunību vecumā”
Aktuāli
līdz 30.septembrim  Sēļi
Izstādes Sēļu muižā
līdz 19.oktobrim  Ramata
Leldes Ančevskas personālizstāde
līdz 30.oktobrim  Mazsalaca
Kristapa Berga mākslas darbu izstāde
Pasākumu arhīvs →
Kaimiņos
26.septembrī 12:00 Aloja
Laivo Alojas novadā (bezmaksas)!
Fotogalerijas

Dzejas dienas Ramatā

 

Rollersprinta sacensības Mazsalacā

 

Dzejas dienu velobrauciens

 

Dzejas dienas Sēļu muižā

 

Raimonds Pauls un Dināra Rudāne Sēļu muižā

 

Zinību diena 2020

 

Mazsalacas novada sporta svētki Ramatā 2020

Noderīgi

Mazsalacas novada pašvaldība
Pērnavas iela 4, Mazsalaca
Mazsalacas novads, LV-4215
Reģistrācijas Nr. 90009114167
Norēķinu konts AS "Swedbank"
Konta Nr. LV14HABA0551020371802
Tālr. 25446604
dome@mazsalaca.lv


Sīkdatnes un privātuma politika


Mazsalaca

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
Mazsalacas novada ziņas


Aptauja

UD_Vidzeme_2020_WEB_Valka_250_34944.gif

 

CERT_Web_256x512px_V1-01_85618.gif

 

Baneris Kvadraats-01_114319.jpg

 

NG katalogs_91638.png

 

vidzemes_zemessargi (1)_42347.gif

 

 

BIS2_40224.gif

 

bangakpu_24856.JPG

 

Bernu_tiesibas_14433.gif

 

banner-vertical_93537.png

 

3td_Neatrodi_biblioteka_gramatu_22833.jpg

 

250x250_24841.jpg

papsjpg_24240.jpg

 

ST peislēgumi 750x521_13237.gif

 

e-zime-01_93951.png

 

NVD_20180913_VaiTuEsiApdrosinats_200x200_2_21031.png

 

Baneris-lapai-2_91132.jpg

 

GDP_150x200_ar ikonām_85513.gif

 

 

knab_banneris_42153.jpg

 

muzejs_mazsalaca_90256.JPG

 

e!_pakalpojumi_uz_mana_latvija_lv_250x250_114420.gif

 

VARAM-Vidzeme-180x180px-pastasti (002)_34622.gif

 

LVLV_200_92809.JPG

 

apCeļosim_fb_180x180(1)_42930.jpg

 

vpvkac_24032.gif

 

 

NVA baneris 200X100_24022.jpg

 

 

latvija-lv-logo_png_23842.png

 

DI_250x250_115713.png

 

Baneris150x150_43113.gif

 

BANERIS 200X200_91308.jpg

 

300x250pix_13402.jpg

 

1188-transport_100447.jpg

 

1188-business_100444.jpg

 

4lietas_klekshi_102839.png

 

vugd.gov.lv

 

rsz_3vz_logotips_800_80055.jpg

 

250x250-baneris-Upes-Oga_22713.gif

 

rsz_banneris_1_84550.jpg



(c) 2011-2020 Mazsalaca.lv
Visas tiesības aizsargātas

png

Realizācija Tup un Turies