Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
rss facebook twitter flickr instagram
A | A+
LV
EN
 
SĀKUMSPAŠVALDĪBA
PAKALPOJUMI
SABIEDRĪBA
IZGLĪTĪBA
KULTŪRA
TŪRISTIEM
KONTAKTI
SLUDINĀJUMI (31)
twitter facebook draugiem

bulta Pavasara migrācijas laikā krupim nepieciešams palīdzēt pārkļūt ceļam


Pavasara migrācijas laikā krupim nepieciešams palīdzēt pārkļūt ceļam

 

Pavasarī gaisa temperatūrai paaugstinoties virs nulles, no ziemas miega mostas neparastie un ar dažādiem mītiem apveltītie krupji, kuri dodas no ziemošanas uz nārsta vietām turpināt savu dzimtu un bieži vien šajā ceļā iet bojā zem auto riteņiem.

 

Ik gadu šķērsojot autoceļus, bojā aiziet simtiem šo abinieku, tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde) aicina šajā pavasarī iedzīvotājus ziņot par novērotām krupju migrācijas vietām un  pieteikties par brīvprātīgajiem, palīdzot krupjiem šķērsot ceļu. Bet autovadītājus ūdenstilpju tuvumā lūdzam braukt uzmanīgāk un lēnāk.

 

Parastais krupis ir abinieks, ziemu tas pavada uz sauszemes, mežos, parkos, lauku sētās, bet pēc atmošanās no ziemas guļas dodas uz savu dzimto ūdenstilpi turpināt savu sugu. Bieži vien šo maršrutu šķērso cilvēku veidoti ceļi, tādēļ krupji ir pakļauti sabraukšanas riskam. “Krupju migrācijas ceļi ir pastāvējuši kopš neatminamiem laikiem, tāpēc pareizāk pat būtu teikt, ka nevis krupji šķērso ceļus, bet cilvēku veidotie ceļi šķērso krupju ierastos maršrutus,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts, zoologs Vilnis Skuja.

 

Skaidrojot nepieciešamību iesaistīties krupju glābšanā, V. Skuja norāda, ka dabā ikvienai dzīvībai ir vērtība un krupis, tāpat kā daudzas citas dzīvas radības, ir būtiska dzīvības (barības) ķēdes sastāvdaļa, kurai izzūdot, tiek izjaukts dabiskais līdzsvars.

 

Lai mazinātu krupju sabraukšanas risku, daudzviet Eiropā jau gadiem ierasta prakse ir veidot gan migrācijas tuneļus abiniekiem zem autoceļiem, gan ierobežot satiksmi un braukšanas ātrumu šādās vietās, gan arī veidot brīvprātīgo grupas, kas fiziski palīdz krupjiem tikt pāri ceļam un izdzīvot. Dabas aizsardzības pārvalde Slīteres Nacionālajā parkā jau vairākus gadus veido nožogojumu un ar vietējo iedzīvotāju palīdzību pasargā krupjus no sabraukšanas, taču šādu vietu, kur būtu nepieciešama cilvēku iesaiste, Latvijā ir ļoti daudz.

 

Pārvalde ir identificējusi vairākas vietas visā Latvijā, kur brīvprātīgie jau tagad var pieteikties palīdzēt krupjiem šķērsot ceļu. Lai apzinātu vietas, kur turpmākajos gados iesaistīties krupju glābšanā, iedzīvotāji par krupju migrācijas vietām var ziņot dabas novērojumu portālā Dabas dati www.dabasdati.lv.

 

Jau zināmie krupju migrācijas maršruti apkopoti Pārvaldes infografikā, kas pieejama Pārvaldes sociālajos tīklos un mājaslapā www.daba.gov.lv.  Lai pieteiktos  par brīvprātīgo palīgu, interesentiem jāraksta ziņa uz e-pastu info@daba.gov.lv. Pārvaldes speciālisti sazināsies ar brīvprātīgajiem un sniegs sīkākas instrukcijas un padomus, kā droši un saudzīgi iesaistīties.

