Gods būt latvietim

Aizvadīti XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Kādi tie bijuši mūsu svētku organizatoriem un dalībniekiem?

Dace Jurka, XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatore Mazsalacas novadā:

- Svētki bija precīzi un pārdomāti, interesanti saplānoti, lai būtu visiem un visām gaumēm un iespējām, jo tika piedāvātas draudzīgas  biļešu cenas ģimenēm, kā arī daudzi pasākumi notika vispār bez ieejas maksas. Attaisnojās arī vienotā ēdienkarte dalībnieku izmitināšanas vietās.

Esmu vairākkārt minējusi, ka mēs esam ļoti skaisti, dejiski, dziedoši, muzikāli un darboties griboši. Mūsu vizuālais izskats var būt par paraugu daudziem kolektīviem. Lepojos ar savu komandu - ikvienu atsevišķi un visiem kopā! Vidusskolas un novada Kultūras centra sadarbību nevarēja nepamanīt, tas bija komandas darbs. Ar gandarījumu varu teikt, ka savu pienākumu pret kolektīviem - mājās palicējiem izpildījām godam. "Ķipari" B grupa,"Oga", un "Kamolītis" varēja baudīt svētkus un dejot Botāniskajā dārzā un uz tirdzniecības centra "Origo" skatuves. Personīgi mans aizkustinošākais svētku mirklis bija garīgās mūzikas koncerts Sv. Pētera baznīcā. Izjutu dziļu piederības sajūtu visā svētku sagatavošanas un norises procesā sākot no no mūsu mazās pašvaldības, līdz visdziļākajai svētku būtībai un realizācijai. Tā noteikti bija kārtējā profesionālās izaugsmes skola.

Grūtības pārvarēja kopā

Pirms lielā svētku noslēguma koncerta sastaptās "Sonātes" meitenes stāsta, ka, viņuprāt, svētki izdevušies samērā labi. Iegūtas jaunas draudzības, kopā izturēts ne mazums emocionāli spēcīgu mirkļu. Protams, justa arī intensīva slodze. Noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums arī "Sonātes" koristēm nav pagājis bez starpgadījumiem. Vairākām meitenēm palicis slikti, dažas pat īslaicīgi nogādātas slimnīcā. Meitenes stāsta, ka sajūta koncerta laikā esot bijusi diezgan trauksmaina - izsaukuma zīmes cēlušās viena pēc otras, un vairākām meitenēm, iemeslu neapzinoties, sākušies stipri drebuļi, reibusi galva. Analizējot notikušo, meitenes atzīst, ka tas bijis aiz līdzpārdzīvojuma un nogurdinošās dienas. Mazsalacas novada pavadošās skolotājas īpaši uzteic meiteņu rūpes un atbildību citai par citu, jo, tā kā svētku atbildīgie dienesti nespēja palīdzēt visiem vienlaicīgi, blakus stāvošās koristes savām draudzenēm faktiski veica pirmo palīdzību - noguldīja uz sola, apsedza ar savu jaku un - kas pats svarīgākais - atbalstīja morāli, mierinot un palīdzot sagaidīt mediķus.

Zaiga Ivana, svētku dalībnieku pavadošā persona:

- Kopumā par svētkiem ir gandarījums, izņemot, protams, svētku gājiena daļu. Tomēr arī par to - par spēju mobilizēties, adekvāti reaģēt visdažādākajās situācijās, par komandu, kas šeit strādāja. Bez atsevišķiem sīkumiem - sastiepumiem, noberzumiem - arī šajos svētkos neiztikt, bet kopumā šie bija ļoti mierīgi un saliedēti svētki.

Sanita Alberinga, svētku dalībnieku pavadošā persona:

- Visvairāk gribas salielīt mūsu mazos dejotājus - A grupas "Ķiparus". Viņiem bieži mēģinājumos bija lietus, bet arī salijuši, slapjām pastalām, neviens pat neiedomājās čīkstēt! Vispār visas nedēļas garumā nedzirdējām no bērniem nekādu sūdzēšanos.

Zaiga:

- Ziņu par atcelto svētku gājienu saņēmu naktī. Tā kā skolotāji vēl negulēja, sasaucām ārkārtas sapulci, kurā nolēmām nākamajā rītā ļaut bērniem mazliet ilgāk pagulēt, nesteidzīgāk paēst brokastis, bet pēc tam tomēr sapucēties, un, kaut simboliski, aiziet līdz Brīvības piemineklim. Brokastis ēdot, pienāca informācija, ka gājiens tomēr notiek. Tad arī mēs posāmies uz Krastmalu, un kā novads gājienu pārstāvējām. Žēl, protams, par vecāku pītajiem vainagiem un puķu pušķiem, kas gājienā rītā, sākotnējās informācijas dēļ, uz Rīgu neatbrauca.

Svētki beigušies. Lai dzīvo svētki!

Tomēr pārdzīvotais, pozitīvo emociju priekšā nobāl, un pēc svētkiem dalībnieku emocijas un prieks par piedzīvoto virmot virmoja:

Daniela Paula Martinsone, Mazsalacas vidusskolas meiteņu koris "Sonāte":

- Svētki piepildīja - sirds bija tik pilna, ka negribēju, lai šīs mirklis beigtos. Svešinieki vairs nebija tikai svešinieki, viņi bija draugi. Draugi vairs nebija tikai draugi, viņi bija ģimene. Paldies visiem, kas šīs dienas padarīja par labākajām manā dzīvē!

Kate Anna Lauzne:

- Gods un milzīga laime būt latvietei Latvijā, piedzīvot šo spēku un brīnumu!

Paldies Jums!

Mazsalacas novada pašvaldība izsaka pateicību ikvienam XI skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekam par veiksmīgu un godprātīgu dalību svētkos, dalībnieku ģimenēm par sirsnīgo atbalstu un līdzi jušanu. Īpašs paldies organizatoriem un atbalstošajai komandai, kas nerimstoši rūpējās, lai svētki ikvienam Mazsalacas novada dalībniekam būtu izdevušies un sagādātu jaukas atmiņas.

No Mazsalacas novada uz svētkiem devās atbalstošā komanda: Dace Jurka, Zaiga Ivana, Nadežda Leitāne, Aija Vidovska, Jānis Trezuns, Baiba Bīviņa, Kārlis Vanags, Irēna Zelča, Liene Zvirbule, Ruta Vintule, Inga Avotiņa, Merika Lūse, Aiga Zaķe, Sanita Alberinga, Zane Buša – Rumberga, Sandra Pidža, Feļa Ālmane, Dace Vektere, Zane Luste, Vita Rusmane, Daina Valdmane, Inese Tropa, Vaira Vanaga, Daina Akmeņkalne, Iveta Jātniece, Everita Jēkabsone, Valentīna Golovņa, Raima Pētersone, Daiga Urbanoviča, Iluta Praula, Juris Zilpaušs, Indulis Penka, Atis Ābelītis, Māris Mencis, Aivars Celms,Kārlis Lubauss.

Ilze Mitāne

FOTO Aivars Liepiņš (dziedundejo.lv) : https://www.flickr.com/photos/dziediundejo2015/