Sīkdatnes nodrošina vietnes pienācīgu darbību (vairāk par sīkdatnēm un privātuma politiku šeit)
rss facebook twitter flickr instagram
LV
EN
 
SĀKUMSPAŠVALDĪBA
PAKALPOJUMI
SABIEDRĪBA
IZGLĪTĪBA
KULTŪRA
TŪRISTIEM
KONTAKTI
SLUDINĀJUMI (15)

Marijai Pēkšēnai 170


09/21421506172_07dd64863e_k_114603_liela.jpg

 

Klusā mājskolotāja kļūst par pirmo latviešu dramaturģi

 

Septembrī, Dzejas dienu laikā, kad Latvijā svinēja Raiņa 150-gadi, Mazsalacā, Ramatas pagastā pieminēja pirmo latviešu sievieti - dramaturģi Mariju Pēkšēnu, kurai apritēja 170. gadadiena.

 

Marija Pēkšēna, saimnieka Teņa un Lienas, dzimušas Ādmines meita, nāk pasaulē 28. septembrī 1845. gadā Maz-Salacas Valtenbergas Kalna Maču mājā, kā savu vecāku desmitais un pēdējais bērns.

Marijas tēvs Tenis ienāca no Pēkšēniem Kalna Mačos 1826. gadā, kur nodzīvo līdz 1860. gadam, un tad saņem Valtenbergas muižiņu “Nuķi” uz rentes.

 

Meitene apmeklē Valmieras pilsētas skolu, un, kad 15 gadu vecumā viņas tēvs nomirst, par viņas tālāko izglītību turpina rūpēties tēva brālis Krišjāns (tagadējā Rīgas arhitekta Konstantīna Pēkšēna tēvs). Pēc laika Marija skolas gan izstājas un pārnāk atpakaļ Nuķu muižiņā, kur nodarbojas kā brāļa bērnu audzinātāja, pasniegdama stundas arī citiem bērniem.

 

1869. gadā brālis Krišjāns aiziet uz Rīgu kā linu brāķers, kur viņa vecākie brāļi jau agrāk aizgājuši, un Marija pāriet uz Vecati kā audzinātāja pie muižas rentnieka Ziegvalda bērniem.

 

Rīgas latviešu biedrības Rakstu krājumā “Marija Pēkšēna, tautiskā laikmeta rakstniece” (18. krājums, 121-157, Rīgā 1926) par Mariju rakstīts, ka “Viņa bija klusas dabas cilvēks, un ar rakstniecību iesāka nodarboties jau, dzīvodama “Nuķos”. Stāsta, ka savu drāmas personu lomas studēdama, viņa staigājusi domās nogrimusi un it kā citā, ārpasaulē dzīvodama, reizēm klusu šo to runādama, tādējādi vēršot uz sevi mājinieku ievērību, kuri savā starpā apspriedušies un sākuši prātot, vai tik Marijai nerādoties ārprāta pazīmes.

 

Lugas “Ģertrūde” titula lomā, bez šaubām, atrodam pašu autori un arī citās šīs lugas personās saskatāmi no dzīves novēroti cilvēki un tēloti viņu likteņi. Krustiņš liekas zīmēts pēc viņas pašas brāļa, kurš aiziet uz Rīgu, un draudzes tiesnesis Pankracijus caur savu valodas žargonu bijis tik labi kopēts, ka tas bijis pazīstams katram, kas to dzīvē agrāk sastapis.”

 

Vēlāk Pēkšēnas jaunkundze Vecatē iepazinusies ar Dambergas kundzi no Mujāņiem un pārgājusi dzīvot kādu laiku tās ģimenē. Vēlāk Pēkšēna pārnāk dzīvot uz Rīgu, vispirms kā saimniecības vadītāja pie sava neprecētā brāļa, advokāta Jēkaba Pēkšēna. Pēc advokāta Pēkšēna nāves Marija dzīvo pie citiem brāļiem, no kuriem saņem arī pabalstu, jo mūža nogalē ilgāku laiku vārgst ar kādu grūtu slimību. Mirusi 25. novembrī 1903. gadā un apglabāta Ģertrūdes kapos.

 

Pēkšēna sarakstījusi pavisam četras lugas, kas visas palikušas neiespiestas (rokraksti Rīgā, Misiņa bibliotēkā).

 

Lai novērstu tā laika katastrofālo lugu trūkumu, Rīgas Latviešu biedrība 1970. gadā izsolīja godalgu par labāko latviešu oriģināllugu. Panākumi nebija nekādi lielie. Vienīgais iesūtījums "Kroņa mežsarga dzīve" godalgu neizpelnās. Godalgas izsolījumu atkārtojot, iesūta vairākas lugas, no kurām godalgu dabū Marijas Pēkšēnas traģēdija "Ģertrūde". Ar 4 cēlienu skatu spēli "Ģertrūde" Marija Pēkšēna tad arī kļuva pazīstama tālaika teātra rakstnieku aprindās. Tautas atmodas ideju dēļ to cenzūra aizliedza, un, kad Rīgas latviešu teātris lugu beidzot uzveda 1877. gadā, tā saņēma labas recenzijas, taču jau šķita savam laikam tematiski novecojusi, īpaši stila un valodas ziņā.