 

Interesanti fakti par parasto krupi Bufo bufo 

  • Parastā krupja dzīves ilgums var sasniegt pat 40 gadus, kas ir pat vairāk nekā tādiem augumā iespaidīgiem zīdītājiem kā brūnais lācis vai alnis.
  • Krupis ir gaļēdājs, plēsējs un viņa maltīti galvenokārt veido dažādi kukaiņi, gliemji, tārpi. Krupja ēdienkartes īpatnības palīdz regulēt kukaiņu un gliemju populāciju.
  • Ar krupi kopš sendienām saistīti dažādi mīti, piemēram par to, ka krupji zīž govs pienu vai var aplipināt cilvēku ar kārpām, bet neviens no tiem nav pat tuvu patiesībai.
  • Krupja mātīte augumā ir krietni lielāka par tēviņu, un pavasara migrācijas laikā nereti novērojams skats, kad krupju mamma nes krupju papu pičpaunā pāri ceļam.


atjaunots: 2021-03-26

 

izgarso_piedzivo_45726.gif

Pasākumi
20.aprīlī  Mazsalaca
Kāds ir jauniešiem draudzīgs novads?
24.aprīlī 10:00 Mazsalaca
Pīlādžu stādīšanas talka
27.maijā 10:00 Mazsalaca
Mobilā diagnostika
23.jūlijā  Mazsalaca
Ekskursija visiem interesentiem
Aktuāli
līdz 11.jūnijam  Mazsalacas novads
Vingrošanas nodarbības
līdz 30.jūnijam  Mazsalaca
Izstāde "Darīt neticamo"
līdz 31.augustam  
Virtuālā izstāde "No vasaras līdz ziemai"
Pasākumu arhīvs →
Fotogalerijas

Sveču mēneša pastaiga Sēļu muižā

 

Mana ziema 2021

 

2021. gada 14. janvāris

 

Mazsalacas novada Gada cilvēki 2020

 

Ziemassvētku sajūtu taka Mazsalacā

Noderīgi

Mazsalacas novada pašvaldība
Pērnavas iela 4, Mazsalaca
Mazsalacas novads, LV-4215
Reģistrācijas Nr. 90009114167
Norēķinu konts AS "Swedbank"
Konta Nr. LV14HABA0551020371802
Tālr. 25446604
dome@mazsalaca.lv

 

 

Piekļūstamības paziņojums


Sīkdatnes un privātuma politika


Mazsalaca

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
Aptauja

Skalbes tālrunis

 

Vidzemes uzņēmēju dienas 2021

 

Attīstība Valmieras novadā

 

Pašvaldību vēlēšanas 2021

 

tev_jabut_forma-01_10623.png

 

CERT_Web_256x512px_V1-01_85618.gif

 

Baneris Kvadraats-01_114319.jpg

 

NG katalogs_91638.png

 

bangakpu_24856.JPG

 

Bernu_tiesibas_14433.gif

 

banner-vertical_93537.png

 

3td_Neatrodi_biblioteka_gramatu_22833.jpg

 

250x250_24841.jpg

papsjpg_24240.jpg

 

ST peislēgumi 750x521_13237.gif

 

e-zime-01_93951.png

 

Baneris-lapai-2_91132.jpg

 

knab_banneris_42153.jpg

 

muzejs_mazsalaca_90256.JPG

 

e!_pakalpojumi_uz_mana_latvija_lv_250x250_114420.gif

 

VARAM-Vidzeme-180x180px-pastasti (002)_34622.gif

 

LVLV_200_92809.JPG

 

apCeļosim_fb_180x180(1)_42930.jpg

 

vpvkac_24032.gif

 

 

NVA baneris 200X100_24022.jpg

 

 

DI_250x250_115713.png

 

Baneris150x150_43113.gif

 

BANERIS 200X200_91308.jpg

 

300x250pix_13402.jpg

 

1188-transport_100447.jpg

 

vugd.gov.lv

 

rsz_3vz_logotips_800_80055.jpg

 

250x250-baneris-Upes-Oga_22713.gif

 

rsz_banneris_1_84550.jpg



(c) 2011-2021 Mazsalaca.lv
Visas tiesības aizsargātas

png

Realizācija Tup un Turies