 

Stāsta, ka tanī laikā dramaturģijā ar viņu spēkiem mēroties varējis vien visiem labi zināmais Ādolfs Alunāns, kas savu laika biedreni un viņas veikumu raksturojis šādi: "Luga sarakstīta ar izveicību, kāda var piemājot tikai īstam skatuves pazinējam vai bagātīgi apdāvinātam rakstniekam. Biju iedomājies Mariju Pēkšēnu kā stipri emancipētu sievieti, dūšīgu, pārlieku jautru, čaklu runātāju. Tomēr Marija Pēkšēna jaunkundze nebūt nebija tāda, kādu viņu redzēju savā fantāzijā. Viņa, taisnību sakot, darīja uz mani tikumīgas laucinieces’iespaidu, viņa runāja lēnā, varētu gandrīz sacīt – bailīgā balsī, nosarkušiem vaigiem, nolaistām acīm. Un tomēr šīs acis, kad dabūju viņās ieskatīties, liecināja, ka aiz viņām mājo neikdienišķs gars; viņas tik dzīvi spulgoja un zvēroja priekš visa, kas augsts un jauks…"

 

Arī par Marijas lugu '' Ģertrūde” Alunānam ir bijis savs komentārs: “Šinī lugā redzējām patiesi gabalu iz pašu dzīves, tie ir patiesi latvieši, kurus satikām še kā mīļus, vecus pazīstamus; visi mums priekšā vesti skati bij pazīstami atgadījumi, kā viņi mēdz notikt katrudien mūsu tautas mājiņās, - bet īsts poēzijas gars viņus darīja smaržainus, viņus, tā sakot, pārsmalcināja. Visas mūsu laiku un sadzīves kaites bij zīmētas tik dzīvām krāsām un tādu patiesību, kā to tikai var noklausīties dabai un dzīvei." (A. Alunāns).

 

Otra M. Pēkšēnas luga “Vienu stāstu,” ko nepārprotami iedvesmoja Pirmo vispārējo latviešu dziedāšanas svētku apmeklējums, izrādīta Rīga Latviešu teātrī 1877. gadā. 80. gadu sākumā Pēkšēna pārcēlusies uz Rīgu pie brāļa advokāta Jēkaba Pēkšēna. Te sarakstījusi lugas "Ceļa biedri" un "Laiku ziedi” jeb “Zeltezerpilskungi un zeltezerieši”, ko cenzūra aizliedza 1896. gadā. Šīs lugas mākslinieciski neizstrādātas un uzvestas. Pēkšēnas lugas un dzejoļu krājums "Saulgoži un pakrēšļi" nav publicēts (rokraksti Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas J. Misiņa nodaļā).

 

1990. gadā Ramatas pagastā uzstādīts Pēkšēnas piemiņas akmens (tēlnieks A. Vārpa).

 

 

Dzimtajā pusē nav aizmirsta

Piemiņas akmeni Marijai Pēkšēnai ar Nellijas Nurmikas iniciatīvu atklāja 1990. gadā. Kopš tā laika jau 25 gadus rudeņos, Dzejas dienu laikā pie akmens pulcējas novadnieki, dzejas un literatūras mīļotāji, lai pieminētu un atcerētos gan novadnieci Mariju, gan latviešu rakstniecību. Šis - jubilejas gads - nebija izņēmums, un, tāpat kā citus gadus, pie akmens neiztrūkstoši bija Ramatas sākumskolas bērni ar dzeju, viesi - dziedātāji no kaimiņpilsētas Igaunijā Kilingi Nemmes, un Valmieras pagasta kultūras nama senioru jauktais vokālais ansamblis "Dziesmotā senatne".

 

Vakars turpinājās Ramatas pagasta "Līču skolā", kur vasaras namiņa priekšā bija ierīkota skatuve, un, teicējiem - novada kultūras darbiniekiem Aigai Zaķei un Inārai Blūmai, klausītājus iepazīstinot ar lugas "Ģertrūde" galvenajām vadlīnijām, īsās etīdēs tās izspēlēja novada amatierteātris "Ramata".

 

Salacas rāmais tuvums, silti vasarīgais vakars ar tomēr jau rudenīgo elpu, Līču skolas īpašā aura, Marijas Pēkšēnas dzimšanasdienas svinībām par godu iedegtās svecītes milzu ziedu tortē, un īsta, garda jubilejas kūka ikvienam, sagatavoja sanākušos uz vakara otro daļu - mākslinieku Raimonda Macata un Raimonda Ozola koncertu. Paldies māksliniekiem par brīnišķīgo Dzejas dienu noslēgumu!

 

Foto no pasākuma: https://www.flickr.com/photos/95977065@N05/albums/72157658655278475

 

Ilze Mitāne



ievietots: 2015-09-30
Pasākumi
19.oktobrī 14:00 Sēļi
Koncerts "Rudens krāsas meklējot"
20.oktobrī 14:00 Mazsalaca
Vokālo grupu Didgori (Gruzija) un Ēra koncerts
22.oktobrī 15:00 Mazsalaca
Mazsalacas stāsti "Mākslinieku stāsti"
26.oktobrī 14:00 Mazsalaca
Koncerts "Cāļus skaita rudenī"
26.oktobrī 15:00 Sēļi
I.Pērkons meistarklase
26.oktobrī 20:00 Sēļi
Leģendu nakts Sēļu muižā
27.oktobrī 14:00 Mazsalaca
Filma "Jelgava 94"
30.oktobrī 16:00 Mazsalaca
Radošā darbnīca bērniem "Ķirbju grebšana Halovīna svētkiem"
1.novembrī 21:00 Ramata
Saimniekballe
2.novembrī 15:00 Mazsalaca
Svecīšu vakars
8.novembrī 15:00 Mazsalaca
Tikšanās ar žurnālisti Līgu Blauu
11.novembrī 17:15 Mazsalaca
Lāpu gājiens
14.novembrī 16:00 Mazsalaca
Tikšanās ar mazsalacieti Daini Rasu
15.novembrī 19:00 Mazsalaca
Raimonds Pauls un Latvijas Radio bigbends
16.novembrī 17:00 Ramata
Latvijas 101. dzimšanas dienas koncerts
16.novembrī 21:00 Mazsalaca
Latvijas 101. dzimšanas dienas Svētku balle
17.novembrī 18:00 Sēļi
Latvijas Republikas proklamēšanas 101.gadadienai veltīts sarīkojums
18.novembrī 12:00 Sēļi
Kinofilma "Dvēseļu putenis"
22.novembrī 18:30 Mazsalaca
Izrāde bērniem „Nemo un draugi no Madagaskaras’’
26.novembrī 15:00 Mazsalaca
Mazsalacas stāsti. Tēma "Pasaku rudens"
6.decembrī 18:30 Mazsalaca
Kinofilma "Nekas mūs neapturēs"
15.decembrī 10:00 Mazsalaca
Amatnieku darinājumu Ziemassvētku tirdziņš
20.decembrī 14:00 Mazsalaca
Senioru gada balle
25.decembrī 15:00 Mazsalaca
Sveču mežs Skaņajā kalnā
Aktuāli
līdz 30.novembrim  Mazsalaca
Izstāde "Mazsalacieši Latvijas Brīvības cīņās"
līdz 27.decembrim  Mazsalaca
Izstāde "Mana sapņu māja"
līdz 31.decembrim  Mazsalaca
Rokdarbu ekspozīcija "Vasaras noskaņās"
  Mazsalaca
Izstāde "Mans Mazsalacas novads"
Pasākumu arhīvs →
Fotogalerijas

Noderīgi

Mazsalacas novada pašvaldība
Pērnavas iela 4, Mazsalaca
Mazsalacas novads, LV-4215
Reģistrācijas Nr. 90009114167
Norēķinu konts AS "Swedbank"
Konta Nr. LV14HABA0551020371802
Tālr. 25446604 Fakss: 65509888
dome@mazsalaca.lv


Sīkdatnes un privātuma politika


Mazsalaca

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
Mazsalacas novada ziņas


Aptauja

 

BIS2_40224.gif

 

bangakpu_24856.JPG

 

Bernu_tiesibas_14433.gif

 

banner-vertical_93537.png

 

3td_Neatrodi_biblioteka_gramatu_22833.jpg

 

250x250_24841.jpg

papsjpg_24240.jpg

 

ST peislēgumi 750x521_13237.gif

 

e-zime-01_93951.png

 

NVD_20180913_VaiTuEsiApdrosinats_200x200_2_21031.png

 

Baneris-lapai-2_91132.jpg

 

GDP_150x200_ar ikonām_85513.gif

 

 

knab_banneris_42153.jpg

 

muzejs_mazsalaca_90256.JPG

 

e!_pakalpojumi_uz_mana_latvija_lv_250x250_114420.gif

 

VARAM-Vidzeme-180x180px-pastasti (002)_34622.gif

 

LVLV_200_92809.JPG

 

apCeļosim_fb_180x180(1)_42930.jpg

 

vpvkac_24032.gif

 

 

NVA baneris 200X100_24022.jpg

 

 

latvija-lv-logo_png_23842.png

 

DI_250x250_115713.png

 

Baneris150x150_43113.gif

 

BANERIS 200X200_91308.jpg

 

300x250pix_13402.jpg

 

1188-transport_100447.jpg

 

1188-business_100444.jpg

 

4lietas_klekshi_102839.png

 

vugd.gov.lv

 

rsz_3vz_logotips_800_80055.jpg

 

250x250-baneris-Upes-Oga_22713.gif

 

rsz_banneris_1_84550.jpg



(c) 2011-2019 Mazsalaca.lv
Visas tiesības aizsargātas

png

Realizācija Tup un Turies